Aisma Orupe / Autori

Patriotisma nedēļā, svinot Lāčplēša dienu un valsts dibināšanas dienu, bieži tiek minēta tēvzemes mīlestība. Taču – kādas ir tās izpausmes? Kā tā veidojama, kā to vairot, un kas to var palīdzēt stiprināt? To Neatkarīgā vaicāja vairākiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem

Patriotisma nedēļā, svinot Lāčplēša dienu un valsts dibināšanas dienu, bieži tiek minēta tēvzemes mīlestība. Taču – kādas ir tās izpausmes? Kā tā veidojama, kā to vairot, un kas to var palīdzēt stiprināt? To Neatkarīgā vaicāja vairākiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem

Patriotisma nedēļā, svinot Lāčplēša dienu un valsts dibināšanas dienu, bieži tiek minēta tēvzemes mīlestība. Taču – kādas ir tās izpausmes? Kā tā veidojama, kā to vairot, un kas to var palīdzēt stiprināt? To Neatkarīgā vaicāja vairākiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem

Rīgas pilsētas pašvaldībai izglītība un kultūra ir tās prioritāšu saraksta augšgalā, un tām tiek tērētas ievērojamas summas no tās budžeta. Renovētas skolas, bezmaksas mācību līdzekļi, piemaksas pedagogiem, interešu izglītība – tā ir tikai neliela daļa no Rīgas domes darbu klāsta. Tam vēl jāpievieno īpašs šā gada akcents – Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta ar bagātīgo pasākumu programmu.

Patriotisma nedēļā, svinot Lāčplēša dienu un valsts dibināšanas dienu, bieži tiek minēta tēvzemes mīlestība. Taču – kādas ir tās izpausmes? Kā tā veidojama, kā to vairot, un kas to var palīdzēt stiprināt? To Neatkarīgā vaicāja vairākiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem

Patriotisma nedēļā, svinot Lāčplēša dienu un valsts dibināšanas dienu, bieži tiek minēta tēvzemes mīlestība. Taču – kādas ir tās izpausmes? Kā tā veidojama, kā to vairot, un kas to var palīdzēt stiprināt? To Neatkarīgā vaicāja vairākiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem

Šogad gaismas festivāls Staro Rīga atkal piedāvā izbaudīt krāšņu mākslas darbu parādi, ko radījuši gan Latvijas, gan ārvalstu autori. Vecrīgā un pilsētas centrā vien apskatāmi 22 objekti, bet kopumā visā galvaspilsētā to ir ap 80. Turklāt ikviens aicināts kļūt par mākslinieku un iesaistīties vērienīgā līdzdalības akcijā Rīgas festivāls, padarot košāku namu vai iestāžu fasādes un savus logus. Savu objektu ikviens var reģistrēt festivāla mājaslapā.

Oktobrī pēc ilgstošām lietavām Latvija piedzīvoja pamatīgus plūdus. Daudzviet tie radīja lielus zaudējumus gan pašvaldībām, gan privātīpašumiem. Pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) četras novada domes jau iesniegušas kompensāciju pieprasījumus par 35 515 eiro, taču gala summa noteikti būs daudz lielāka.

Valdība no Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasītajiem papildu 36 miljoniem latu, kas vajadzīgi algu kāpumam no 1. janvāra un jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai no 1. septembra, pašlaik ir gatava piešķirt tikai trīs miljonus. Pedagogi un nozares arodbiedrība brīdina: viņiem ir visas tiesības rīkot protesta akcijas – arī streikot.

Latvijas Universitātes (LU) pasniedzēji bažījas, ka nākamgad viņu algas nepalielināsies un varētu pat sarukt. Lai gan LU vadība šādas ziņas noraida, pašu mācībspēku vidū optimisma nav, jo, ņemot vērā studentu skaita samazinājumu un, kā viņi uzskata – uztūkušo augstskolas administratīvo korpusu, tāds scenārijs nebūtu pārsteidzošs.

Rīgas Centrālajā stacijā trīs mēnešu laikā jau vismaz četrreiz izziņota ārkārtas situācija. Pasažieriem šāds lietu pavērsiens sagādā lielas neērtības, jo viņi nezina, kad atsāks kursēt vilcieni. Patlaban risinājuma nav, bet VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) solās ar iesaistītajām pusēm to meklēt.

Šobrīd Saeimas sēdes var dzirdēt internetā, daļa klausītāju Latvijas Radio 3. kanālā un ar laika nobīdi – arī OTV. Vai plenārsēdes tiks retranslētas arī nākamgad – pilnīgi drošu apliecinājumu nedod ne Latvijas Radio (LR), ne Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome (NEPLP), taču ļoti iespējams, ka – būs.

Adamovas internātpamatskola Rēzeknes novadā ir viena no tām vietām, kurā mācās bērni ar garīgās veselības attīstības un mācīšanās traucējumiem. Skolas ēka pašā Adamovas ezera krastā ir nesen renovēta, uzbūvēta arī jauna sporta zāle. Patiesībā visa materiālā bāze tāda, ko daža laba skola varētu tikai apskaust. Taču, par spīti tam, tāpat kā vairākumā lauku skolu, audzēkņu skaits sarūk (savulaik to bija ap 140, pēdējos gados – 120, bet nu ir 109).

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu jauno algu modeli iecerējusi ieviest nākamā gada 1. septembrī, nozarē strādājošie visai skeptiski vērtē šāda scenārija īstenošanu. Viņi ir pārliecināti, ka bez papildu finansējuma to izdarīt nevar, taču, vai valsts budžetā tas atradīsies, nav zināms. Līdz ar to, iespējams, paveiktais darbs pie jaunā modeļa aprobācijas būs vien situācijas fiksējums «pašu zināšanai».

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, kura beidz pildīt savus amata pienākumus, uzskata, ka savas darbības laikā izpildījusi gandrīz visus valdības deklarācijā noteiktos uzdevumus un aizlāpījusi «vairākus baltos plankumus», kas radušies iepriekšējo ministru laikā.

Līvānietis Gunārs Jānis Mīkulis savos 77 gados joprojām ir darbīgs un kustīgs: strādā algotu darbu un aktīvi sporto. Viņa burtnīciņa ir pilna ar sportiskiem pasākumiem, kuros viņš šogad jau piedalījies – tur ir gan orientēšanās, gan garie skrējieni, gan dambrete un šahs. Veterānu starptautisko sacensību vairākkārtējā laureāta kredo: kamēr dzīvs, tikmēr jākust!

Beidzot arī tukšais izglītības un zinātnes ministra krēsls ir aizņemts. Vakar partijas Vienotība valde kā oficiālu ministra kandidātu izvirzīja Iespējamās misijas programmas vadītāju Mārīti Seili, kura pēc nelielām pārdomām arī piekritusi uzņemties šo pienākumu. Nozarē strādājošie gan lielākoties rausta plecus par šādu izvēli vai pat nosauc M. Seiles soli par pašnāvniecisku drosmi.

Stūra mājas liktenis joprojām ir rudenīgā miglā tīts. Vēsturnieki ir pārliecināti, ka šajā vietā noteikti jāveido muzejs, un arī Kultūras ministrija (KM) atbalsta šādu ideju, soloties nākamā gada sākumā atkal vērt durvis pirmā stāva ekspozīcijai un pagrabiem. Nav gan atbildes, vai finansējums atradīsies vēl tālākā nākotnē, un vēl mazāka skaidrība ir par pārējās ēkas daļas izmantošanu.

Gan vietējais, gan ārvalstu ceļotājs, apmeklējot dažādas Latvijas vietas, vēlas iegādāties kādu piemiņas lietu.

Šobrīd Latvijā augstākās izglītības kvalitātes kontrole atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm pilnībā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rokās. Nākamgad tiek plānots šo uzdevumu uzticēt citai institūcijai, bet, lai to izdarītu, būs nepieciešams valsts finansējums. Iepriekšējam šā darba veicējam – Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) vadītājam Jurim Dzelmem – tā nešķiet pareiza rīcība.

Labs pedagogs. Katrs tā raksturojumā ietvers savas kvalitātes un īpašības, taču noteikti visi būs vienisprātis, ka tam ir jābūt aicinājumam – strādāt ar bērniem. Par to pārliecināta arī Līvānu novada Rudzātu vidusskolas pieredzējusī skolotāja Veneranda Spriņģe, gan viņas krietni jaunākais kolēģis Sandris Skarainis.

Līvānu novadā, par spīti skolēnu skaita kritumam, tomēr izdevies saglabāt savas astoņas vispārējās izglītības iestādes. Cik ilgi tā būs, īstas atbildes gan nav. Diemžēl apdraudētas ir pat tās skolas, kurām ir ļoti labi mācību rezultāti. Ir arī izņēmumi – Jaunsilavas pamatskolā pēdējo gadu laikā audzēkņu ir pat vairāk.