Baiba Lulle / Autori

Kā vērtēt pašvaldību vēlēšanu rezultātus, kāpēc neizdevās gāzt Nilu un kam jānotiek, lai to izdarītu, kādus pārsteigumus var gaidīt Saeimas vēlēšanās un kāpēc Rīgas domes labējām partijām vajadzētu Ušakovam aizsūtīt šampanieti, Neatkarīgās diskusija ar politologu, Latvijas Universitātes asociēto profesoru Ivaru Ījabu un socioloģisko pētījumu centra Latvijas fakti vadītāju Aigaru Freimani.

Liepājas partijai un tās ilggadējam Liepājas mēram Uldim Seskam ar varu nāksies dalīties vairāk nekā līdz šim, ja viņš vēlas palikt amatā.

Varas mainība Daugavpilī atšķirībā, piemēram, no Liepājas, Ventspils, Jēkabpils vai Jelgavas, ir ierasta lieta un, visticamāk, tā būs arī šoreiz. Lai arī vēl netrūkst nezināmo elementu, visticamāk, ka esošais Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis būs spiests nolikt savas pilnvaras, lai arī viņš pats un viņa Latgales partija nostartējuši krietni labāk nekā pirms četriem gadiem. Lielā mērā nomainīsies arī visa dome, kurā palikt varētu vien četri esošie deputāti no piecpadsmit.

Atgriešanās pie reiz jau noraidītas idejas par obligātajām iedzīvotāju ikmēneša veselības apdrošināšanas iemaksām sāk jau veidot šīs valdības rokrakstu – nepārliecinošu, kricelīgu.

Cīņā par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja amatu apmēram divus gadus ST tiesneses amatā esošā Rīgas juridiskās augstskolas profesore, bijusī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnese Ineta Ziemele izkonkurējusi līdzšinējo tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu. Kas mainīsies tiesā līdz ar vadības maiņu, kā uzlabot tiesas pieejamību, varas respektu pret konstitucionālajām tiesībām un sabiedrības lielāku izpratni, Neatkarīgās intervija ar I. Ziemeli.

Vai 20 gadus ilgusī Ulda Seska valdīšana vēju pilsētā turpināsies arī pēc 3. jūnija, noteiks ne tikai vēlētāju izvēle, bet arī partiju līderu kompromisu prasmes.

Jaunie mobilo sakaru operatoru tarifi varētu izsaukt lielo tautas staigāšanu no viena operatora pie cita, ja vien tie, kā sazvērējušies, nebūtu paaugstinājuši cenas. Vai ir sazvērējušies, vai ne, to vēl pētīs Konkurences padome.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš tautas atmiņā palicis ar izteikumu uzreiz pēc ievēlēšanās augstajā amatā: «Laikam no sākuma jāierauj!», laikam nebija domājis ieraut no divlitrīgās alus pudeles.

Šodien Saeima balsos par prezidenta Saeimai atgriezto likumu, kas regulēs lauksaimniecības zemes iegādi. 2014. gadā pieņemtais likums bija jālabo, jo Eiropas Komisijai (EK) nepatika likumā noteiktās lauksaimnieciskās izglītības prasības zemes pircējiem, ko nu iecerēts aizstāt ar latviešu valodas prasībām, kā arī ieviest citus instrumentus ar mērķi panākt, lai šī zeme tiek izmantota ražošanai, nevis spekulācijām. Vai veiktie labojumi to nodrošinās, Neatkarīgā diskutēja ar Tautsaimniecības komisijas deputātu Anriju Matīsu (Vienotība), Zemnieku saeimas (ZS) priekšsēdētāju un vienu no lielzemniekiem Juri Lazdiņu un Zemnieku saeimas projektu vadītāju Mārtiņu Tronu, kas ilgstoši strādājis ar šo likumu.

Jāpiekrīt premjeram Mārim Kučinskim (ZZS), ka jautājumu par veselības aprūpes finansēšanu nedrīkst atlikt. Tas jau ir atlikts.

Dienā, kad vieni pulcējās pie Uzvaras pieminekļa, bet citi tam meta lielu līkumu, dienā, kad Latvija pasaules čempionātā hokejā guva trešo uzvaru pēc kārtas, bet neiekļuva Eirovīzijas finālā, kad valdība atbalstīja nodokļu reformas virzību, valdības sēdē tika nolemts arī par kādu «sīkumu», kas pazibējis garām nemanīts.

Kamēr svinības pie Uzvaras pieminekļa 9. maijā sita augstu vilni no rīta līdz vakaram, 8. maijā, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, augstāko valsts amatpersonu klātbūtne Brāļu kapos, Salaspils memoriālā vai Lestenē izpelnījās vien atsevišķu interesentu un mediju uzmanību. Saeimas spīkere Ināra Mūrniece citastarp bilda, ka šajā dienā tiek pieminēti arī čekas pagrabos mocītie un disidenti.

Valdības sēdes slēgtajā daļā rīt plānots skatīt iepriekš atliktās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.–2021. gadam jeb nodokļu reformu.

Skolu reformēšanas vai slēgšanas balstīšana uz centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem, kā to iecerējis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, ir arhaiska un sekla pieeja.

Šodien beidzas deputātu kandidātu un programmu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām. Lai gan aģitācijas periods sācies jau 4. februārī, īstā cīņa sāksies pēc sarakstu apstiprināšanas. Kāda cīņa gaidāma par Rīgas atslēgām?

Pagaidām viens pēc otra priekšlikumi par to, ko darīt ar šogad strauji uzlēkušajiem nekustamā īpašuma nodokļiem, atgādina izsaucienus no zāles bez reālām likuma aprisēm, kas viens pēc otra izbrāķēti un izskatās pēc tukšas priekšvēlēšanu mazāksolīšanas. Par to, kas atbildīgs par lielajiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) rēķiniem, kad un kas mainīsies, kur iestrēdzis likums par piespiedu zemes nomas problēmas risināšanu, intervijā ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (Nacionālā apvienība).

Sabiedrības sašutumu izraisījusi informācija par necilvēcīgu izturēšanos pret bērniem Jelgavas bērnunamā. Par līdzīgām norisēm virknē bērnu aprūpes institūciju jau pirms diviem gadiem ziņoja Tiesībsarga birojs. Vai tas bijis kā pīlei ūdens un nekas kopš tā laika nav mainījies un saknē nemainīsies arī turpmāk?

Kamēr kristīgā pasaule svētdien atzīmēja Lieldienas, Turcijā un ārpus tās dzīvojošie šīs valsts pilsoņi devās balsot par ļoti būtiskiem konstitūcijas grozījumiem, kas palielinās prezidenta varu. Arī Latvijā solīts pēc Lieldienām Saeimā iesniegt Satversmes grozījumus, kas ne tik radikāli, bet arī vērsti uz prezidenta pilnvaru paplašināšanu un ievēlēšanas kārtības maiņu.

Lai gan vēl tikai marta sākumā Uldi Ķini kolēģi, izrādot cieņu, ievēlēja par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja vietnieku, jau neilgi pēc tam Ķinis pēc desmit gadu ilga darba līdz ar pilnvaru termiņa beigām atstāja tiesneša amatu ST. Par ST ietekmi uz demokrātiju un cilvēku izpratni par viņu pamattiesībām, kā arī lielāku uzmanību izraisījušām lietām Neatkarīgās intervija ar Uldi Ķini.

Pēc nedēļas prombūtnes, esot ārpus Latvijas un tās informatīvās telpas, apzinīgi noskatījos nedēļas nogales ziņu raidījumus. Lai gan tie visi sākās ar atskatu uz traģiskajiem notikumiem, terora aktiem pasaulē – Sanktpēterburgā, divās Ēģiptes pilsētās un Stokholmā, tiem sekojošie sižeti vedināja domāt, cik draņķīgi varam justies Latvijā arī bez šādiem tautas dvēseli ievainojošiem notikumiem. Un palīdzēja arī saprast, kāpēc vairums Latvijas iedzīvotāju cenšas maksimāli abstrahēties no politikas un negandēt sev omu ar negācijām ap to.

Pārsimts cilvēku ceturtdien pie Saeimas protestēja pret savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, atbalstot todien parlamentā skatīt plānoto likumprojektu, kas to turpmāk aizliegtu.

Konkurence uz partiju vadību vienmēr ir veselīga un liek esošajai vadībai strādāt labāk nekā tad, ja neviens neelpo pakausī un var atļauties ripot pēc inerces. Cita lieta, ja cīņā tiek izmantotas netīras metodes, vērptas intrigas, notiek šķelšanās. Jo vairāk, ja šādi procesi notiek labējā flangā, kur valda sīva konkurence un allaž atradīsies kādi, kas tos izmantos savās interesēs. Vai tieši tas draud varas zenītā esošajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ar tās sastāvā esošo Latvijas Zemnieku partiju (LZS) vai ir tikai simboliska konkurence demokrātijas imitēšanai ar iepriekš zināmu iznākumu?