Baiba Lulle / Autori

Arī Valsts valodas centrs uzlējis ūdeni uz Nila Ušakova un viņa pārstāvētās partijas un Rīgas domes koalīcijas dzirnavām, kuras jau tāpat maļ.

Fonda Viegli dibinātājai Inārai Kehrei Rīgas cirka vadībā neklāsies viegli – jāuzrauga nodzīvotās cirka ēkas remontdarbi, jāpanāk pietiekama finansējuma nodrošināšana gan remontam, gan cirka uzturēšanai, kas bez valsts dotācijām izdzīvot nespēj, jāveido jauna radošā komanda un programma.

Kas licis šai valdībai atteikties no līdz šim iestaigātās taciņas augošās vajadzības apmierināt ar lielākiem nodokļiem un piedāvāt samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, būtiski palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu? Ko no tā saņemsim un ar ko par to maksāsim? Kādas pozitīvas un negatīvas blaknes, taujājām finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Apsveicami, ka Dziesmu un deju svētku padome domā par to, kā nodrošināt iespējami labāku un taisnīgāku svētku biļešu iegādes procesu, par kādu gan nevar dēvēt loteriju.

Mani, līdzīgi kā ne vienu vien citu žurnālistu, pārņem pretrunīgas sajūtas, rakstot par spēli Zilais valis – vai ar to veicinām tās popularitāti vai brīdinām un izglītojam par tās bīstamību?

Saeimas un pašvaldību vēlēšanu aktivitāte pēdējos gados arvien krīt. Vai arī 3. jūnijā gaidāmajās deviņu republikas pilsētu un 110 novadu domju vēlēšanās šī tendence turpināsies?

Ja vieni no galvenajiem korupcijas apkarotājiem apgalvo, ka Rīgas dome ir «vislielākais korupcijas perēklis valstī» un neesot «neviena Rīgas domes departamenta, kurā nevaldītu korupcija», tas nozīmē, ka šie korupcijas apkarotāji ir slikti strādājuši.

Bez kādu politiķu saraksta šoreiz mierīgi ievēlēta Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kura jau savās pirmajās darba dienās dabūjusi risināt iekšējos konfliktus Latvijas Radio (LR) un nu saņēmusi pārmetumus par jaukšanos LR darbā no aizejošā radio vadītāja. Par situācijas risināšanu, nozares sakārtošanu un arī uzraudzību pašvaldību vēlēšanu laikā Neatkarīgās intervija ar padomes vadītāju Daci Ķezberi, kas ir vienīgā padomes locekle no iepriekšējā sastāva.

Finanšu ministrija (FM) nākusi klajā ar visai vienkāršu, bet loģisku nodokļu izmaiņu piedāvājumu. Izbrīnu rada vienīgi tas, kāpēc šo izmaiņu izstrādei vajadzēja tik daudz laika un vēl maksāt 300 000 eiro Pasaules bankai par Latvijas nodokļu sistēmas izpēti.

Ja demogrāfija ir viena no valsts noteiktajām prioritātēm, tad jāskatās, lai pretimnākšana būtu visās vietās un lietās, kas saistās ar bērniem. Neraugoties uz labajiem nodomiem, realizācija klibo.

«Viņa jau nav domāta cilvēkam. Viņa ir domāta nodokļu maksātājam, un principā viņas pilda grāmatveži,» tā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve skaidrojusi «vienkāršoto» uzņēmumu gada pārskatu sarežģītību. Vismaz uzzinājām, ko VID neuzskata par cilvēkiem.

Liela daļa no veselības nozarei šogad papildus piešķirtajiem 34,4 miljoniem eiro – 12,3 miljoni atvēlēti onkoloģijai, kas minēta kā viena no prioritātēm. Kam pietiks, kam ne, ņemot vērā pieaugošo vēža slimnieku skaitu, un kādas ir slimnieku izredzes uz modernu ārstēšanu, Neatkarīgās intervija ar Onkologu asociācijas vadītāju un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes onkoloģijas katedras asociēto profesoru Jāni Eglīti.

Lai vilks paēdis un kaza dzīva. Tā varētu dēvēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinumu par eveselības sistēmas funkcionalitāti. To grūti nekritizēt, bet nevar arī pārāk aizrauties, lai Latvija saņemtu 10 miljonus eiro Eiropas finansējumu un gadiem muļļātā, dārgā un pagaidām neefektīvā projekta kopizmaksas 14 miljonu eiro apmērā nenāktos segt Latvijas nodokļu maksātājiem. Vēl gan brāķu finansiālo ietekmi vērtēs Centrālā finanšu līgumu aģentūra, bet martā Latvijai jāsniedz ziņojums Eiropas Komisijai.

Pāretēji uzņēmēju prognozēm, pērn ieviestā solidaritātes nodokļa maksātāju skaits nevis krities, bet pat pieaudzis, un, kā apgalvo Finanšu ministrija (FM), šā nodokļa iekasēšanas plāns pārsniegts par 10,1%.

Pēc pāris dienām apritēs Māra Kučinska valdības gads, savukārt pirms pāris dienām apritēja gads kopš pirmo bēgļu uzņemšanas Latvijā Eiropas Savienības kvotu ietvaros.

Daudz kritikas izskanējis par ieplānotajām Latvijas valsts simtgades svinībām, to budžetu un atsevišķu pasākumu detaļām, jo īpaši deju svētku lieluzveduma tērpiem un atsevišķām dejām. Skaidrot svētku mērķus, gaidāmos paliekošos rezultātus, kā arī strīdīgākos aspektus Neatkarīgā aicināja kultūras ministri un svētku rīcības komitejas vadītāju Daci Melbārdi (NA).

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) nesen izteicās, ka viņa domstarpības ar Eiroparlamenta deputāti Ivetu Griguli (ZZS) neapdraud ZZS vienotību. Vienotību tās noteikti neapdraud, jo vislabāk to apdraudēt prot pati Vienotība. Par ZZS vienotību vēl grūti spriest, atsevišķu zemsaviešu neapmierinātība jau bija manāma. Bet acīmredzami Grigules sāga ir apdraudējusi ZZS reitingu.

Būvniecības nozare allaž kā pirmā tiek minēta, runājot par ēnu ekonomiku, kuru pati nozare kopā ar valsts institūcijām apņēmusies trīs gados samazināt uz pusi. Cik tas reāli, ar kādiem instrumentiem to panākt laikā, kad būvniecības apjomi ievērojami samazinājušies? Un vai līdz ar šiem pasākumiem prognozējamajā izaugsmes gadā gaidāms pakalpojumu cenu pieaugums, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) vadītāju Baibu Fromani.

Teju tikpat lielu sabiedrības šūmēšamos kā pirms oficiālā priekšvēlēšanu perioda sākušās masīvās Saskaņas un Gods kalpot Rīgai reklāmas radījis ziedošanas lūgums jaunajai Latvijas daiļslidošanas zvaigznei Denisam Vasiļjevam.

Lai arī jau 2013. gadā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma tika veikts pētījums par mazo lauku skolu tīklu Latvijā (izpildītājs: Baltic Institute of Social Sciences), IZM atkal pētīs skolu tīklu. Šoreiz 90 000 eiro vērts pasūtījums bez konkursa deputātu kvotu ietvaros nodots apgādam Jāņa sēta.

Valdība daļu naudas veselības aprūpei, pedagogu algu pielikumam šogad uzzīmējusi uz papīra, jo īpaši mediķu algu palielināšanai 2018. gadā, bet skaidrības, kur ņemt naudu, vēl nav. Līdz aprīlim jāizvēlas veselības aprūpes finansēšanas modelis un naudas avoti, tāpat līdz šim laikam valdība solīja sagatavot priekšlikumus plašākai nodokļu sistēmas reformai. Kā teic premjers Māris Kučinskis, notiek «melnais darbs» pie iespējamajiem finanšu avotiem, ko plašākai publikai varētu prezentēt februārī.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vai citu slimnīcu traumpunktu statistika ik dienu vēsta par negadījumiem ar bērniem. Daudzi tiešām ir negadījumi, bet liela daļa – traumas, kuras varēja novērst, ja vecākiem pietiktu saprāta nenolikt indīgus šķidrumus vai asus, bīstamus priekšmetus bērniem pieejamās vietās, ja bērni tiktu pienācīgi pieskatīti.