Arnis Kluinis / Autori

Starp neskaitāmi daudzajiem labuma guvējiem no Covid-19 visā pasaulē noteikti jānorāda arī uz Latvijas sociālā budžeta saimniekiem, jo uz slimības rēķina norakstītas pārsvarā pensijas vecumā bijušu cilvēku nāves.

Pircējiem rādītā pudeļu ķīlas maksa paliks jau zināmie 10 eirocenti, taču līdz pat desmit reizēm pieaugs dzērienu gala cenā ierēķināmie izdevumi par pudeļu savākšanu un nodošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei.

Rīgas pašvaldība iztērējusi 170 tūkstošus eiro dažu pilsētas kanālā dzīvojošo bebru labsajūtas uzturēšanai, bet tagad piemaksās vēl 30 tūkstošus par nomales bebru trenkāšanu.

Nodokļu likuma grozījumu projekta statusā esošais priekšlikums iekasēt algas nodokļus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem par to, kādām šīm algām jābūt, sāk līdzināties pilotprojektam par uzņēmumu grāmatvedības atdošanu valstij.

Krišjāņa Kariņa pirmā valdība sagatavojusi un otrā valdība virza grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām", atbilstoši kuriem nevis Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāpierāda nelegāla atalgojuma izmaksa uzņēmumā, bet uzņēmumam jāpierāda deklarētā atalgojuma atbilstība faktiski izmaksātajam atalgojumam.

Valstij jāatrod savam uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vai nu brīnumvadītājs, vai desmitiem miljoni eiro uzņēmuma zaudējumu segšanai. Pagaidām valsts spērusi tikai pirmo - mazāko un vieglāko - soli brīnumvadītāja virzienā.

Latvijas valdība otrdien noraidīja sašķidrinātās gāzes termināļa ierīkošanu “Skulte LNG Terminal” versijā, bet paturēja spēkā termināļa nepieciešamību. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, “Skulte LNG Terminal” izvirzījusi valstij “tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu”.

Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs apraksta pirms gada ieviestās dzērienu trauku depozīta sistēmas pirmo darbības gadu no veikalu darbinieku un īpašnieku skatpunkta. Diemžēl viņiem uzliktās neērtības netiek atsvērtas ar lielu ieguldījumu Latvijas vides glābšanā un otrreizējo izejvielu savākšanā.

Neatkarīgie siltuma un elektrības ražotāji ar savām koģenerācijas stacijām kļuvuši Rīgai tikpat lieki kā jau skandalozi pazīstamie, daudzus desmitus miljonus eiro prasošie kovida vakcīnu krājumi. “Rīgas Siltums” gatavo shēmu, kā no koģenerācijas uzņēmējiem atpirkties ar maksu par viņu uzņēmumu dīkstāvi.

Kopumā gandrīz trīsdesmit gadus Latvijas Bankas prezidenta un viceprezidenta pienākumus pildījušo Ilmāru Rimšēviču vislabāk raksturo viņa krimināllietas kompanjona Māra Martinsona vārdi “šaubos vai tu esi tik daudz no***ģījis vienkārši šo gadu laikā, vienkārši, ka tu varētu ieguldīt, vienkārši, nu, vienalga, cik tur, nu, kaut vai miljonu vai divus. Nu, tas nav reāli!”

“Šā gada budžetā jaunu atbalsta veidu nav un tādā situācijā izdarīt izvēli par labu bērnam ir neiedomājami,” Neatkarīgajai teica bijušais Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informē, ka Latvijā pagājušajā gadā reģistrēto 15 535 jaundzimušo ir par 1 885 bērniem jeb 10,8% mazāk nekā 2021. gadā un šķiet, ka šoreiz pie vainas nav tikai sociāli ekonomiskie iemesli. Jautājums – cik lielā mērā savu ietekmi sāk atstāt jauno cilvēku nedrošība par nākotni?

Kultūras un radošo industriju atbalsta centru "TabFab" uzcelt apņēmušas firmas SIA “Marels Būve” valdes priekšsēdētājs Māris Apelis apsolījās iekļauties būvdarbu termiņā un tādējādi “lauzt viedokli, ka celtnieki ir mežoņi, kuri apsola un laikā neizdara neko”.  

Krišjāņa Kariņa otrās valdības jaunās un vecās ministrijas tā arī nav novedušas līdz rakstiskai un juridiski saistošai formai pirms pāris mēnešiem izteiktos solījumus neapmierināt valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” (“AST”) un “Sadales tīkls” (“ST”) prasības daudzkāršot elektroapgādes tarifus.

Zem komercbanku izkārtnēm Latvijā patiesībā slēpjas naudas glabātavas un norēķinu kases, kas pārkrāmē bezskaidrās naudas kaudzes no uzņēmumu kontiem uz darbinieku kontiem un atpakaļ no darbinieku kontiem uz uzņēmumu - namu pārvalžu, katlumāju vai internetveikalu - kontiem.

Ja Latvijas 2023. gada budžeta projekta iesniegšanu Saeimā varētu vizualizēt pēc būtības, tad finanšu ministram Arvilam Ašeradenam vakar vajadzēja no Smilšu ielas uz Jēkaba ielu aizlidot inflācijas uzpūstā balonā.  

Latvijai pērn izdevies paveikt tautsaimniecisku brīnumu, savienojot elektroenerģijas patēriņa samazināšanos par 3,7% ar apstrādes rūpniecības pieaugumu par 2,7%.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nu jau ilgstoši mēģina atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai viņš ir spējīgs lauzt no sava priekšteča Tāļa Linkaita mantotus līgumus, ar kuriem visa Latvija un pusmiljards eiro sadalīts starp triju uzņēmumu četriem īpašniekiem.

Pretēji Krievijas draudiem noslēgt tranzītkravu plūsmu cauri Latvijai, visas trīs Latvijas lielās ostas Rīgā, Liepājā un Ventspilī sasniegušas rekordus kopumā vai kādā no savas darbības virzieniem.

Tikai Krievijas un Ukrainas kara rezultāti spēs sašķirot diezgan lielu skaitu cilvēku īstos astrologos, gaišreģos un burvjos vienā pusē un algotos propagandistos un stulbeņos otrā pusē.

Eiropas Savienības kohēzijas un reformu komisāre Elisas Ferreiras vizīte iepriecina kā solījums izsniegt Latvijai iztikas minimumu. Viņas pašas vārdiem runājot, “kohēzijas politika ir palīdzējusi saglabāt puslīdz normālu funkcionalitāti”.

Nepilns pusmiljons eiro mēnesī no Latvijas iedzīvotāju iemaksām dzērienu pudeļu depozīta sistēmā netiek izņemts, bet gan 4,5 miljonu tukšu pudeļu veidā izkaisīts pa ielām un parkiem, grāvjiem, laukiem un mežiem.