Baiba Lulle / Autori

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iebildumi pret likuma Par tiesu varu grozījumiem ir diskutabli. Tāpat kā virkne citu viņa iniciatīvu, no kurām vairākas Saeima nav respektējusi. Prezidents nejūt drēbi vai cenšas to saplēst, vai arī Saeima nerespektē prezidentu vai arī viņa padomnieku iniciatīvas?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iecere ik mēnesi publiskot informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējā mēnešalga ir minimālās algas apmērā vai mazāka, tāpat kā čeku loterija ir apšaubāmi efektīvi ēnu ekonomikas mazināšanas instrumenti.

Tas, ka mēnesis ekonomikas ministra atrašanai jau par apsmieklu kļuvušajai Vienotībai ir smags pārbaudījums, bija skaidrs. Bet neviens neprognozēja, ka ar Vienotību ir tik traki, ka tā vispār nespēs vienoties par citu ministru Arvila Ašeradena vietā. Un kur nu vēl Solvitas Āboltiņas izslēgšanu no partijas brīdi pirms viņas aiziešanas, kura esot pinusi intrigas un diskreditējusi ministra meklēšanu!

Nākamgad plānotas finansiālas piešprices gan vairāku bērnu ģimenēm, gan audžuģimenēm, gan daļai pensiju. Cik pietiekamas un taisnīgas tās ir, kādas vēl izmaiņas sociālajā jomā gaidāmas un kas sekos ministra atvainošanās vārdiem bērnunama bērniem, Neatkarīgās intervija ar labklājības ministru Jāni Reiru (Vienotība).

Uzmodelēt skolu tīklu kartē ir viena lieta, cita – to ieviest praksē. Tur vēl daudz šķēpi tiks lauzti, un ne bez iemesla – niansēm te ir nozīme, bet tieši tās vēl nav skaidras.

Nepilnu gadu pirms vēlēšanām Saeima sarosījusies grozīt Partiju finansēšanas likuma normas. Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija šodien ķersies pie grozījumiem 3. lasījumā.

Kad un kādu atdevi var gaidīt no nodokļu reformas, kas vajadzīgs sekmīgākai ekonomikas attīstībai, un kā Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iedomājas realizēt ieceri ekonomikas ministru apstiprināt tikai ar viņu akceptu? Neatkarīgās intervija ar kameras prezidentu Aigaru Rostovski.

Ja vajadzība spiež, tā nāks ārā – aiztaisīs vienu galu, nāks pa citu. Tā tas notiek ar maksas reklāmu aizliegumu televīzijā priekšvēlēšanu periodā.

No partijiskās un personīgās taktikas viedokļa, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisija un došanās vadīt Vienotības Saeimas frakciju ir pareiza.

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) un Vienotības vadītājs Arvils Ašeradens pauduši, ka jautājums par vispārizglītojošo skolu pāreju uz izglītību latviešu valodā jāatrisina, vēlākais, līdz 2018. gada februārim, lai to neizmantotu priekšvēlēšanu kampaņā. Naiva cerība vai liekulība? Izmantos, kur liksies! Krievi atkal nāks, viņus atkal sitīs. Vēl cīņa nav galā un nebeigsies...

Pirms spriest par vispārējas bezmaksas vai visu studējošo līdzfinansētas augstākās izglītības piemērotību Latvijai, visupirms vajadzētu pacensties celt tās kvalitāti un konkurētspēju. Tad netrūks nedz maksas, nedz bezmaksas studētgribētāju, kuru diplomu arī atzinīgāk uzlūkos prasīgi darba devēji.

Vai aiz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kritikas par Latvijas Radio (LR) kopš pavasara vienīgās valdes locekles Sigitas Roķes atlaišanu ir organizēta kampaņa? Vai viņas vadībā slēgtie sponsorēšanas līgumi ir tikai nevainīgas sociālās kampaņas vai tā ir tikai kādu stabilāku shēmu aisberga redzamā daļa, un kādas cerības saistāmas ar NEPLP vienprātīgi iecelto jauno LR vadību, Neatkarīgās intervija ar NEPLP locekļiem – par Latvijas Radio atbildīgo Ivaru Āboliņu un līdzatbildīgo Patriku Grīvu.

Pagājušonedēļ pēc LTV raidījuma Aizliegtais paņēmiens žurnālistiskā eksperimenta restorānā Tokyo City uzņēmēji tika kaunināti par nodokļu nemaksāšanu, bet šīs nedēļas ziņas pagriezušas pārmetošus skatienus paša nodokļu iekasētāja un valsts pārvaldes virzienā.

Lai veselības aprūpes budžeta palielināšanu beidzot paceltu no daudz dzirdētiem, bet nerealizētiem solījumiem ticamākā līmenī, valdība pieņēmusi un Saeimai nodevusi Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Diemžēl «juridiskā tehnika» vai pašu politiķu neticība spējai uzrakstīto izpildīt laupījusi krietnu devu ticamības.

Lauksaimnieku pieprasītās un bieži arī saņemtās kompensācijas citu uzņēmumu īpašnieki gan apsmej, gan peļ.

Divas Latvijai tiesājamo izdošanas lietas septembrī ar tik dažādiem notiesātajiem un ar tik dažādu rezultātu.

Vācijas parlamenta vēlēšanas sākotnēji šķiet bez intrigas, ar paredzamu rezultātu. Tomēr, ja nav šaubas par vēlēšanu uzvarētāju, tad par trešās vietas ieguvēju, par potenciālo nākamo koalīciju un atsevišķu tiešo mandātu īpašniekiem intriga saglabājas. Korekcijas var ieviest arī lielais neizlēmušo vēlētāju skaits, bet nez vai atkārtosies Donalda Trampa uzvaras scenārijs.

Vai mūsu ekonomika sāk uzkarst vai tikai patīkami sildīt, kā Latvijas ekonomikas kaites ārstēs nodokļu reforma un valdības lēmums par strauju minimālās algas celšanu? Un kādas krīzes pārvarēšanas receptes noderētu pašai Vienotībai, Neatkarīgās intervija ar ekonomikas ministru un jauno Vienotības vadītāju Arvilu Ašeradenu.

Dejas ap sabiedrības integrācijas, valstiskuma un patriotisma tēmu birokrātiskajos gaiteņos nerimst, tāpat kā miljonu plūdināšana šajā melnajā caurumā.

Eiropas Parlamenta (EP) lielākā politiskā frakcija – Eiropas Tautas partiju (ETP) grupa – arvien lielāku izpratni izrāda par Baltijas valstu attiecībām ar Krieviju, tās maigās un militārās varas potenciālajiem draudiem un to mazināšanā savu lomu redz arī Eiropas Savienības (ES) drošības spēku attīstīšanā. Par to ES prezidējošās valsts galvaspilsētā Tallinā arī tika spriests ETP politiskās vadības sanāksmē, kurā piedalījās arī grupas vadītājs Manfrēds Vēbers. Vēbers EP ievēlēts no Vācijas, Bavārijā vadošās Kristīgi sociālās partijas (CSU), ir nosacīti jaunās paaudzes politiķis, kas 2003. gadā 29 gadu vecumā kļuva par jaunāko Bavārijas deputātu, bet 2004. gadā jau tika ievēlēts EP un pašlaik ir jaunākais frakciju vadītājs Eiroparlamentā. Neatkarīgā ar Vēberu sarunājās par iniciatīvām ES drošības jomā, Krievijas un Brexit ietekmi uz to, kā arī bēgļu problemātiku un gaidāmajām Vācijas Bundestāga vēlēšanām.

Latvijas politisko lēmumu pieņēmēju un to patērētāju vidū nav vienprātības par to, kādā ekonomikas cikla fāzē atrodamies un kas tajā jādara. Vai neesam neko mācījušies no līdzšinējām krīzēm, vai spējam vadīt ekonomiku vai tikai reaģēt post factum?

Neilgi pirms Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām Zapad Baltijas valstu robežas tuvumā Eiropas Parlamenta (EP) lielākā politiskā – Eiropas Tautas partiju (ETP) – grupa kopā ar ekspertiem un amatpersonām, arī NATO ģenerālsekretāru, prātoja, kā veicināt Eiropas drošību un atbildēt Krievijas mestajiem izaicinājumiem, jo īpaši kiberkarā.