Pirms dažām dienām ir apritējuši tieši 100 gadi kopš Latvijas un Krievijas miera līguma parakstīšanas, un tieši šodien paiet 100 gadi kopš “brīnuma pie Vislas” jeb Varšavas, bez kura nebūtu tagadējās Latvijas Republikas.
Preiļu pilsēta ir piemērs, kur koģenerācijas stacijā saražotās elektrības ražošanas sadārdzinājuma izmaksas samazinājušās no 852 tūkstošiem eiro 2014. gadā līdz 469 tūkstošiem eiro 2019. gadā proporcionāli uzņēmēju bailēm pilsētas centrā darbināt ventilatorus, kas izkūpina gaisā elektrostacijā saražoto un ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK) apmaksāto siltumu.
Covid-19 padara Labklājības ministriju un valdību kopumā aizvien mazāk spējīgu paredzēt, cik daudz naudas vajadzēs pasākumiem “īpaša atbalsta mehānisma lietošanas un Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem”.
Kā tas varēja gadīties, ka tieši padomju režīms slēpa no iedzīvotājiem Latvijas PSR vietvalža Augusta Vosa apgalvojumus par 1940. gada sociālistisko revolūciju Latvijā, kas šodien ir visiem brīvi pieejami un citējami?
Uz Rīgas domes vēlēšanām pieteikušos partiju vēlēšanu sarakstu līderiem tika sarīkotas sacensības specifiskā solīšanas segmentā – solīšanā ne vēlētāju vairākumam, bet tādam uzņēmēju segmentam, kura intereses saistās ar naudas ieguldīšanu biroju celtniecībā un ekspluatācijā.
Par Latvijas valsts izdarīto 250 eiro iemaksu valstij piederošā uzņēmuma “airBaltic” pamatkapitālā Finanšu ministrija paskaidro, ka “pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā”.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās par gandrīz desmit procentiem pagaidām izpaužas ne vairāk, kā parasti izpaužas svārstības pa procenta desmitdaļām.
Padomju Savienība ap 1980. gadu sasniedza savas varenības virsotni, kas okupētajā Latvijā projicējās tādā šejienes vietvalža Augusta Vosa formulā par 1940. gada sociālistisko revolūciju Latvijā, kuras derīguma termiņš izrādījās īsāks par A. Vosa derīguma termiņu vietvalža amatā.
Būtiska loma ventspilnieku un pilsētas viesu labsajūtas uzturēšanā ir pilsētas Komunālajai pārvaldei, par kuras jau paveikto un vēl ieplānoto 2020. gadā stāsta pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš.
Tranzītkravu plūsmu apkalpojošos uzņēmumus satrauc valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apņemšanās izstrādāt jaunu biznesa modeli, kurā ietilpšot lielākā daļa no kravu pārvadāšanai nepieciešamajiem kravu transportēšanas, glabāšanas un pārvadājumu organizēšanas pakalpojumiem.
Satiksmes ministrijas izreklamētais konkurss par tiesībām uz valsts pasūtītiem un dotētiem pasažieru pārvadājumiem iesprūdis, tiklīdz satiksmes ministra Tālis Linkaits atzina, ka “mēs nevarētu iztikt ar to finansējumu, ko pašlaik norāda Finanšu ministrija nākamajiem trim gadiem”.
Savas ekstrēmās manieres informēšanā par mājokļu tirgu turpina Latio ar ziņu, ka Rīgas blokmāju dzīvokļu tirgū jūnijā apkalpojis pārāk maz darījumu, lai varētu izrēķināt vidējo cenu kā orientieri tiem, kas nodomājuši pirkt vai pārdot dzīvokli.
2020. gada jūlijā aprit ne tikai apaļi 80 gadi kopš Latvijas Republikas okupācijas, bet arī 40 gadi, kopš okupanti nosvinēja šo savu sasniegumu ar vislielāko vērienu Latvijas PSR pastāvēšanas laikā.
Latvija 2020. gada pirmajā pusē noturējusi tik augstus dzimstības rādītājus, ka ar tagadējo iedzīvotāju vecuma struktūru, izvietojumu pilsētās un materiālā nodrošinājuma līmeni neko vairāk nemaz nevar vēlēties.
Latvijas specdienestu specoperācija bija noplūdināt arī Neatkarīgajai informāciju, ka “viena speciāla dienesta vadība ir nodevusi Baltkrievijas varas iestāžu rīcībā konfidenciālu informāciju, kas ļāva izvirzīt apsūdzības finanšu pārkāpumos pret vienu no Baltkrievijas opozīcijas līderiem”.
Valsts nodokļu ieņēmumu samazinājums nevis apslāpē, bet uzkurina ministriju un citu iestāžu prasības 2021. gadā piešķirt tām kopumā par 1,8 miljardiem eiro vairāk, nekā tām atļauts iztērēt šogad.