Covid-19 miljardi tiek sadalīti starp esošajiem un topošajiem miljonāriem

NAUDAS VAIRĀK KĀ JEBKAD. Visiem Latvijas iedzīvotājiem jāpilda kovidepidēmijas rituāli veltīgās cerībās, ka tad viņi saņems labumu no naudas, ko epidēmijas dēļ saņem Latvija © Neatkarīgā

Uz Covid-19 rēķina norakstāmie 3,9 miljardi eiro tiek sadalīti starp jau esošajiem un topošajiem miljonāriem, nevis pa 2100 eiro caurmērā katram no 1,85 miljoniem Latvijā palikušo iedzīvotāju.

3,9 miljardi eiro atbilst jaunākajiem Finanšu ministrijas aprēķiniem, kurus ierēdņi formulē šādi: “Valdībai piešķirot papildus budžeta līdzekļus nozarēm un pabalstiem, nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumus, aizdevumus un garantijas, pārstrukturējot ES fondu līdzekļus, faktiskā izpilde 2020. gadā un plānotais apmērs šim gadam uz 20.01.2021 veido 3,9 miljardus eiro”. Tālāk paskaidrots, ka 1,9 miljardi eiro jau sadalīti pagājušajā gadā, bet šogad dienas kārtībā ir apmēram divu kovidmiljardu eiro dalīšana.

Atbilstoši oficiālajai versijai, lauvas tiesa no šiem miljardiem esot pabalsti kovidskartajiem iedzīvotājiem: “Dīkstāves atbalsts uzņēmumu darbiniekiem, patentmaksātājiem, pašnodarbinātajiem, atbalsts algu subsīdijai nepilna laika darbiniekiem, ar veselības aprūpi saistīts atbalsts, atbalsts medijiem un sabiedrības informēšanai, kā arī virknei citu nozaru un pabalsti strādājošajiem.” Valsts iestādes visā nopietnībā atskaitās, ka šajā sadaļā pērn esot iztērējušas 761,3 miljonus eiro un šim gadam sagatavojušas 903 miljonus eiro. Jā, tie esot pabalsti tieši krīzes skartiem darbiniekiem un viņu ģimenēm, neskaitot atbalstu uzņēmējiem, lai uzņēmumi turpinātu darbu un kovidkrīzi nemaz nesajustu to uzņēmumu darbinieki, kuriem nav tieši aizliegts strādāt.

Tomēr dziļāka iepazīšanās ar atskaitēm par Covid-19 naudas tērēšanu parāda, ka reāli iedzīvotāji saņems labi ja 1/10 daļu no naudas, kas tiek norakstīta uz viņu rēķina. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests nupat atskaitījās, ka laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 4. februārim izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdiju saņēmējiem kopā 30 329 712 eiro, kas atbilst apmēram 15 miljoniem eiro mēnesī. Tādā tempā pa visu gadu iespējams iztērēt 12x15=180 miljonus eiro. Oficiālajā versijā par vakcinēšanas labumiem pagaidām ietilpst solījumi, ka gada vidū ārkārtas situācijai būtu jābeidzas. Tādā gadījumā VID pagūs izmaksāt tiešām tikai 90 miljonus eiro.

Tūlīt pat jāuzsver, ka 900 miljoni eiro nav vienīgi VID dalītie miljoni. Otru jaudīgu naudas izplatīšanas kanālu sistēmu uztur Labklājības ministrija. Šīs ministrijas sniegtās atskaites vēl jo skaidrāk brīdina, cik maz no solītā cilvēki dabūjuši un vēl dabūs.

Pirmā pozīcija Labklājības ministrijas pārskatā “Sociālais atbalsts” saucas “Pabalsts krīzes situācijā (laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām...)” ar vēl detalizētāku skaidrojumu, tieši kam un kad pienāksies nauda no šī izdevumu posteņa. Rezultātā cilvēku grupiņa maza un izdevumu postenis tai noteikts 375 tūkstošu eiro apmērā, bet galvenais ir tas, ka laikā no 1. janvāra līdz 7. februārim šai grupiņai izmaksāti 11 362 eiro, t.i., labi ja 10 tūkstoši mēnesī. Šādā tempā turpinot, pat visa 2021. gada garumā nav iespējams piešķirt ne 375 tūkstošus eiro konkrētajai cilvēku grupiņai, ne 900 miljonus eiro kopā visiem, kuriem nauda it kā sagādāta.

Labklājības ministrija atskaitē pozīciju ir daudz un katra pozīcija sacenšas ar citām pozīcijām par mazāko izsniegtās naudas īpatsvaru. Pozīcijā “Jaunā speciālista pabalsts” šim gadam rezervēti 217 080 eiro un izmaksāti 2 125 eiro. Tas ir mazāk, nekā tajā pašā laikā izmaksāts ierēdņiem par šādas pozīcijas izdomāšanu, pabalstu pieprasījumu pieņemšanu, izpēti un lēmumiem pa kādam pabalstam tomēr izsniegt.

Ja jauno speciālistu gadījums nešķiet pārliecinošs salīdzinoši mazā naudas apgrozījuma dēļ, kas paver iespējas dažādām nejaušībām, tad

jāpalūkojas turpat tālāk uz nākamo pozīciju “Slimības palīdzības pabalsts” ar 67 531 239 eiro. Paskaidrots, ka naudas rezervācijas derīguma termiņš ir šā gada 30. jūnijs, bet izmaksāti februāra pirmajā pusē bijuši 148 903 eiro jeb 67 531 239 /148 903=453. daļa,

ko šeit apliecina kopija no Labklājības ministrijas dokumenta. Vai tiešām plānotāji domājuši, ka saslimstība ar Covid-19 Latvijā vēl pieaugs ne vairākas, bet vairākus desmitus reižu? Ticamāk, ka fantastiski liela naudas summa cēlajam mērķim pabalstīt slimības skartos jau sākotnēji ierakstīta ar aprēķinu, ka vēlāk tai atradīsies derīgāks pielietojums, ko publikai labāk neatklāt.

Naudas solīšana pabalstiem un izlietošana kaut kam citam ir Labklājības ministrija firmas zīme. Pagājuša gada 6. maijā Neatkarīgā jau brīdināja, ka “Labklājības ministrija ir prasījusi un dabūjusi no valdības dīkstāves palīdzības pabalstu izmaksāšanai 3,3 miljonus eiro par spīti tam, ka valdībai iesniegtie pabalstu summas aprēķini ir pretrunā ar tās pašas ministrija publicēto pabalstu izmaksas kārtību, pēc kuras pabalstu kopsumma būs divas vai trīs reizes mazāka”. Jau tobrīd zināmais ir tagad apliecināts arī Labklājības ministrijas atskaitē, ka jā - no dīkstāves palīdzības pabalstiem piešķirtajiem 3 353 748 eiro cilvēkiem izmaksāti 1 668 896 eiro. Pagājušajā pavasarī Labklājības ministrija un Finanšu ministrija solīja Neatkarīgajai, ka ar starpību starp rezervēto un izmaksāto naudu nenotikšot kā citās reizēs, kad Labklājības ministrijas uzpūstās izdevumu tāmes transformējās prēmijās šīs pašas ministrijas ierēdņiem. Varbūt tiešām nauda tika reāli izlietota citu valsts iestāžu un valsts pasūtījumu finansēšanai, bet pabalstiem rezervētās naudas neizmaksāšana cilvēkiem noteikti neizveidoja valsts 2020. gada budžetā pārpalikumu.

2020. gada plānošanas kļūdu turpināšana vēl lielākā apmērā 2021. gadā apliecina, ka neatbilstība starp pabalstu izmaksai rezervētajām un izlietotajām summām nav tikai Labklājības ministrija kļūda un vispār nav kļūda no visas Krišjāņa Kariņa valdītās valdības un koalīcijas viedokļa. Šī neatbilstība ir iespēja pabalstu solīšanas aizsegā sadalīt vairākus miljardus eiro tiem, kuri nebūt nav darbu zaudējušie frizieri un viņu bērni.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.