Pienācis īstais brīdis atcerēties un pašausmināties par Krievijas dzejnieku Aleksandru Puškinu (1799–1837), ka viņš taču apbalvots “ar sūda ordeni, ar uzslavu no paša cara” par to, ka “monarha cietsirdību sveic” un “asinsdarbus veic".
Valstij piederošais uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) izlēmis pirkt maiņstrāvas frekvences sinhronizācijai nepieciešamās elektrības uzkrāšanas baterijas nevis par 58,6 miljoniem, bet par 100 miljoniem eiro. Jāuzdod jautājums - par cik procentiem elektrību sadārdzinās baterijas par 100 miljoniem, ja ziņojumā valdībai AST bija brīdinājis, ka baterijas par 58,6 miljoniem sadārdzinās elektrību par 15 līdz 36 procentiem?
Pašlaik Latvijā uzturas Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas transporta nozares ierēdņi un uzņēmēji, kuru uzdevums noskaidrot un iespēju robežas paplašināt gan tranzīta, gan vietējam patēriņam paredzētu preču apriti starp šīm valstīm un Latviju.
Politiķi valdībā un Saeimā cenšas palikt pārliecībā, ka ierēdņi un milzīgā izglītības sistēmā iesaistīto cilvēku masa spēs pašorganizēties un noorganizēt skolēniem un viņu ģimenēm 1. septembri neatkarīgi no tā, vai Latvijā 1. septembrī būs vai nebūs valdība un kas tajā brīdī sēdēs izglītības un zinātnes ministra krēslā.
Ja neskaita pašu karu Ukrainā, tad līdz šim lielākais Krievijas noziegums šajā karā ir Kahovkas hidroelektrostacijas dambja uzspridzināšana naktī uz 6. jūniju. Masu slepkavība tika pieskaņota uz Puškina dzimšanas dienas pamata uzstatītajai Pasaules krievu valodas dienai, kuras svinēšana Rietumu intelektuāļiem daudz svarīgāka par kaut kādā dīķī peldošiem ukraiņu un arī krievu līķiem.
Pagājušajā gadā Latvija atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem 688,9 miljonus eiro, pretī dabūjot apmēram astoņus miljonus eiro skaidrā naudā, 136 miljonus eiro mūsu savstarpējo parādu un prasījuma tiesību pārdalīšanai un solījumus, ka nezināmā nākotnē Latvija vismaz izlīdzinās iemaksātās un atgūtās naudas apjomus.
Ārzemnieču un dažkārt arī ārzemnieku piesaistīšana kaut mazliet stabilizē dzemdību pieņemšanas specialitāti Latvijas medicīnā strauja dzimstības sarukuma apstākļos.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sīki un smalki pētījusi sensacionālo faktu, ka 2022. gadā Latvijā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas pieaudzis iedzīvotāju skaits: vairāk ukraiņu iebrauca, nekā pamatiedzīvotāju izmira un izbrauca.
Pēc Aleksandra Puškina piemineklīša novākšanas Rīgā nāksies novākt arī Puškina pieminekli Maskavā, kas tagad tur stāv kā pārmetums Krievijas diktatora Putina nespējai piedalīties pasaules sadalīšanā tādā veidā, kādu viņam novēlējis krievu imperiālisma apdzejotājs Puškins.
Kamēr milzīgie vēja un saules parki vēl tikai top pārsvarā uz papīra un datoros, jau pakļautā ūdens enerģija padarījusi Latviju par Baltijas mēroga milzi elektrības ražošanā un eksportā.
Latvijas mežu, lauku, grāvmalu un nomaļu piemēslošana ar nolietotām riepām, būvgružiem un sadzīves atkritumiem no ledusskapjiem līdz konfekšu apvalciņiem izrādīsies nieks, kad masveidā sāksies nolietotos saules paneļu un šiem paneļiem pakārtoto, ar sevišķi indīgām vielām piesātināto lielizmēra elektroakumulatoru izgāšana dabā.
Krišjāņa Kariņa pirmā valdība pagājušā gada rudenī finansējusi valsts uzņēmumu “Latvenergo” un piespiedusi privātuzņēmumu “Latvijas Gāze” (LG) pirkt dabasgāzi par ažiotāžas cenu, no kuras šodien pāri palikusi 1/12 daļa.
Valstij un pašvaldībai kopīgi piederošais uzņēmums “Rīgas siltums” (RS) pagājušajā gadā gan vairāk nekā dubultojis siltuma tarifus, gan samazinājis nodokļu samaksu valstij no ikgadējiem vairāk nekā 10 miljoniem līdz mīnus 6,6 miljoniem, kas citiem vārdiem nozīmē naudas saņemšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāvusi valsts uzņēmumiem “Sadales tīkls” (ST) un “Augstsprieguma tīkls” (AST) no 1. jūlija daudzkāršot maksu par elektrības piegādi kā kopējo elektrības rēķinu sastāvdaļu.
Liepājas un Ventspils ostas šobrīd sacenšas par to, kurā no tām ātrāk un ar lielāku jaudu sāks darboties īpaši dzeramā ūdens eksportam uzbūvēti termināļi.
Pretēji skaļiem solījumiem, nelauztie līgumi ar karteļa veidošanā pieķertiem, nodokļu maksāšanu apejošiem un ar Andra Šķēles un Aināra Šlesera oligarhzīmolu pazīstamiem autobusu pasažieru pārvadātājiem parāda, ka Krišjāņa Kariņa otrā valdība gaida vēl kādu citu valdību, lai tā izpērk K. Kariņa pirmās valdības grēkus.
Runas par kārtējo nodokļu reformu Latvijā mazliet atgādina runas par Ukrainas armijas plāniem izdzīt no valsts Krievijas iebrucējus. Abos gadījumos it kā vajadzētu atgūt to, kas iepriekš pazaudēts, un abos gadījumos nav skaidrs, kad attiecīgais pasākums sāksies un vai tas jau nav sācies. Saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (JV) notika nedēļā, kad komisija sanāca divas dienas pēc kārtas, lai spriestu par kārtējiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Vai tā jau ir nodokļu reforma, vai kas cits?
Vācijas kapitulācija 1945. gada maijā bija kā starta šāviens krieviem, poļiem un čehiem sākt sacensības par to, kuri visātrāk likvidēs pilnīgi visus vāciešus tagadējās Krievijas, Polijas un Čehijas teritorijās.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar apņēmās pāris dienu laikā pārstrādāt kārtējos grozījumus likumam “Par nodokļiem un nodevām", izmetot no tiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apsolītās tiesības uzņēmumu vietā izrēķināt, cik lielas algas jāsaņem šo uzņēmumu darbiniekiem un cik lieli būs nodokļu maksājumi no šīm algām.
Latvijas valsts apmainījusi 64 miljonus eiro pret tiesībām uz Ukrainas bēgļu rēķina vēl dažus gadus nosaukt 1,9 miljonus cilvēku par savu iedzīvotāju skaitu. Turklāt runa nav tikai par valsts pašreklāmu, bet reāliem cilvēkiem, kuri paliks dzīvot un strādāt Latvijā.