Iznīdējot atomelektrostacijas celtniecības projektu Latvijā un konkrēti Pāvilostā, vietējie komunisti sakrāja politisko kapitālu, kas tālāk tika ieguldīts Latvijas Tautas frontes dibināšanā.
Finanšu ministrija rēķinās ar to, ka valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts pieaugs no 265,2 miljoniem eiro 2023. gada novembra beigās līdz 1,3 miljardiem eiro visa gada beigās.
26. decembrī nomirusi vēl viena liecība par labajiem laikiem, kad Rietumu pasaule ilgā un varonīgā cīņā uzvarēja Aukstajā karā. Nestaigājošs atgādinājums par šo uzvaru bija Aukstajā karā kājas zaudējušais Volfgangs Šeible, kuram 1990. gadā kā Vācijas Federatīvās Republikas iekšlietu ministram pienācās sagatavot līgumu par Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) iekļaušanu Federatīvajā Republikā.
Starpsvētku dienas bija īstais brīdis, kad Talsu novada domes sēdē deputāti par pašvaldības izpilddirektora vietnieku attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos apstiprināja Valdi Bārdu - Talsu novada domes deputātes Andras Grīvānes-Bārdas dzīvesbiedru.
Aizdomīgi līdzīgi ir bijušās Padomijas vadītāju 1986. gada lēmumi apturēt Sibīrijas upju pagriešanu uz Vidusāziju un Daugavpils hidroelektrostacijas būvniecību Latvijā. Tagad tos var tulkot kā zīmes, ka jau tajā brīdī tika izlemts par Padomijas sadalīšanu, ieskaitot Latvijas (Baltijas) atdalīšanu.
Tā nu tas sakrita, ka RIMI vienlaicīgi izvietoja reklāmas plakātus, kuros solīta 40% cenas atlaide konditorejas izstrādājumiem, bet pacēla par 40% cenu savam miltu izstrādājumam uz robežas starp maizi un bulciņu. Neko krimināli sodāmu RIMI, protams, neizdarīja. Reklāmas plakātos paskaidrots, ka cenu pazeminājums attiecas uz “Latvijas maiznieka” produkciju, bet 70 gramu mazmaizītes RIMI cep pats.
Līdz šim komercbankas Latvijai maksājušas nevis nodokļus, bet kabatas naudu: no banku pagājušā gada 321,3 miljonu peļņas Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasējis 831 752 eiro.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs paredz gadu mijā ūdens līmeņa maksimumu visā Latvijā, taču ūdens tecēs Jēkabpilij garām un šā gada janvāra plūdu draudi pilsētai neatkārtosies.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir Krišjāņa Kariņa otrās valdības radīts mantojums, ko pieņēmusi Evikas Siliņas valdība un ministru deleģējusī Zaļo un Zemnieku savienība par spīti tam, cik skaļi tā iepriekš iebilda pret birokrātijas vairošanu šīs ministrijas izskatā. Ko labu nepilnu gadu pastāvējušajā ministrijā atradis un ko tagad dara ministrs Kaspars Melnis?
Ar 1991. gada 8. decembri datētā Padomju Savienības likvidēšana draud ar precedentu daudzām valstīm un pasaules kārtībai, kad tā nespēs nodrošināt daudz maz pietiekamu ūdens daudzumu pārāk milzīgajām cilvēku masām.
Valsts uzņēmums “Pasažieru vilciens” šodien sāk izmantot pasažieru pārvadāšanai pirmos čehu būvētos elektrovilcienu sastāvus. Labi, ka tagad radusies pārliecība par iespējām nomainīt pirms gadiem 30-40 būvētus vilcienus ar jauniem vilcieniem. Žēl, ka nākas nomainīt Rīgā būvētus vilcienus ar citā valstī tapušiem vilcieniem.
Lai gan statistiķi vakar neapstiprināja bažas par jaundzimušo skaita noslīdēšanu zem tūkstoša mēnesī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru prezidenti Eviku Siliņu nekavējoties sasaukt Demogrāfisko lietu padomi.
2024. gada budžeta likumu pavadošajā paketē valdība un Saeima iekļāva arī Dabas resursa nodokļa likmju celšanu un nodokļa attiecināšanu uz vairākām līdz šim ar nodokli neapliktām preču grupām. Turpmāk tirgotāji maksās nodokli par tekstilizstrādājumu realizāciju un ievešanu Latvijā (apģērbu, kā arī mājas tekstilu un apaviem), jo tādā veidā varot samazināt dabas piesārņošanu ar novalkāto apģērbu atliekām un pārdomātāk izmantot resursus.
Krievijas neveiksmīgais karš Ukrainā paver iespējas Krievijas sabrukumam un šāds iemesls 2023. gadā liek pievērst daudzkārt lielāku uzmanību nekā iepriekš 8. decembrim – kaut neapaļai 32. gadadienai, kopš tika parakstīts Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas 1991. gada Belovežas līgums par Padomju Savienības likvidēšanu.
Latvijas 2024. gada budžeta likumā pieņemšanas laikā gandrīz kā piedziedājums aiz katra opozīcijas deputātu dziedājuma par labu trūkumcietējiem sekoja salīdzinājums, ka viņu prasītā naudas summa taču ir daudz mazāka par valsts izdevumiem bijušā premjera, tagad ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa vizināšanai privātās lidmašīnās.
Runa šeit par valsts 2024. gada budžeta pieņemšanas procedūru, ko Evikas Siliņas vadītā koalīcija un valdība 7. decembra rītā sāka demonstratīvi atšķirīgi no Krišjāņa Kariņa otrās koalīcijas un valdības.
Latvijas valdībai vajadzētu pamosties un sākt kaut ko darīt pēc tāda pliķa kā priekšlikums nelaist “Rail Baltica” dzelzceļa trasi cauri Rīgas pilsētai un lidostai, kur Latvija sākusi būvēt simtiem miljonus eiro vērtas dzelzceļa stacijas.
Šogad Latvijas valsts dzīvojusi samērā taupīgi un samazinājusi gaidāmo budžeta deficītu gan attiecībā pret šā gada budžeta likumā atļauto, gan pret pagājušā gada faktisko iztrūkumu.
Ņemt mutē saldo uzvaras vārdu ir gribējuši daudzu un dažādu vietu un lietu saimnieki, uzņēmumu un iestāžu darbinieki, procesu un notikumu dalībnieki. Tajā skaitā Cēsīs celts, gāzts un atjaunots Uzvaras piemineklis, kopts Uzvaras parks un svētku gājienos deldēts Uzvaras laukums.
Ticēsim labajam, ka jau šajā gadā tiks nodota ekspluatācijā Jaunā Rīgas teātra (JRT) atjaunotā ēka Lāčplēša ielā 25 un martā teātris aicinās skatītājus uz pirmo atjaunotajai skatuvei iestudēto izrādi “Sapņu tulkotāju sekta".
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotais likumprojekts par īpašas nodevas uzlikšanu bankām uz trešo lasījumu ieguvis trešo, praktiski pilnīgi no jauna uzrakstītu versiju.