Baiba Lulle / Autori

"Neatkarīgās" lasītāju zvani.

Kad jau šķita, ka budžeta un nodokļu reformu strīdīgākie jautājumi atrisināti un viss aizies uz urrā, Nacionālā apvienība (NA) izvilka savu kārtējo demogrāfijas ultimātu.

Kādi secinājumi pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un sludinājumu portāla ss.lv konflikta izdarāmi uzņēmējiem un pašam nodokļu administratoram, kā risināt ēnu ekonomikas problēmas šovasar pastiprināti pārbaudītajā ēdināšanas nozarē un ko VID paņems uz grauda nākamo, Neatkarīgās intervija ar VID ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Daži jau paspējuši apsmaidīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nesen prezentēto jauno mācību satura ietvaru. Tādas frāzes kā «kompetenču pieeja mācību saturā», «caurviju prasmes», «mūsdienīgas lietpratības izglītība», «mācību moduļi» šķiet sausas un no augstiem plauktiem ņemtas un atstāj vietu bažām par to, kā tās realizēt praksē. Aiz šīm frāzēm tomēr slēpjas laba ideja, mērķi un nopietna gatavošanās arī potenciāli sekmīgam izpildījumam.

Kopš 15. jūnija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vada bijusī Militārās izlūkošanas un drošības dienesta vadošā amatpersona Jēkabs Straume. Līdz ar viņa ievēlēšanu amatā žurnāls IR atsāka publiskot oligarhu sarunas, kas savā veidā iesvētīja jauno KNAB priekšnieku. Par karsto kartupeli – oligarhu sarunām, KNAB darba uzlabošanu un iniciatīvām partiju finanšu kontrolē Neatkarīgās intervija ar J. Straumi.

Par iecerēto skolu tīkla optimizāciju, vai kvantitāte būs kvalitātes virzītājspēks, par sešgadīgiem pirmklasniekiem un Vienotības (V) vadības peripetijām Neatkarīgās intervija ar izglītības un zinātnes ministru un V valdes locekli Kārli Šadurski.

Savulaik novazātajiem jēdzieniem «strukturālās reformas», «budžeta konsolidācija», «ģeopolitiskā situācija» nu steidz pievienoties arī «tautas sapulce».

Partija ar otro lielāko ministru skaitu valdībā, ar lielāko eiroparlamenta deputātu skaitu, ar pagaidām vēl otro lielāko deputātu skaitu Saeimā, kamēr visi no partijas aizgājušie vai atskaitītie deputāti vēl veģetē frakcijā, partija ar pārstāvniecību 57 Latvijas pašvaldībās. Un ar reitingu zem 5% vēlēšanu barjeras jeb, precīzāk, pēc pēdējiem SKDS datiem – 3,7% jūlijā.

Sabiedrība atkal šūmējas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projektu par skolas gaitu sākšanu sešu, nevis septiņu gadu vecumā, lai gan iecere nav jauna. To vairrākkārt rosinājuši iepriekšējie ministri, un arī esošais ministrs Kārlis Šadurskis to anonsēja jau pērn, plānojot izmaiņu ieviešanu 2018. gadā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un sludinājumu portāla ss.lv, nu jau ss.com, konflikts sadalījis sabiedrību divās daļās – vieni aizstāv VID cīņā ar nodokļu nemaksātājiem un PVN krāpniekiem, citi sašutuši par VID brutālajām spēka metodēm.

Lepns būt latvietis! – tamlīdzīgi neskaitāmi ieraksti pārpludināja sociālos tīklus pēc mūsu tenisistes Aļonas Ostapenko uzvaras prestižajā Francijas atklātajā čempionātā Roland Garros.

Vairāk satraukties par to, kuram politiskajam spēkam atdot vai neatdot priekšvēlēšanu tribīni ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju oligarhu lietā, politiķiem un sabiedrībai vajadzētu par būtisko dzimstības un iedzīvotāju skaita kritumu. Kādu pienesumu te dos nupat Saeimas atbalstītā nodokļu reforma, kuru kā vienu no būtiskiem demogrāfiju normalizējošiem faktoriem minējuši eksperti?

Latvijas politiskajā dzīvē atgriezusies ticība brīnumam. Un jaunām kulītēm veciem vēžiem.

Valdība ziņojumā par veselības aprūpes sistēmas reformu paredzējusi palielināt mediķu algas, koriģēt ģimenes ārstu prakšu darbu un to finansējumu, 2020. gadā nozarei budžetu vismaz 4% no IKP. Šodien mediķi cer saņemt parlamentāriešu apstiprinājumu papildu 200 miljoniem eiro nozarei nākamgad, bet virknes problēmu risinājums vēl tiek meklēts valdības darba grupās. Valdības piedāvājums ģimenes ārstiem nav mazinājis Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) skepsi, kamēr Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA) parakstījusi vienošanos ar premjeru un veselības ministri. Kāpēc šāda atšķirīga nostāja, dažādu medicīnas darbinieku asociāciju nevienprātība un sašķeltība, un kādus uzlabojumus var gaidīt ne tikai mediķi, bet arī pacienti, Neatkarīgās intervija ar LLĢĀA vadītāju un jaunizcepto Saeimas ZZS deputāti Līgu Kozlovsku.

Neatkarīgās Latvijas laikā, šķiet, noticis pirmais precedents, kad Maskavas roka panākusi žurnālista noņemšanu no ētera. Kā saka pazīstamais sporta žurnālists Armands Puče, par tiesībām pārraidīt Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēles mediju uzņēmums MTG Latvia samaksāja ar viņa skalpu. Par politikas taisīšanu sporta aizsegā, politikas netīro virtuvi, tostarp oligarhu lietu, kuras izmeklēšanas laikā viņš vadīja Mediju namu (MN), par mediju lasītprasmi Neatkarīgās saruna ar A. Puči.

«Andas Čakšas saglabāšanai ministra amatā ir arī cilvēciskais faktors. Viņa ir jauka un glīta,» pirms pāris dienām rakstīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Nu viņš varēs pievienot vēl vienu argumentu – ministre ir bērniņa gaidībās. Vai šādi fakti jāatstāj tikai personiskai un dzeltenās preses iztirzāšanai, vai tomēr tie ir kontekstā ar spēju ietekmēt samilzušo veselības aprūpes problēmu risināšanu? Daudziem arī cilvēcīgi rodas jautājums – vai ministre, solot palikt amatā līdz pēdējam un atgriezties teju vai taisni no dzemdību galda, nenodarīs pāri bērnam, vai ir prioritātes pareizas, vai līdzcilvēki, tostarp politiķi, medicīnas darbinieki, sargājot grūtnieci, neprasot konkrētus risinājumus, nenodarīs pāri nozarei?

Pēc saceltās ažiotāžas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) apturējusi vai drīzāk – uz pāris mēnešiem atbīdījusi lēmuma izpildi par vietējās mūzikas īpatsvaru 80% apmērā Latvijas Radio (LR) 5. Konflikts starp NEPLP un LR pārpalikušo vadību un radio pieci.lv bija pieņēmis neadekvātus apmērus. Publiskos paziņojumos, speciālos džinglos tika piesaukts politiskais spiediens gan no vienas, gan otras puses, iejaukšanās, mediju neatkarībā, teju vai demokrātijas pamatu graušana. Graudi pazuduši starp pelavām.

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis sasniedzis politiskās imunitātes virsotnes – lai ko viņš darītu, lai kādos grēkos viņu nevainotu politiskie konkurenti un citi aprunātāji, tiesībsargājošās un korupciju izmeklējošās iestādes un pat paša partijas/partiju apvienības biedri, viņam no tā ne silts, ne auksts.

Vienotības vēlēšanu rezultāti partijas vadītāja Andra Piebalga vērtējumā vajadzīgo restartu partijai nav devuši, bet nostādījuši to pareizajā virzienā gan. Vai ar to pietiks partijas neiznīkšanai, ko gaidīt no Vienotības šajā koalīcijā un turpmāk, Neatkarīgās intervija ar Andri Piebalgu.

Visām pašvaldībām uztieptais partiju princips nav devis gaidītos rezultātus.

Nodokļu un veselības aprūpes finansēšanas reforma iestrēgusi bezgalīgās diskusijās, un grūti vairs saprast, kurp tā ved, kas būs ieguvēji, ja tādi būs. Kādi iemesli ir partiju nespējai vienoties, cik stabila un rīcībspējīga ir šī valdība, Neatkarīgās diskusija ar socioloģisko pētījumu firmas SKDS direktoru Arni Kaktiņu un politologu Filipu Rajevski.

Šonedēļ vairākās pašvaldībās varētu tikt ievēlēti jaunie mēri un izveidotas valdošās koalīcijas. Dīvainību netrūks.