20.jūl 2017
«Andas Čakšas saglabāšanai ministra amatā ir arī cilvēciskais faktors. Viņa ir jauka un glīta,» pirms pāris dienām rakstīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Nu viņš varēs pievienot vēl vienu argumentu – ministre ir bērniņa gaidībās.
Vai šādi fakti jāatstāj tikai personiskai un dzeltenās preses iztirzāšanai, vai tomēr tie ir kontekstā ar spēju ietekmēt samilzušo veselības aprūpes problēmu risināšanu? Daudziem arī cilvēcīgi rodas jautājums – vai ministre, solot palikt amatā līdz pēdējam un atgriezties teju vai taisni no dzemdību galda, nenodarīs pāri bērnam, vai ir prioritātes pareizas, vai līdzcilvēki, tostarp politiķi, medicīnas darbinieki, sargājot grūtnieci, neprasot konkrētus risinājumus, nenodarīs pāri nozarei?