Tuvojoties pavasarim, daudzi biežāk ielūkojas spogulī un ne vienmēr ir apmierināti ar to, ko ierauga. It īpaši, ja pa ziemu uzaugusi riepiņa. Tad nu, tiecoties labi ātri no tās atbrīvoties, dažs gatavs sevi pakļaut teju inkvizīcijas cienīgām diētām. Uztura speciāliste un Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas (LDUSA) valdes locekle Inga Širina gan brīdina: neticiet visam, ko sola neskaitāmās tievēšanas reklāmas! Esiet kritiski un neaizmirstiet – galvenais ir laba pašsajūta un veselība!
Zemnieku saimniecība Sautlāči ir viena no retajām vietām Latvijas laukos, kur var vienkopus aplūkot visdažādākos papagaiļus. Pašlaik te ir 13 šķirņu, bet kolekcija noteikti tikšot papildināta ar jauniem eksemplāriem, sola Sautlāču saimniece Kristīne Gulbe, kura bez šiem spārnaiņiem audzē arī šinšillas un paipalas.
Arī pēc bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) jeb Stūra mājas fasādes renovācijas neviens nomnieks ēkai nav uzradies. Tās apsaimniekotājs Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir iecerējis rekonstruēt visu namu, tērējot šim nolūkam apmēram deviņus miljonus eiro. Arī turpmāk plānots tā apakšstāvā un pagrabā saglabāt muzeju, bet pārējo daļu atvēlēt valsts iestāžu birojiem.
Nozares arodbiedrība un pedagogi mudina pasteidzināt procesu, kas nu jau kopš pērnā gada ir iestrēdzis, jo pašlaik «neviens neko nezina». Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība sola skaidrību par jauno pedagogu algu modeli viest jau šā mācību gada beigās.
Joprojām vairākumā skolu bērniem ir divas sporta nodarbības nedēļā. Tas ir nepietiekami, un jau pirms pāris gadiem nolemts, ka tām vajadzētu būt vismaz trīs stundām nedēļā, pat nosakot, ka to ieviest varētu jau šogad.
Vidrižu pamatskola Limbažu novadā ir viena no mazajām lauku skolām, kas izvietota bijušajā muižas kungu mājā. Tas ļāvis vecajai ēkai pagarināt mūžu. Šajā skolā pēdējos 15 gados ir nācies daudz ieguldīt, lai tā būtu ne tikai tehniskā kārtībā, bet arī estētiski skaista. Un tas ir nesis augļus, jo 2014. gadā pedagogu arodbiedrība atzina to par pedagogiem draudzīgu izglītības iestādi.
Nākamajā studiju gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno finansēto budžeta vietu skaitu augstskolās samazināt no 26 193 uz 23 669. Ministrija to skaidro ar to, ka turpmāk studiju vietu apmaksās nevis par 85% kā līdz šim, bet pilnā apmērā. Studenti un augstskolu vadība gan norāda, ka tas nav gluži tā, jo izmaksas par mācībām ir lielākas, nekā IZM to aprēķinājusi.
Kamēr Latvijas televīzijā (LTV) lielai daļai strādājošo algas tiek apcirptas un arī programmas apšķērētas, tikmēr uzņēmuma valdei algas pieaug un tās komandējumu tēriņi nesarūk. LTV darbinieki ir satraukti arī par nez kur izgaisušām naudas summām, par kurām televīzijas vadība nemāk neko īsti paskaidrot.
Reģionālo un vietējo radio un televīzijas programmu veidošanai konkursu kārtībā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šogad kopumā plānojusi 142 000 eiro. Lielākā daļa no šīs summas domāta Latgales komercradiostaciju kapacitātes stiprināšanai, ziņu, diskusiju un analītisko raidījumu veidošanai latviešu, latgaliešu un krievu valodā. Savukārt vēl 155 000 eiro plānots tērēt multimediju studijas izveidei Rēzeknē vai Daugavpilī.
Pirmo reizi ASV prestižā mūzikas ierakstu Grammy balva tikusi Latvijas diriģentam Andrim Nelsonam. Viņa kopdarbs ar Bostonas Simfonisko orķestri, atskaņojot Dmitrija Šostakoviča 10. simfoniju, atzīts par numur 1 kategorijā Labākais orķestra sniegums.
Šobrīd pedagogu arodbiedrība pilnveido alternatīvo algu modeli, kuru plāno jau tuvākajā laikā prezentēt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). To ieviešot, tiktu samaksāts par visiem skolotāju pienākumiem, ņemot vērā arī skolēnu skaitu.
Pēc vairāk nekā pieciem gadiem tiesa beidzot nonākusi līdz spriedumam korupcijā apsūdzētā Jūrmalas eksmēra Raimonda Munkevica un bijušā pilsētas ātrās palīdzības valdes locekļa Normunda Pīranta lietā. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa viņiem piesprieda naudas sodus: attiecīgi 49 950 eiro un 47 360 eiro.
Vidrižu pagasts var lepoties ar vairākām muižām, kas laika griežos nav vis pazudušas, bet joprojām saglabājušas savu veidolu. Ievērojamākās no tām – Bīriņu un Igates pilis. Ir arī citas tūristiem pievilcīgas vietas, taču ikdiena pagastam un vietējiem ļaudīm ir tāda pati kā daudzām citām Latvijas lauku pašvaldībām – ar saviem plusiem un mīnusiem.
Šodien, 10. februārī, Rēzeknes tiesā tiek nolasīts saīsinātais spriedums 21 gadu vecās Viktorijas Višņakovas slepkavības lietā. Četriem apsūdzētajiem prokurors pieprasījis sodus no deviņiem līdz 14,5 gadiem – visiem bez mantas konfiskācijas un ar Valsts probācijas dienesta uzraudzību uz trim gadiem.
Likvidējamā biedrība Latvijas Literatūras centrs (LLC) Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF) ir parādā 67 263 eiro, un, lai piedzītu šo summu, fonds gatavo tiesai kreditoru prasījumu. Arī par žurnāla Latvju Teksti izdošanu LLC atskaitēs iztrūkst vairāk nekā 15 000 eiro. Šim izdevumam centra finanšu ligas bija sāpīgs sitiens, un turpmāk tas vairs neiznāks.
Desmit dienu laikā pārvadātāju grupas Lux Express autobusu Igaunijā piemeklējusi jau otra avārija – šoreiz nevis turpceļā, bet atpakaļceļā no Sanktpēterburgas. Negadījums beidzies traģiski – bojā gājis autobusa šoferis, un ir cietušie.
Latvijā no Grieķijas ieradušies pirmie patvēruma meklētāji – divas ģimenes no Sīrijas un Eritrejas – kopumā seši cilvēki, tajā skaitā divi pirmsskolas vecuma bērni. Patlaban viņi izvietoti Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos.
Valsts valodas centrs (VVC) pērn reģistrējis 708 administratīvos pārkāpumus, iekasējot 21 160 eiro soda naudu. Lielākoties sodīt nācies par valsts valodas neprasmi profesijai vai amatam neatbilstošā līmenī. VVC panācis, ka vienam pašvaldības deputātam anulēts mandāts, bet kādam citam tiesvedība vēl gaidāma.
Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF) piešķirto līdzekļu apjoms pēdējo trīs gadu laikā ir arvien palielinājies, tomēr krīzes laika, kad tas tika apcirpts pat par 74%, atskaņas joprojām jūtamas. VKKF būtu gatavs no nākamā gada mainīt līdzšinējo finansēšanas modeli, un, lai šādu soli pamatotu, tika veikts pētījums par dažādu kultūras nozarei paredzētās naudas sadalījumu.
Daudzi augstskolu studenti, kas nolēmuši mācīties par maksu, atduras pie šķēršļiem valsts garantētā kredīta saņemšanai. Viens no tiem ir pieprasītais galvotājs, kuru atrast nav viegli, tāpat arī aizdevuma summa nereti ir mazāka nekā studiju vietas maksa, un tā ienāk studenta kontā ar nokavēšanos, kad jau pirmajai iemaksai jābūt samaksātai.