“Šā gada budžetā jaunu atbalsta veidu nav un tādā situācijā izdarīt izvēli par labu bērnam ir neiedomājami,” Neatkarīgajai teica bijušais Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informē, ka Latvijā pagājušajā gadā reģistrēto 15 535 jaundzimušo ir par 1 885 bērniem jeb 10,8% mazāk nekā 2021. gadā un šķiet, ka šoreiz pie vainas nav tikai sociāli ekonomiskie iemesli. Jautājums – cik lielā mērā savu ietekmi sāk atstāt jauno cilvēku nedrošība par nākotni?
Kultūras un radošo industriju atbalsta centru "TabFab" uzcelt apņēmušas firmas SIA “Marels Būve” valdes priekšsēdētājs Māris Apelis apsolījās iekļauties būvdarbu termiņā un tādējādi “lauzt viedokli, ka celtnieki ir mežoņi, kuri apsola un laikā neizdara neko”.
Krišjāņa Kariņa otrās valdības jaunās un vecās ministrijas tā arī nav novedušas līdz rakstiskai un juridiski saistošai formai pirms pāris mēnešiem izteiktos solījumus neapmierināt valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” (“AST”) un “Sadales tīkls” (“ST”) prasības daudzkāršot elektroapgādes tarifus.
Zem komercbanku izkārtnēm Latvijā patiesībā slēpjas naudas glabātavas un norēķinu kases, kas pārkrāmē bezskaidrās naudas kaudzes no uzņēmumu kontiem uz darbinieku kontiem un atpakaļ no darbinieku kontiem uz uzņēmumu - namu pārvalžu, katlumāju vai internetveikalu - kontiem.
Ja Latvijas 2023. gada budžeta projekta iesniegšanu Saeimā varētu vizualizēt pēc būtības, tad finanšu ministram Arvilam Ašeradenam vakar vajadzēja no Smilšu ielas uz Jēkaba ielu aizlidot inflācijas uzpūstā balonā.
Latvijai pērn izdevies paveikt tautsaimniecisku brīnumu, savienojot elektroenerģijas patēriņa samazināšanos par 3,7% ar apstrādes rūpniecības pieaugumu par 2,7%.
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nu jau ilgstoši mēģina atbildēt uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai viņš ir spējīgs lauzt no sava priekšteča Tāļa Linkaita mantotus līgumus, ar kuriem visa Latvija un pusmiljards eiro sadalīts starp triju uzņēmumu četriem īpašniekiem.
Pretēji Krievijas draudiem noslēgt tranzītkravu plūsmu cauri Latvijai, visas trīs Latvijas lielās ostas Rīgā, Liepājā un Ventspilī sasniegušas rekordus kopumā vai kādā no savas darbības virzieniem.
Tikai Krievijas un Ukrainas kara rezultāti spēs sašķirot diezgan lielu skaitu cilvēku īstos astrologos, gaišreģos un burvjos vienā pusē un algotos propagandistos un stulbeņos otrā pusē.
Eiropas Savienības kohēzijas un reformu komisāre Elisas Ferreiras vizīte iepriecina kā solījums izsniegt Latvijai iztikas minimumu. Viņas pašas vārdiem runājot, “kohēzijas politika ir palīdzējusi saglabāt puslīdz normālu funkcionalitāti”.
Nepilns pusmiljons eiro mēnesī no Latvijas iedzīvotāju iemaksām dzērienu pudeļu depozīta sistēmā netiek izņemts, bet gan 4,5 miljonu tukšu pudeļu veidā izkaisīts pa ielām un parkiem, grāvjiem, laukiem un mežiem.
Sabiedrības brīdināšana un labo programmētāju pūliņi pasargāt datorlietotājus no slikto programmētāju nodrošinātas datorkrāpšanas pagaidām nespēj nobremzēt izkrāpto naudas summu pieaugumu.
Latvijai tagad par katru cenu jāstutē Jēkabpils dambis, kura iespējamo aizskalošanu Krievijas propaganda pasludinājusi par Eiropas Savienības (ES) un vispār pūstošo Rietumu bojā ejas vēstnesi vai simbolu.
“Pienāks tāds brīdis, kad tu nevarēsi nopirkt jaunu bateriju, ja nenodosi veco bateriju,” brīdina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis.
Uzbeku un citu Vidusāzijas valstu izcelsmes cilvēku masveida iespiešanās Latvijas darba tirgū kārtējo reizi pielīdzina cilvēkus ūdenim, kura tecēšanu apraksta savienoto trauku likums.
Karš Ukrainā devis Latvijai bēgļus, ar kuriem kaut uz laiku nomaskēt aizvien straujāko iedzīvotāju izmiršanu. Pāris pēdējos gados nāve kļuvusi par būtiskāku faktoru iedzīvotāju skaita sarukšanā nekā iepriekš daudz piesauktā emigrācija.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars pastāstīja “Neatkarīgajai”, kāpēc tikai ar novēlošanos un atrunām būs iespējams izpildīt jau pagājušajā gadā izteikto solījumu samazināt uz pusi valsts uzņēmumu “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST) pieprasīto tarifu palielinājumu.
Līdz ar Krišjāņa Kariņa otro valdību izveidotā Klimata un enerģētikas ministrija liks lietum līt Daugavas baseinā 365 dienas gadā un nosegs Latvijas elektroenerģijas patēriņu ar Daugavas HES kaskādē iegūto strāvu; liks saulei spīdēt un piesaistīt Latvijai tūristus; apklās Latvijas laukus ar sniegu sējumu aizsardzībai pret salu, bet neļaus apsnigt ceļiem un ietaupīs 100 miljonus eiro gadā, jo ceļi nebūs jātīra...
Aizgājušais 2022. gads piepildījis Latvijas lielo ostu nodomus un solījumus, kam tieši šodien apaļa jubileja: “Ostas tic un teic, ka kravu zuduma gadi tām beigušies,” rakstīja Neatkarīgā 2022. gada 20. janvārī.
Konkurences padome vakar atklāja pikantas detaļas par Neatkarīgās jau sen aprakstītajiem, bez nekādām izmeklēšanas darbībām acīm redzamiem notikumiem, kuri zem virsraksta “Autobusu pārvadājumus sadala Šķēle, Šlesers, Savickis un Brandavs” avīzē izklāstīti 2021. gada 5. maijā.
Daugavas draudi aizskalot Jēkabpili kopā ar tās aizsargdambi atkal atlikti līdz nākamreizei, bet palikuši jautājumi, kā tāds būvējums pilsētā uzradies un kāpēc nevar izdarīt tā, lai pilsēta aiz sava vaļņa būtu drošībā.