Ar 80 gadiem kopš Latvijas Republikas okupācijas saistītā atceres dienu sērija iekrīt laikā, kad visās pasaules malās palielinās varbūtība mēģinājumiem novērst uzmanību no ekonomiskās krīzes ar lielām uzvarām mazos karos. Latvijā šajā sakarībā izcēlies vārdu karš, kas labākais no jebkuriem kariem ar iespēju uzvarēt visām karojošajām pusēm vienlaicīgi. Vārdos katrs var pasludināt pats sevi par uzvarētāju un likties mierā. Cerams.
Latvijā valdošajās partiju koalīcijas un tās izpildorgāna valdības vienīgā reakcija uz tranzītkravu pazušanu no Latvijas ostām ir likumprojekts par ostu pārvalžu pārsaukšanu no atvasinātām publiskām personām par valsts kapitālsabiedrībām.
Krišjāņa Kariņa valdība izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas personā ir apņēmības pilna līdz šā gada 1. septembrim ne tikai slēgt, bet pārdot 700 atlikušo skolu ēkas, lai par iegūto naudu nopirktu planšetdatorus pilnīgi visiem Latvijā atlikušajiem 215 tūkstošiem skolēnu.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksājušas kopā 60,5 miljonus eiro cilvēkiem, kuri zaudēja iespējas strādāt valdības noteiktās ārkārtas situācijas apstākļos.
Pagaidām simboliskā nozīmē jeb apvainojošu vārdu un žestu frontē izvērstais karš starp ASV un Ķīnu var noderēt gan par aizvietotāju, gan par aizsākumu īstam karam.
Pēc dažām dienām paies tieši 80 gadi kopš tādām Saeimas vēlēšanām, kur vēlēšanu iecirkņos savāktais balsu skaits sistemātiski pārsniedzis šajos iecirkņos dzīvojošo vēlētāju skaitu.
Ārlietu ministrija centīsies izmantot Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra (Centrs) padomus, kā palielināt vismaz virtuāli Latvijai pieskaitāmu tautiešu daudzumu ārzemēs.
Nacisti un komunisti ir atstājuši rosinošus piemērus saviem pēctečiem 2020. gada Latvijā, ja tiešām nāksies izķeksēt aizliedzamus un iznīcināmus darbus no Rietumeiropas tradīcijās plūstošās latviešu nacionālās mākslas.
Oficiāli paziņots, ka uz nedēļu ilgušo balsošanu kopā ieradušies 67,97% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 77,92% balsojuši par konstitūcijas grozījumiem jeb atļauju tagadējam Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam 2024. gadā piekto reizi izvirzīt savu kandidatūru prezidenta amatam.
Latvijas Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) uzņēmusies iebilst pret to, ka Covid-19 seku mazināšanai aizlienētos vairāk nekā četrus miljardus eiro palaist apritē uzņēmusies tikai un vienīgi Latvijas valdība bez pašvaldību līdzdalības.
No divām sliktām ziņām par Eiropas pagrimumu un pasaules mēroga kara varbūtību ļoti drīzā laikā izriet vismaz Latvijai laba ziņa, ka šoreiz karš nenotikšot Eiropā.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027) no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) atšķiras ar to, ka no plāna aizvākti gandrīz visi skaitliskie rādītāji, pēc kuriem varētu spriest par plāna izpildīšanu vai neizpildīšanu.
Nacionālisms vismaz Latvijā ir spējis gandrīz divsimt gadu garumā noturēt Jāņus – seksuālās uzvedības aizliegumu pārkāpšanas svētkus laikā, kad nekādu seksuālo aizliegumu vairs nebija un vēl nebija.
Valsts a/s “Latvijas Valsts meži” (LVM) padome pasūtījusi advokātu birojam “Sorainen” auditu par to, kas īsti gūst labumu no valstij piederošajos mežos nocirstajiem kokiem.
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) piedāvājies pārņemt savā pārvaldīšanā deviņus un pie tam pašus lielākos valsts uzņēmumus. Pirmajā brīdī tas šķiet tikpat bezjēdzīgi kā Nacionālie attīstības plāni (NAP), kuru sacerēšanai PKC izveidots, taču pēc ministriju un lieluzņēmumu reakcijas jāsāk domāt, vai šoreiz PKC nepilda nopietnāku pasūtījumu nekā uzņēmējdarbības un jebkā cita attīstīšanai veltītu frāžu pārrakstīšana katrā nākamajā NAP.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti izrādīja vēlēšanos uzzināt, bet palika neuzzinājuši pamatojumu, kāpēc valdība nolēmusi uzdāvināt valsts uzņēmumam “airBaltic” 287 miljonus eiro.