Arno Jundze / Autori

Tā sagadījās, ka rakstu krājuma 1945–1950; teātris , drāma, kritika lasīšana sakrita ar šīs nedēļas lielo vēsti par mūsu zinātnes starptautisko auditu – ziņu, kas no mediju viedokļa bija stipri dīvaina, jo muldēja riņķī apkārt, nevienu vārdā nesaucot, bet virsraksts bija krāšņs kā Ziemassvētku eglīte: Latvijas zinātnes kopējais līmenis neapmierinošs: 15 pasaules līmeņa spēlētāji un 22 jāslēdz.

Vēl tikai mazs mirklis jāpaciešas, un varēsim visi kopā izdzīvot Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumus.

Lasītājiem ir vērts pievērst uzmanību vēl vienam lieliskam 2013. gada pēdējo mēnešu izdevumam – komplektam, ko veido divas grāmatas. Mākslas albums Uga Skulme šajā ziņā mazāk «inovatīvs» – pietiekami tradicionāls, labā nozīmē nedaudz konservatīvs iespieddarbs, kas apvieno viņa gleznu un zīmējumu izlasi ar mākslas zinātnieku un laikabiedru tekstiem. Savukārt komplekta rozīnīte nenoliedzami ir Ugas Skulmes Atmiņu grāmata.

Tā vien šķiet, dzīve ap viņu ir mutuļojusi, bet pats dzejnieks steidzies mīlēt un radīt. Edvarts Virza ir viens no tiem, kuru kalendāra maiņa nosacīti padarījusi par gadu vecāku. Pēc vecā stila dzimis janvārī, pēc jaunā kalendāra – decembra bērns, gadumijā, 27. decembrī, viņš atzīmētu savu 130. dzimšanas dienu. Īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzejnieks sevi labprātāk dēvēja par Edvartu, bet par pseidonīmu izvēlējās necilo, bet neiznīcināmo nezāli – virzu.

Reiz mums solīja Gaismas pils atklāšanu 2013. gada 18. novembrī, tomēr kā gadījās, kā – ne, solījums kaut kur izkūpēja. Gada nogales drūmos notikumus vērojot, varbūt arī labi, ka tā, vērtētāju piekasība mūs var paglābt no nepatikšanām nākotnē. Tomēr ir pilnīgi skaidrs – Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) atklāšana, daļēja vai pilnīga, notiks jau pavisam drīz. Droši ir tas, ka tad nudien netrūks gribētāju stāvēt atklāšanas tribīnē un lepni teikt – mēs uzcēlām. Uzstāsies tur arī tādi, kuru partiju programmu vienīgais uzsaukums savulaik kultūrpolitikas jomā bija «necelt Nacionālo bibliotēku».

Ko darīt nedēļas nogalē, kādiem kultūras vilinājumiem ļauties? Kurp doties vai varbūt labāk palikt mājās? Lemiet paši, jo kultūra ir pieejama arī, neizejot no mājas.

Tā reizēm notiek – tiecies ar kādu mākslinieku, bet saruna aizvirzās par politiku. Poļu dramaturga Vojceha Tomčika luga Nirnberga, kas Daugavpils teātrī iestudēta ar nosaukumu Nirnberga 2013, gan ir visnotaļ piemērots materiāls, lai aizmirstu par mākslas lietām un runātu par sāpīgām tēmām, kas 20. gadsimtā vienlīdz aktuālas gan poļiem, gan latviešiem. Kāpēc? To vislabāk apliecina nelielais lugas fragments, kas pievienots šai intervijai. Tajā vecs poļu komunistiskā režīma izlūkdienesta virsnieks nolemj atzīties pagātnes grēkos žurnālistei, kurai šī vēsturiskā patiesība sākumā nemaz tik svarīga nešķiet.

Šonedēļ tramvajā biju liecinieks kādam nelielam piedzīvojumam. Ikdienišķi sadzīvisks, manuprāt, tas labi raksturo to, kas notiek mūsu sabiedrībā.

Vakar Krievija atvadījās no izcilā aktiera Jurija Jakovļeva. Ekrāna patriarhs aizgāja mūžībā astoņdesmit piecu gadu vecumā. Gluži tāpat kā Krievijā savulaik mīlēja Viju Artmani un citus latviešu māksliniekus, latviešu kino skatītājiem iemīļots varonis bija Jurijs Jakovļevs.

Pirmssvētku nedēļā kinoteātrī Splendid Palace un pēc tam arī Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā notika dokumentālās filmas Pūt, vējiņi! Filmas arheoloģija pirmizrāde.

Lai iemūžinātu izcilā latviešu dzejnieka Pētera Brūvera (1957–2011) piemiņu, viņa domubiedri nākamgad Ulbrokas kapos nolēmuši izveidot piemiņas vietu dzejniekam.

Ko darīt nedēļas nogalē, kādiem kultūras vilinājumiem ļauties? Kurp doties vai varbūt labāk palikt mājās? Lemiet paši, jo kultūra ir pieejama arī, neizejot no mājas.

Nobela prēmiju literatūrā ceturtdien ieguvusi kanādiešu rakstniece Alise Manro.

Rīgas krievu teātris trešdien, 2. oktobrī, sāks jauno sezonu, un tā būs īpaša – 130 gadu jubilejas sezona. Teātris pēdējo gadu laikā pārdzīvojis lielus izaicinājumus. Vispirms bija satraukums, kas saistīts ar ēkas rekonstrukcijas laiku, kad nācās spēlēt īrētos laukumos un doties viesizrādēs. Tad sekoja atgriešanās mājās, kas bija pilnībā pārbūvētas un no jauna apgūstamas. Skaidrs, ka šāds sarežģīts laiks var kļūt par pietiekamu pārbaudījumu jebkuram kolektīvam, un jubilejas sezona ir labs iemesls, lai pavilktu svītru zem visa, kas pārdzīvots pēdējos gados. Vienlaikus tā ir iespēja paraudzīties nākotnē, meklējot jaunus radošus izaicinājumus. Par to visu Neatkarīgās saruna ar 1883. gadā dibinātā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktoru (valdes locekli) Eduardu Cehovalu.

No Kultūras ministrijas saņemta ziņa, ka pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkā notikušie vairāku ārvalstu delegāciju apmeklējumi šonedēļ vainagojušies ar atzinības izteikšanu par bibliotēkas celtniecības gaitu un tehniskajiem risinājumiem.

Kultūras ierakumos atkal dārd smagā artilērija. Pēdējo gadu kaislībām bagātākais seriāls – kultūras ministre Žaneta Jaunzeme Grende pret Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktoru Andreju Žagaru – pagājušās nedēļas nogalē ieguvis skaļu turpinājumu pēc tam, kad uz LNO valdi izsludinātajā konkursā šajā valdē neatradās vieta Andrejam Žagaram.

Pasaulslavenais Latvijas vijolnieks Gidons Krēmers iespējams sarūgtinājis Krievijas politiķus, sniedzot elektronisko interviju prestižajam laikrakstam The New York Times.

Kad pirms pāris nedēļām sākās kņada ap autoratlīdzības aplikšanu ar sociālo nodokli, pašu autoru viedoklis dalījās. Vieni – tie, kas labticīgāki un sociālā nodokļa savādos līkločus mazāk pārzinoši, priecājās, ka beidzot arī viņiem varbūt «spīdēs kaut mikroskopā aplūkojama pensija».

Žurnāls Forbes publicējis ikgadējo pasaules pelnošāko rakstnieku topu – ja esat spējis nopelnīt gada laikā mazāk par desmit miljoniem dolāru, savu vārdu tajā varat nemeklēt.

Esmu pamanījis kādu īpatnēju lietu. Kamēr kultūras darbinieki: rakstnieki, mākslinieki, mūziķi runā par gaišo tāli vai skaistajiem ideāliem, tikmēr viss ir labi. Lai jau muld, tāpat pajoliņi vien ir – neba nu runasvīri un citi rīcības cilvēki viņos ieklausīsies.

Nacionālais kino centrs informē, ka līdz 28. jūlijam Lailas Pakalniņas filmu faniem ir iespējams tās par brīvu skatīties visur pasaulē, kur vien pieejams internets. Tas tāpēc, ka filmu izplatīšanas platforma Doc Allianse rīko Lailas Pakalniņas darbu retrospekciju.

Latvijas Nacionālā opera (LNO) izplatījusi informāciju par panākumiem 16. Rīgas Operas festivāla rīkošanā. Tā vidējie apmeklētības rādītāji šovasar sasnieguši 98% atzīmi! Salīdzinot ar 2012. gadu, festivāla apmeklētība pieaugusi par 24%, jo pērn festivāla apmeklējums bijis 74%.