Andra Ozola / Autori

Lietuvas restorāni un kafejnīcas sūdzas par sezonas darbinieku trūkumu, kas īpaši jūtams lielpilsētās – situāciju glābj ārzemnieki, ziņo Lietuvas telekanāls LNK ziņās un laikraksts "Kauno diena". Latvijā vērojama līdzīga situācija, norāda mūsu amatpersonas.

Kopā būt un kopā just – tāda ir šo dziesmu un deju svētku devīze, bet, lai to pa īstam saprastu, ir jābūt tajā visā iekšā. Emociju un sajūtu gamma ir tik dažāda, ka aprakstīt grūti, to var tikai pieredzēt un izdzīvot, piemēram, kā dalībniecei, kāda esmu šajos svētkos.

Neskatoties uz to, ka likums paredz: daļa mācību līdzekļu tiek dotēti, tiesībsargs saņem arvien jaunus signālus, ka skolas un bērnudārzi atgriežas pie vecās prakses vecākiem uzdot iegādāties lietas mācību vajadzībām. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidro, ka izglītības iestādes joprojām saņem valsts dotāciju mācību līdzekļu iegādei. Tomēr finansiālā situācija pašvaldībās un skolās atšķiroties. Tādēļ skolas pašas izvēloties, kādā apjomā veikt iepirkumus.

Rīgas mēra Mārtiņa Staķa brauciens uz mūsu hokejistu mačiem ir godājama un pilsētas mēra cienīga rīcība, par kuru viņš detalizēti atskaitījies, saka domes frakcijas "Par!/Progresīvie" vadītājs Mārtiņš Kossovičs. Savukārt frakcijas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" deputāts Andris Morozovs norāda: mēram par “paškomandēšanos” ir jāatkāpjas, Rīga viņa vadībā “novesta līdz kliņķim”.

Pirms Jāņiem Latvijas izglītības sistēmā izveidojās paradoksāla situācija – tehnisku problēmu dēļ eksāmenu rezultāti nebija pieejami pirms 9. klases izlaiduma, un skolēni devās svinēt izlaidumu, nemaz nezinot, vai pamatizglītība iegūta. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Valsts izglītības satura centram (VISC) kopā ar iesaistītajiem tehnisko risinājumu partneriem "RIX Technologies" un "Corporate Systems" svētdienas vakarā situāciju esot izdevies atrisināt, un kopš pirmdienas rīta privātpersonas caur portālu “latvija.lv” varot ieiet un iepazīties ar eksāmenu rezultātiem.

Caurlūkojot Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa komandējumu apkopojumu laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz šā gada 1. jūnijam, atklājas, ka viens mēra komandējums rīdziniekiem izmaksājis aptuveni vienu līdz divus tūkstošus eiro. Vairākus komandējumus apmaksājusi uzņemošā puse.

Bērnu ratiņi nopirkti, gultiņa saklāta, jaunie vecāki dodas uz izšķirošo notikumu – dzemdībām slimnīcas dzemdību nodaļā, kam būtu jābūt kā svētkiem ar nomierinošu situāciju un labvēlīgu auru. Diemžēl šis nebūs stāsts ar laimīgām beigām, bet par jaundzimušā nāvi, kuras, iespējams, varēja nebūt...

Valsts prezidents Latvijas Radio izsludina jaunu politoloģisku terminu “oligarhiskā ietekme”, taču atsakās “Neatkarīgajai” to pamatot un kā citādi komentēt. Viņš kā Valsts prezidents esot paudis savu personīgo viedokli – tātad runājis kā privātpersona, iekāpjot Valsts prezidenta kurpēs.

No jūlija Lietuvā veikalos vairs nebūs bezmaksas plāno plastmasas maisiņu. Pērkot ābolus, kartupeļus, gurķus vai citus sveramos produktus, par vienkāršu caurspīdīgu plastmasas maisiņu būs jāpiemaksā 1–5 centi. Aptaujātie pircēji un mazumtirdzniecības tīklu pārstāvji dažādi uztver jauno maksājumu; tirgotāji vēl rēķina ieguvumus un zaudējumus un sola piedāvāt alternatīvas.

Latvija var pārspēt Igauniju izglītības kvalitātes ziņā, savukārt skolu tīkls, kas pašlaik "izpeldējis" virspusē, ir tikai viens no elementiem, kas palīdz veidot "par saprātīgo samaksu" formātu, skolotājiem paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)"Facebook" lapā translētajā sarunā ar pedagogiem.

Dziesmu svētku koru lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš" veiktas izmaiņas: koncerta radošā komanda – mākslinieciskie vadītāji Kaspars Ādamsons, Ārijs Šķepasts, režisors Juris Jonelis – aicina koristus piedalīties īpašā veltījumā Ukrainai, nodziedot tās himnu koncerta laikā; Mežaparka Lielo estrādi plānots ieskandināt ne tikai ar balsīm, bet arī ar dažādiem instrumentiem.

Rīgas domes politiskās partijas "Latvijas attīstībai" frakcijas vadītājs Viesturs Zeps saviem lasītājiem sociālajā tīklā "Facebook" ne tikai sola noskaidrot informāciju par visiem Mārtiņa Staķa komandējumiem šī sasaukuma laikā, bet arī ir vērsies ar iesniegumu Vides un reģionālās attīstības ministrijā, aicinot VARAM pieprasīt Rīgas mēram paskaidrojumu un sniegt mēra rīcības vērtējumu.

Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietā trīs apsūdzēto advokāti Rīgas pilsētas tiesā pieteica noraidījumu valsts apsūdzības uzturētājam virsprokuroram Armīnam Meisteram. Tiesa lūgumus noraidīja.

Ja brauc komandējumā, arī mēram par to ir jāziņo un pēc komandējuma jāatskaitās, to paredz tiesību akts – Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums. Tajā rakstītais attiecas arī uz Rīgas mēru Mārtiņu Staķi, kurš maija beigās devās darba vizītē uz Tamperi, kur tajā laikā norisinājās pasaules hokeja čempionāts, kurā izšķirošajās spēlēs piedalījās arī Latvijas izlase.

Latvijā ražojošs uz ārējo tirgu orientēts uzņēmums ārzemēs ietirgo naudu, maksā saviem strādniekiem algas, no kurām valsts iegūst apjomīgus nodokļus; uzņēmums baro savus darbiniekus un valsti, taču, kad ārēju apstākļu dēļ pienāk grūtāki brīži, ir loģiski un pareizi, ja valsts saviem ražotājiem sniedz atbalstu, piemēram, ar eksporta garantijām, kā arī izrāda pretimnākšanu valsts un pašvaldību iepirkumos – par šiem un citiem ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā saistītiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” stāsta akciju sabiedrības “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” (DLRR) komercdirektors Vladislavs Pavlovičs.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome nosūtījusi Tieslietu padomei ierosinājumu veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokātei. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sarunā ar "Neatkarīgo" atzīst, ka no advokatūras puses tik ass paziņojums par ģenerālprokuroru izteikts pirmoreiz.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā jaunajā skolu tīkla reformu plānā nav ņemti vērā un izanalizēti daudzi svarīgi aspekti. Plānots skolas būtiski attālināt no bērnu dzīvesvietām. Tas var izraisīt bēdīgas ekonomiskas un demogrāfiskas sekas. Izrādās, ka IZM to visu pati ciniski uzskata par kārtējo eksperimentu.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) sadarbībā ar Čehijas kompāniju "Pragoimex" realizē jaunu izmēģinājuma projektu – tramvaju būvi Daugavpilī. Kāpēc gan Latvijai tramvaji par dārgu naudu jāpērk Čehijā, ja tos var ražot tepat Latvijā, tādējādi dodot ieguldījumu valsts tautsaimniecības attīstībā un radot jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.