Ukrainas cīņā pret krievu iebrucējiem kaut tikai emocionāli iesaistītajiem cilvēkiem Latvijā jāpaciešas vēl tikai daži mēneši līdz Ukrainas uzvarai komplektā ar neatspēkojamu pierādījumu astroloģijas un visa gaišredzības pakalpojumu spektra spējām informēt par nākotni.
Jaunais gads ir atnācis ar stabili lejupejošām energoresursu cenu līknēm un, iespējams, pārlieku optimistisku stāstu, kāpēc šī gada cenas nesitīs siltuma un enerģijas patērētājus tā, kā sita 2022. gada cenas.
Uz valdības 10. janvāra sēdi noliktā lemšana par elektropārvades un sadales tarifu grozīšanu aizvietota ar ekonomikas ministres Ilzes Indriksones uzdevumu izvērtēt sadales tarifa projekta rašanās apstākļus.
Pieticīgā privātpersonu atsaucība valsts piedāvājumam maksāt līdz 300 eiro mēnesī par Ukrainas bēgļu izmitināšanu signalizē, ka apkures sezonas rēķini neizputina mājokļu īpašniekus.
Solījumu divkārt samazināt valsts uzņēmuma “Sadales tīkls” (ST) tarifu pieaugumu ekonomikas ministre Ilze Indriksone pastiprināja ar atzīšanos, ka tarifu pieaugums veidots pēc principa “nopublicēsim - paskatīsimies”, vai sabiedrība tarifu pieaugumu pamanīs un vai pret to protestēs.
Aizvadītais 2022. gads un konkrēti cilvēki jāuzslavē par to, ka beidzot tomēr arī latviešu valodā izdota grāmata, kuru Neatkarīgā 2016. gada 8. aprīlī rekomendēja ar vārdiem, ka “tas taču ir solīds un korekts, iespaidīgs un pamācošs zinātniskais darbs, ja to lasa ar cilvēka, nevis ar cilvēka baiļu acīm”.
Krišjāņa Kariņa vecā valdība atstājusi Kariņa jaunajai valdībai inflācijas dāvātu naudas kaudzi un tās pašas inflācijas sakāpinātas prasības pēc vēl lielākas naudas 2023. gada valsts budžetā.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pabeidza pērno gadu ar papīra izdevumu “Latvijas 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas galvenie rezultāti", kas no dažnedažādiem viedokļiem raksturo 1 893 223 Latvijā dzīvojošos cilvēkus.
Kopš Krievijas 24. februāra uzbrukuma Ukrainai jau pagājusī mūžība apstiprina 17. martā Neatkarīgajā izteikto minējumu, ka “ka Krievija varētu būt uzbrukusi Ukrainai pēc ASV, Eiropas Savienības un Ķīnas kopīga pasūtījuma, lai uz karu norakstāmā cenu celšanās visā pasaulē absorbētu pēdējos gados nodrukātos dolāru, eiro un juaņu triljonus”.
Cik lielu atsaucību gūs kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā” iniciatoru aicinājums protestēt pret elektrības cenu pieaugumu kopumā un pret elektrības piegādes pakalpojuma tarifu pieaugumu jo īpaši?
Nepilnus 22 gadus nodzīvojušās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pēdējā gaita neved uz kapiem, bet gan uz dzimtajām mājām Latvijas Bankā (LB).
Labklājības vai tikai izdzīvošanas izredžu dēļ ļoti gribas paļauties uz valdošo aprindu propagandu, ka aizejošais 2022. gads atstāj mantojumā dažus nākamgad atrisināmus pārpratumus, nevis sniedz aizvien nepārprotamāku liecību par tuvojošos ekonomisko katastrofu.
Vecā Krišjāņa Kariņa jaunā valdība pasniegusi tautai apvienoto Ziemassvētku un Jaunā gada dāvanu - solījumu samazināt uz pusi elektrības piegādes tarifu pieaugumu, kādu bija pieprasījuši un ar valsts iestādēm jau saskaņojuši valsts monopoluzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka pieteikums atjaunot bezbērnu nodokli ir nozīmīgs ideoloģiski, nevis praktiski, jo šāds nodoklis jau tiek iekasēts.
Krišjāņa Kariņa otrā valdība savā pirmajā darba sēdē par 30,66 miljoniem eiro izpirka valsts uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš” (LDz) no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citiem parādu piedzinējiem.
Ļoti simboliski, ka savā pirmajā darba sēdē Krišjāņa Kariņa otrā valdība apstiprināja plānu vajāt ģimenes ar bērniem un aizrunājās līdz nodoklim ģimenēm bez bērniem.
Kopš Latvija atteikusies no savas naudas drukāšanas, tai nebija pat teorētisku iespēju izvairīties no tagadējās, kas precīzi atbilst Neatkarīgās 2017. gada sākumā izteiktajai prognozei par 22%.
Latvijas valstij piederošā uzņēmuma “Latvenergo” uzdevums ir pārdot ekstrēmi zemas pašizmaksas elektrību no Daugavas HES kaskādes par tādu cenu, kāda pienāktos, ja elektrības patērētājiem Latvijā būtu jāapmaksā šīs elektrības pārvade līdz “NordPool” biržai Norvēģijas galvaspilsētā Oslo un no turienes atkal atpakaļ.
Latvijas iedzīvotāji cenšas atlīdzināt ukraiņiem par to, ka mums pret Krievijas uzbrukumu nav jācīnās ar ieročiem. Krievijas uzbrukums Ukrainas daudzkāršojis Latvijas iedzīvotāju veikto ziedojumu apmēru jau pirms Ziemassvētku un gadu mijas rituālos ietilpstošā ziedošanas pacēluma.
Briselē topošā direktīva visai Eiropas Savienībai pāriet uz vienādu dzelzceļa platumu atgādina par Pirmo un Otro pasaules karu, kad atstatums starp sliedēm no 1520 mm uz 1435 mm vai otrādi tika mainīts vairākas reizes. Valsts nozīmes vēstures pieminekļa statuss jāpiešķir dzelzceļa posmam Rīga–Ieriķi par sešām ceļa platuma maiņas reizēm, kas esot Latvijas rekords.