Arnis Kluinis / Autori

Uz nelāgām domām par Latvijas un visas Eiropas Savienības nākotnes izredzēm novirza Fiskālās disciplīnas padomes 16. marta sacerējums “Latvijas ekonomikas galvenais izaicinājums ir paātrināt izaugsmi", jo tas pārāk tieši sasaucas ar kādreizējā Padomijas valdnieka Mihaila Gorbačova solījumiem izglābt lielvalsti ar ekonomiskās attīstības paātrinājumu.

Elektroenerģijas patērētājiem Latvijā tuvojas nākamais elektrības piegādes tarifu palielinājums. Šīs nedēļas beigās 24. martā valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) varbūt beidzot saņems piedāvājumus no kompānijām piegādāt un uzstādīt elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu, kuras izmaksām vajadzētu iekļauties 58,66 miljonos eiro.

Ja Otrā pasaules kara laikā Vācijas armijā iesaukto Latvijas iedzīvotāju ikgadējās godināšanas pasākuma datums nebūtu noteikts 16. martā, tad tikpat labi būtu derējusi jebkura cita diena un mēnesis.

Darba nodokļu 2017. gada reforma kopā ar tās papildinājumiem un kļūdu labojumiem novedusi pie tā, ka katra gada 1. marts jāgaida kā izloze, kurā laimīgo ložu īpašniekiem pienākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atmaksa, bet nelaimīgo ložu īpašniekiem nāksies piemaksāt IIN samaksas iztrūkumu.

1.aprīlī paredzētā dzērienu trauku depozīta sistēmas sadārdzināšana līdz pat desmit reizēm brīdina, kādā veidā tuvākajā nākotnē augs maksa par jebkādu atkritumu savākšanu, noglabāšanu vai pārstrādi.

“Uz adrenalīna esam noturējušies, bet adrenalīns beigsies. Sāksim laizīt brūces, un tās ir diezgan dziļas.” Tā skanēja vārdi Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidenta Kristapa Klausa atbildē uz Latvijas Bankas (LB) uzdotu jautājumu, ko Krievijas uzbrukums Ukrainai izmaksājis Latvijas ekonomikai.

Valdības plāns izveidot dabasgāzes tirgu modina sāpīgas atmiņas par elektrības tirgus izmantošanu elektrības cenu pieauguma attaisnošanai un mulsina ar vārdiem par gāzes cenu divkāršošanu visiem tiem, kuri nepagūs noslēgt jaunus gāzes piegādes līgumus pēc noteikumiem, kādus valdība vēl nemaz nav pieņēmusi.

Kad tie labie gadi bija, kad tas kreņģeļlietiņš lija, ārsti naudu neprasīja. Valsts kopējie izdevumi par aklās zarnas operāciju skaitījās 40 rubļi un par dzemdībām - 60 rubļi. Tagad dzemdības valstij izmaksā, sākot no 660 eiro, bet par pašu vienkāršāko operāciju uzskatītā aklās zarnas izgriešana prasa 1 228 eiro.

Varbūt nelaimes zīme, bet varbūt viltus trauksme izskanēja Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna uzrunā pēc valsts 2023. gada budžeta likuma pieņemšanas. Viņš nepalaida garām iespēju palepoties ar budžeta pieņemšanas sēdes garuma rekordu 23 stundu un 56 minūšu vērtībā, kas pārspēj 2008. gada 11. decembra rekordu ar 19 stundām 36 minūtēm.

Līdzīgi cilvēkiem, kuri salaulājas pēc gadiem un gadu desmitiem ilgas kopdzīves, Latvijas nepilsoņi reizēm mēdz piedzīvot atklāsmi, ka vajag kļūt par Latvijas pilsoņiem.

518 jauni Latvijas pilsoņi pagājušā gada laikā radušies ne piedzimšanas, bet naturalizācijas kārtībā no gada sākumā Latvijā saskaitītajiem 182 375 nepilsoņiem un 62 635 citu valstu pilsoņiem.

Latvijai savas drošības dēļ jānovēl Ukrainai graujoša un ātra uzvara pār iebrucējiem no Krievijas pat tad, ja tā nozīmē atteikšanos no labumiem, kādus mūsu ekonomikai dotu Ukrainas bēgļu palikšana Latvijā.

Starp neskaitāmi daudzajiem labuma guvējiem no Covid-19 visā pasaulē noteikti jānorāda arī uz Latvijas sociālā budžeta saimniekiem, jo uz slimības rēķina norakstītas pārsvarā pensijas vecumā bijušu cilvēku nāves.

Pircējiem rādītā pudeļu ķīlas maksa paliks jau zināmie 10 eirocenti, taču līdz pat desmit reizēm pieaugs dzērienu gala cenā ierēķināmie izdevumi par pudeļu savākšanu un nodošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei.

Rīgas pašvaldība iztērējusi 170 tūkstošus eiro dažu pilsētas kanālā dzīvojošo bebru labsajūtas uzturēšanai, bet tagad piemaksās vēl 30 tūkstošus par nomales bebru trenkāšanu.

Nodokļu likuma grozījumu projekta statusā esošais priekšlikums iekasēt algas nodokļus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem par to, kādām šīm algām jābūt, sāk līdzināties pilotprojektam par uzņēmumu grāmatvedības atdošanu valstij.

Krišjāņa Kariņa pirmā valdība sagatavojusi un otrā valdība virza grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām", atbilstoši kuriem nevis Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāpierāda nelegāla atalgojuma izmaksa uzņēmumā, bet uzņēmumam jāpierāda deklarētā atalgojuma atbilstība faktiski izmaksātajam atalgojumam.

Valstij jāatrod savam uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vai nu brīnumvadītājs, vai desmitiem miljoni eiro uzņēmuma zaudējumu segšanai. Pagaidām valsts spērusi tikai pirmo - mazāko un vieglāko - soli brīnumvadītāja virzienā.

Latvijas valdība otrdien noraidīja sašķidrinātās gāzes termināļa ierīkošanu “Skulte LNG Terminal” versijā, bet paturēja spēkā termināļa nepieciešamību. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, “Skulte LNG Terminal” izvirzījusi valstij “tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu”.

Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs apraksta pirms gada ieviestās dzērienu trauku depozīta sistēmas pirmo darbības gadu no veikalu darbinieku un īpašnieku skatpunkta. Diemžēl viņiem uzliktās neērtības netiek atsvērtas ar lielu ieguldījumu Latvijas vides glābšanā un otrreizējo izejvielu savākšanā.

Neatkarīgie siltuma un elektrības ražotāji ar savām koģenerācijas stacijām kļuvuši Rīgai tikpat lieki kā jau skandalozi pazīstamie, daudzus desmitus miljonus eiro prasošie kovida vakcīnu krājumi. “Rīgas Siltums” gatavo shēmu, kā no koģenerācijas uzņēmējiem atpirkties ar maksu par viņu uzņēmumu dīkstāvi.

Kopumā gandrīz trīsdesmit gadus Latvijas Bankas prezidenta un viceprezidenta pienākumus pildījušo Ilmāru Rimšēviču vislabāk raksturo viņa krimināllietas kompanjona Māra Martinsona vārdi “šaubos vai tu esi tik daudz no***ģījis vienkārši šo gadu laikā, vienkārši, ka tu varētu ieguldīt, vienkārši, nu, vienalga, cik tur, nu, kaut vai miljonu vai divus. Nu, tas nav reāli!”