Nepilnus 22 gadus nodzīvojušās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pēdējā gaita neved uz kapiem, bet gan uz dzimtajām mājām Latvijas Bankā (LB).
Labklājības vai tikai izdzīvošanas izredžu dēļ ļoti gribas paļauties uz valdošo aprindu propagandu, ka aizejošais 2022. gads atstāj mantojumā dažus nākamgad atrisināmus pārpratumus, nevis sniedz aizvien nepārprotamāku liecību par tuvojošos ekonomisko katastrofu.
Vecā Krišjāņa Kariņa jaunā valdība pasniegusi tautai apvienoto Ziemassvētku un Jaunā gada dāvanu - solījumu samazināt uz pusi elektrības piegādes tarifu pieaugumu, kādu bija pieprasījuši un ar valsts iestādēm jau saskaņojuši valsts monopoluzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka pieteikums atjaunot bezbērnu nodokli ir nozīmīgs ideoloģiski, nevis praktiski, jo šāds nodoklis jau tiek iekasēts.
Krišjāņa Kariņa otrā valdība savā pirmajā darba sēdē par 30,66 miljoniem eiro izpirka valsts uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš” (LDz) no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citiem parādu piedzinējiem.
Ļoti simboliski, ka savā pirmajā darba sēdē Krišjāņa Kariņa otrā valdība apstiprināja plānu vajāt ģimenes ar bērniem un aizrunājās līdz nodoklim ģimenēm bez bērniem.
Kopš Latvija atteikusies no savas naudas drukāšanas, tai nebija pat teorētisku iespēju izvairīties no tagadējās, kas precīzi atbilst Neatkarīgās 2017. gada sākumā izteiktajai prognozei par 22%.
Latvijas valstij piederošā uzņēmuma “Latvenergo” uzdevums ir pārdot ekstrēmi zemas pašizmaksas elektrību no Daugavas HES kaskādes par tādu cenu, kāda pienāktos, ja elektrības patērētājiem Latvijā būtu jāapmaksā šīs elektrības pārvade līdz “NordPool” biržai Norvēģijas galvaspilsētā Oslo un no turienes atkal atpakaļ.
Latvijas iedzīvotāji cenšas atlīdzināt ukraiņiem par to, ka mums pret Krievijas uzbrukumu nav jācīnās ar ieročiem. Krievijas uzbrukums Ukrainas daudzkāršojis Latvijas iedzīvotāju veikto ziedojumu apmēru jau pirms Ziemassvētku un gadu mijas rituālos ietilpstošā ziedošanas pacēluma.
Briselē topošā direktīva visai Eiropas Savienībai pāriet uz vienādu dzelzceļa platumu atgādina par Pirmo un Otro pasaules karu, kad atstatums starp sliedēm no 1520 mm uz 1435 mm vai otrādi tika mainīts vairākas reizes. Valsts nozīmes vēstures pieminekļa statuss jāpiešķir dzelzceļa posmam Rīga–Ieriķi par sešām ceļa platuma maiņas reizēm, kas esot Latvijas rekords.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izbrāķējusi zaudējumos slīgstošās “Baltic International Bank” (BIC) glābēju komandu un nolēmusi banku noslīcināt uzreiz. Latvijas policija uzlikusi slīkonim simboliskus rokudzelžus.
Aizejošās Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ierakstītais teikums “Uzsāksim nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu” labi raksturo gan K. Kariņu ar visām viņa bijušajām un vēl tikai iedomātajām valdībām, gan valdības deklarāciju nozīmi Latvijas Republikā, gan latviešu izvēli vairāk kašķēties nekā klausīties klasiskās mūzikas koncertus.
Pirms 81 gada 8. decembrī vācu nacisti Rīgas nomalē Rumbulā pabeidza vietējo un arī no citurienes atvesto ebreju nogalināšanu tādā veidā un mērogā, kādam tagad tuvojas Krievijas diktatora Putina režīms.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) apņēmusies atrast un izkratīt negausīgu naudas rijēju, kas gandrīz izputinājis Latvijas valstij piederošos uzņēmumus “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST). Aizdomās turamā persona ir “Latvenergo”.
No Briseles atskanējis rīkojums Latvijai pārlikt dzelzceļa sliedes no 1520 mm ceļu platuma uz 1435 mm platumu, kas īstenībā nozīmē fantastiski dārgu paņēmienu šo sliežu nodošanai metāllūžņos.
Eiropas Komisija no palīdzības fondiem Latvijai apstiprinājusi finansējumu 4,3 miljardus eiro 2021-2027 gadam. Tas ir signāls, ka tūlīt pat jāsāk rīkoties valsts un pašvaldību iestādēm, slimnīcām un skolām, jau esošiem un naudas dabūšanai vēl tikai iecerētiem nodibinājumiem, lai savlaicīgi iestātos rindā uz naudu.
Šonedēļ vēsture izspēlē ļaunu, bet pelnītu joku pret krieviem, jo 83. gadadiena Padomju Savienības uzbrukumam Somijai pienākusi ar salu, kas nogalina uzbrucējus Ukrainā tieši tāpat, kā nogalināja uzbrucējus Somijā.
Valsts a/s “Latvenergo” atskaite par šā gada 9 mēnešos nopelnītajiem 104,26 miljoniem eiro atklāj, kur palikusi nauda, pēc kuras pazušanas citi valsts uzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” pieprasīja savu tarifu celšanu.
Valsts zemes dienestam (VZD) nav paveicies, ka dienestam jāprasa atļauja palielināt savu pakalpojumu tarifus laikā, kad sabiedrību jau satracinājusi dienesta nespēja veikt savu pienākumus.
14. Saeimas vēlēšanas iezārkoja Konservatīvo partiju, kas zaudējusi satiksmes ministra vietu un iespējas pilnībā atdot autobusu pasažieru nozari oligarhiem, nodokļu nemaksātājiem un afēristiem.
Krievijas uzbrukums Ukrainai kopumā un Ukrainas pilsētu apšaudīšana jo īpaši aktualizē padomju laikā ļoti iecienītu propagandas tēmu - atsauci uz Otrā pasaules kara noziedznieku tiesāšanu, kas 1964. gadā Rīgā latviešu valodā izdotā grāmatā aprakstīta šādi: “Ar savu spriedumu Starptautiskais Tribunāls apstiprinājis: agresija ir starptautisks noziegums. Un ne tikai deklarēja, bet arī, izrādot šim atzinumam cieņu, pakāra desmit šīs agresīvās valsts ministrus.”
Valsts uzņēmums “Sadales tīkls” šī gada pirmo pusi pabeidzis ar pusotra miljona eiro zaudējumiem un prasību palielināt elektrības sadales tarifus par 183 miljoniem eiro gadā. “Elektroenerģijas pārvades tarifa plānotais pieaugums, elektroenerģijas, kā arī elektrotīkla uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo resursu cenu straujais kāpums veido a/s "Sadales tīkls" sadales pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu pieaugumu 183 miljonu eiro apjomā gadā,” uzņēmums paziņoja 14. novembrī.