Kad 2020. gads jau tuvojas vidum, sašķirot šā gada horoskopus derīgos un nederīgos šķiet vilinoši viegli. Proti, derīgi tikai tie, horoskopi, kuros apsolīta sērga, slimība un karantīnas vārdā nosaukta sēdēšana mājās visās šā vārda nozīmēs.
Latvija un Krievija atradušas vienu un to pašu lietojumu Covid-19 kā iemeslam, lai cilvēki būtu spiesti stāties tādos darbos, kādus kaut cik pie turības tikušas sabiedrības atstāj viesstrādniekiem.
Valstī izsludināto ārkārtas situāciju kā garāku vai īsāku neiespējamību strādāt šogad izbaudījis katrs desmitais no tiem, kuri vispār manīti darba tirgū.
Daudzus gadu desmitus Ķīna bija paraugs, kā ar savu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu var balstīt visas pasaules ekonomisko izaugsmi, bet nupat tā demonstrē, kā atteikties no IKP rādītāja.
Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka pilnīgi un galīgi izgāzušies visi, kas sacerējuši un latviešu valodā izplatījuši 2020. gada horoskopus bez vārdiem par sērgu, slimību un karantīnu vai vismaz par krīzi. Bet varbūt viss ir pilnīgi otrādi. Proti, astrologi izmanto horoskopus klientu pievilināšanai ar labiem vārdiem un neizpildāmiem solījumiem, kādus cilvēki grib dzirdēt tieši tāpēc, ka arī paši saprot to neatbilstību īstenībai.
Šā gada 18. maijs jāieraksta Latvijas gaisa satiksmes vēsturē. Lidostā “Rīga” tika sapulcināti 24 liecinieki tam, ka precīzi pēc saraksta plkst. 14.40 uz Tallinu izlidoja nacionālās aviokompānijas “airBaltic” lidmašīna ar 30 pasažieriem.
Zivju konservu kombināta “Kaija” pārsaukšana par “Karavelu” tik tiešām ir mainījusi uzņēmuma produkcijas eksporta ceļus. Gadu desmitiem ilgi uzņēmumā ražoto šprotu vešana uz Krieviju līdzinājās kaiju pārlidojumiem atbilstoši katras putnu sugas iedzimtajiem instinktiem, bet tagad produkcija nonāk tur, kur to nogādāt izlēmuši uzņēmuma vadītāji. Par šīm izmaiņām un izredzēm Covid-19 kontekstā Neatkarīgajai stāstīja SIA “Karavela” līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite.
Vīrusa Covid-19 apkarošanas rituāli vismaz Latvijā ir maigāki nekā tie, ar kādiem šajos pašos apvidos viduslaikos cīnījās pret mēri, aizliedzot cilvēkiem iziet no slimības skartām pilsētām, kvartāliem vai vismaz mājām.
Uz Covid-19 rēķina Latvijai apsolītie četri miljardi eiro ir kā pliķis jeb naudas izteiksmē mērāms pazemojums, lai pārbaudītu valsts iedzīvotāju un pārvaldes aparāta reakciju, – vai tiešām Latvija joprojām grib atrasties Eiropas Savienībā un eirozonā.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publicētais pārskats par šā gada četros mēnešos saņemto nodokļu, nodevu u.c. valsts noteikto maksājumu apjomu apliecina pašsaprotamo, ka arī Latvijai tiks piestādīts rēķins par Covid-19 ballīti.
Eiropa jūtas tik vainīga par pasaules ievilkšanu divos līdz šim vislielākajos karos, ka izvēlējusies labāk savu pamatiedzīvotāju izmērdēšanu nekā iesaistīšanos vēl kādā karā atbilstoši Ādolfa Hitlera mācībai, ka iedzīvotāju skaita pieaugumam neizbēgami seko cīņa par dzīves telpu (Lebensraum).
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākie dati par dīkstāves pabalsta apmēru atspēko VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes un viņas izplatīto datu iedvesmoto politiķu apvainojumus dīkstāves pabalstu saņēmējiem un viņu darba devējiem par izvairīšanos no godīgas nodokļu nomaksas.
Labklājības ministrija saņēmusi no valdības naudu, lai piemaksātu dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmējiem 50 eiro par katru viņu apgādībā esošu bērnu, bet reālā piemaksu summa izrādās vidēji 33,29 eiro.
Latvijas iedzīvotājiem nāksies piemaksāt apmēram 15 eirocentus par katru dzērienu depozīta sistēmas pudeli ar izredzēm 10 eirocentus dabūt atpakaļ, bet bez pārliecības, ka sistēma vērsta uz vides aizsardzību.
Nepilnu divu gadu laikā ir piepildījies un pārpildījies “Neatkarīgās” paredzējums “apsteigsim Ķīnu kā nieku” pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes ātruma. Toreiz atpalikām par nieka pusotru procentpunktu, bet tagad esam priekšā par 4,8 reizēm!
Ļoti negribīgo un mikroskopiskā apmērā veikto pabalstu izmaksu valsts noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ darbu zaudējušajiem cilvēkiem Krišjāņa Kariņa valdība var attaisnot ar caurmērā lieliem un strauji augošiem mājsaimniecību uzkrājumiem bankās, taču šo uzkrājumu sadalījums starp miljoniem un varbūt pat miljardiem eiro vieniem un overdrafta parādiem citiem ir valsts noslēpums.
Labklājības ministrija ir prasījusi un dabūjusi no valdības dīkstāves palīdzības pabalstu izmaksāšanai 3,3 miljonus eiro par spīti tam, ka valdībai iesniegtie pabalstu summas aprēķini ir pretrunā ar tās pašas ministrija publicēto pabalst izmaksas kārtību, pēc kuras pabalstu kopsumma būs divas vai trīs reizes mazāka.
Visvisādu sejas masku paveidu ražošana ir kļuvusi par visperspektīvāko tautsaimniecības nozari, kam jānodrošina izaugsme pasaules ekonomikai procentos un Latvijas politbiznesmeņu bagātībai eiro vai ASV dolāros
«Dīkstāves palīdzības pabalsta izmaksu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) uzsāks nākamajā nedēļā,» šī iestāde trešdien apliecināja Neatkarīgajai.
Šajā, pašā pēdējā uz papīra drukātajā Neatkarīgās Rīta Avīzes numurā tiek izmantotas poligrāfijas iespējas, lai sniegtu pārskatu un skaidrojumu par to, kā avīze visā savas drukāšanas laikā izskatījusies un mainījusies.
Pirmais dīkstāves pabalstu izsniegšanas mēnesis beidzies ar 6,6 miljonu eiro sadalīšanu starp 24,5 tūkstošiem cilvēku un valdības lēmumiem kaut tikai simboliski palielināt gan pabalstus saņemt cienīgo cilvēku skaitu, gan pabalstu summas.