Latvijas enerģētika ieskrienas augstam lēcienam pāri maiņstrāvas frekvences sinhronizācijas nomaiņas barjerai, aiz kuras mūs visus gaidot ļoti zaļa dzīve visās šā vārda nozīmēs.
Ar garāmejoša pusaudža noslepkavošanu slaveno Jūrmalas bērnunama audzēkņu iepriekšējā paaudze pirms divdesmit gadiem legalizēja bērnunamu audzēkņu tiesības lietot alkoholu bez nekādiem vecuma ierobežojumiem, noteikti pirms desmit gadu sasniegšanas.
Šogad jau 32 reizi tiek uzstādītas barikāžu un ugunskuru zīmes vai dekorācijas kā brīnumvieta, kurā saplūdīs mūsu kādreizējais spēks (jaunība) ar tagadējo gudrību (pieredzi) un iespējām sasniegt labumus, uz kuriem ceļu pavēra Latvijas Republikas atjaunošana.
19. janvārī ceļu uz Čerņihivas pilsētu Ukrainā uzsāka “Latvenergo” apmaksāti un energoiekārtu uzņēmumā “Jauda” izgatavoti elektrības sadales skapji un citi elektroapgādes atbalsta materiāli 99 994 eiro vērtībā.
Kopš 2009. gada autobraucēji samet naudu par ārkārtas situācijām apsolītu degvielas valsts rezervju glabāšanu, taču īstenībā viņi maksā par neko – par fiktīvām atskaitēm, kādas Latvijas valstij vajadzīgas Eiropas Savienības prasību izpildei.
Pilnīgā vienprātībā starp valdību un Saeimu, pozīciju un opozīciju, valsts iestādēm un komercbankām tiek taisīti likumi, pēc kuriem hipotekārie kredītņēmēji drīkstēs mainīt kreditējošās bankas, kā arī gaidīt un prasīt kredītu atmaksas atlaides no viņus kreditējošajām bankām, lai tik viņi neatdotu savas kredītsaistības citām bankām.
Ne pāreja no sociālisma uz kapitālismu, ne tagadējās siltināšanas kampaņas nav mainījušas Latvijas pilsētu ziemas ainavas, kurās nokusuša sniega strīpas parāda siltumtrašu izvietojumu.
Ekonomikas ministram Viktoram Valainim ticis gods paziņot par atteikšanos no tagadējā naftas produktu drošības rezervju uzturēšanas veida, kas kopš 2009. gada izsūcis no Latvijas eiro miljonu simtos skaitāmas naudas summas un turpmākajos 10 gados izsūktu vēl gandrīz miljardu eiro.
Dzemdību iestādes sacenšas par tiesībām pieteikt pirmo 2024. gada naktī dzimušo Latvijas iedzīvotāju un tālāk piebilst par jaundzimušo skaita samazināšanos 2023. gadā attiecībā pret 2022. gadu.
Latvijas iepriekšējā valdība kopā ar jaunradīto Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) atstāja mantojumā arī jautājumu, vai ministriju kompetenču pārdalei nevajadzētu beigties ar kādas ministrijas likvidēšanu. Lai gan tagadējās valdības veidotāji šādu jautājumu nesadzirdēja, nespēs aizvien mazāks iedzīvotāju skaits uzturēt aizvien vairāk ierēdņu. Aizdomīga no šāda viedokļa izskatās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kurā ministre tagad ir premjeres partijas “Jaunā Vienotība” pārstāve Inga Bērziņa.
Uz Latviju sasniegušā aukstuma vilnīša atspērušas elektrības cenas uzlēkušas tādā augstumā, ka atliek tikai drebināties pie Daugavpils HES un Pāvilostas AES iznīdēšanas atmiņu ugunskuriem.
Iznīdējot atomelektrostacijas celtniecības projektu Latvijā un konkrēti Pāvilostā, vietējie komunisti sakrāja politisko kapitālu, kas tālāk tika ieguldīts Latvijas Tautas frontes dibināšanā.
Finanšu ministrija rēķinās ar to, ka valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts pieaugs no 265,2 miljoniem eiro 2023. gada novembra beigās līdz 1,3 miljardiem eiro visa gada beigās.
26. decembrī nomirusi vēl viena liecība par labajiem laikiem, kad Rietumu pasaule ilgā un varonīgā cīņā uzvarēja Aukstajā karā. Nestaigājošs atgādinājums par šo uzvaru bija Aukstajā karā kājas zaudējušais Volfgangs Šeible, kuram 1990. gadā kā Vācijas Federatīvās Republikas iekšlietu ministram pienācās sagatavot līgumu par Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) iekļaušanu Federatīvajā Republikā.
Starpsvētku dienas bija īstais brīdis, kad Talsu novada domes sēdē deputāti par pašvaldības izpilddirektora vietnieku attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos apstiprināja Valdi Bārdu - Talsu novada domes deputātes Andras Grīvānes-Bārdas dzīvesbiedru.
Aizdomīgi līdzīgi ir bijušās Padomijas vadītāju 1986. gada lēmumi apturēt Sibīrijas upju pagriešanu uz Vidusāziju un Daugavpils hidroelektrostacijas būvniecību Latvijā. Tagad tos var tulkot kā zīmes, ka jau tajā brīdī tika izlemts par Padomijas sadalīšanu, ieskaitot Latvijas (Baltijas) atdalīšanu.
Tā nu tas sakrita, ka RIMI vienlaicīgi izvietoja reklāmas plakātus, kuros solīta 40% cenas atlaide konditorejas izstrādājumiem, bet pacēla par 40% cenu savam miltu izstrādājumam uz robežas starp maizi un bulciņu. Neko krimināli sodāmu RIMI, protams, neizdarīja. Reklāmas plakātos paskaidrots, ka cenu pazeminājums attiecas uz “Latvijas maiznieka” produkciju, bet 70 gramu mazmaizītes RIMI cep pats.
Līdz šim komercbankas Latvijai maksājušas nevis nodokļus, bet kabatas naudu: no banku pagājušā gada 321,3 miljonu peļņas Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasējis 831 752 eiro.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs paredz gadu mijā ūdens līmeņa maksimumu visā Latvijā, taču ūdens tecēs Jēkabpilij garām un šā gada janvāra plūdu draudi pilsētai neatkārtosies.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir Krišjāņa Kariņa otrās valdības radīts mantojums, ko pieņēmusi Evikas Siliņas valdība un ministru deleģējusī Zaļo un Zemnieku savienība par spīti tam, cik skaļi tā iepriekš iebilda pret birokrātijas vairošanu šīs ministrijas izskatā. Ko labu nepilnu gadu pastāvējušajā ministrijā atradis un ko tagad dara ministrs Kaspars Melnis?