Baiba Lulle / Autori

Veselības ministrs Guntis Belēvičs otrdien aši izmeta ideju par maksas medicīnas pakalpojumu saņēmēju ierobežošanu saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus, ko pēc sašutuma vētras nākamajās dienās centās skaidrot plašāk. Ja pirmajā dienā tas šķita kā mājiens ar mietu pacientiem, tad nākamajās – ārstiem, kuru dēļ pāris mēnešus pirms gada beigām beidzas kvotas uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem un kompensējamiem medikamentiem.

Vecāku sašutumu raisījusi ziņa, ka nākamgad valsts neturpinās līdzfinansēt aukļu un privāto bērnudārzu pakalpojumus bērniem, kuriem nav vietas pašvaldību bērnudārzā – nepiesegšot atsevišķu pašvaldību neizdarību.

..svētīgi sabrauktie, atpizģītie un nošautie.. visi mana rajona krievi un Mego pārdevējas svētīgas... bļaģ...

Nabaga Saeimas deputāti ir tik bezspēcīgi, ka nekādi nevar apturēt savu algu palielināšanas riteni.

Gan darba devēju, gan darba ņēmēju organizācijas asi kritizē nākamā gada valsts budžeta projektu un vēl cer Saeimā pacīnīties, lai panāktu būtiskākas budžeta korekcijas, kādas Saeima līdz šim nav atļāvusies. Vai varētu izdoties pārliecināt par tā dēvētā solidaritātes nodokļa, mikrouzņēmumu nodokļa korekciju, nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz citām jomām, mazināt citus ekonomikas izaugsmes riskus – Neatkarīgās intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāju Līgu Meņģelsoni.

Zāle jau noelsās, un daļa aplaudēja – vai tiešām Vienotība uzmetīs Rasnaču un, iespējams, arī savu premjeri Laimdotu Straujumu ar visu viņas valdību? Vai tas brīdis, par ko vasarā baumoja, ir pienācis tagad, kad Latvija, kā draud ārlietu ministrs, tūlīt nonāks starptautiskā izolācijā un paliks bez NATO gaisa patruļām?

Ja vēl nespējam iekļauties draudzīgā Eiropas Savienības (ES) valstu pulkā, kas atplestām rokām sagaida arvien jaunas bēgļu porcijas, tad vismaz iekļausimies ar jauno Saeimas administrāciju! Beidzot izveidots Saeimas ģenerālsekretāra amats, kāds, pēc Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces teiktā, esot visos Eiropas un arī Baltijas valstu parlamentos.

Šodien Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis dosies uz Eiropas Savienības (ES) ārkārtas iekšlietu ministru sanāksmi Briselē jautājumā par bēgļu krīzi, tostarp Eiropas Komisijas (EK) plānu par papildu 160 000 imigrantu uzņemšanu Eiropā un vēl 526 bēgļiem Latvijā.

No viena grāvja otrā – tā varētu raksturot situāciju ar bērnudārzu pieejamību. Var uzlikt velosipēdam labākās riepas, rāmi, ķēdi, bet, ja nebūs pedāļu, tas nebrauks! Līdzīgi ir ar atbalstu demogrāfijai, bērnudārziem vai auklītēm, kam tie nav pieejami – ir sistēmiskas pieejas, kopainas redzēšanas trūkums, vien ik pa laikam tiek iemests un izņemts pa kādai detaļai.

Diemžēl beidzamajā gadā par seksuālo vardarbību pret bērniem esam spiesti runāt arvien vairāk. Cik lieli patiesībā varētu būt pedofilijas apmēri, kā to mazināt un atpazīt, kā palīdzēt bērniem? Kā pārtraukt vardarbības ķēdīti, un kādi instrumenti ir valsts atbildīgo iestāžu rokās, Neatkarīgās intervija ar iestādes, kurai jānodrošina kontrole pār bērnu tiesību aizsardzību, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāju Lailu Riekstu-Riekstiņu.

Ar nodokļu pārbīdēm nākamā gada budžetā valdība spēlē šahu kā iesācējs, kurš zina figūru gājienus un tiem atbilstoši tās pārbīda, bet nezina kombinācijas un stratēģiju, kas ved uz uzvaru.

Pēdējie reitingi rāda, ka Nacionālās apvienības (NA) aktivitātes pret bēgļu uzņemšanu nesušas politiskās dividendes, un NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pat būtu gatavs apsvērt apvienības aiziešanu no valdības, ja tas ko mainītu bēgļu lietā, vienlaikus atzīstot, ka ne bēgļu, ne budžeta kolīzijas nebūs noteicošās izmaiņām valdībā. Kā tālāk kuģot valdībai ar «smagajiem pasažieriem» un pretrunīgajām partiju pozīcijām, Neatkarīgās intervija ar R. Dzintaru.

Vienā dienā notikušas divas traģiskas auto avārijas, kas radījuši kārtējo histēriju ap fotoradariem, autovadītāju sodīšanu, braukšanas ātruma ierobežošanu.

Pamazām sabiedrībai, vismaz tās daļai, samierinoties ar Latvijā uzņemamajiem bēgļiem un tālāk šķetinot viņu iedzīvošanās iespējas, aktualizējies jautājums par latviešu valodas apguvi.

Kas radījis lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara, kādas iespējas ir ne tikai amortizēt sekas, bet arī cīnīties ar cēloņiem, vai tos varēja novērst un vai bēgļu apmērus mazinātu savlaicīga dažādu veidu palīdzība trešās pasaules valstīm, par ko savulaik bija atbildīgs bijušais attīstības sadarbības eirokomisārs Andris Piebalgs?

Pēdējā brīža koalīcijas partneru tirgošanās ap minimālās algas līmeņa noteikšanu liek domāt, ka ekonomika valstī tiek vadīta nevis sistēmiski, bet haotiski.

Pretēji likumā paģērētajam, Izglītības un zinātnes ministrija līdz 1. septembrim neizstrādās vadlīnijas tikumiskajai audzināšanai skolās.

Ar lēmumu par valsts kapitālsabiedrību pelņas sadali valdība uzkāpusi gan uz veciem, gan jauniem grābekļiem, dod nepareizu signālu ne tikai kultūras iestādēm un liek apšaubīt tās spēju redzēt cilvēku, vērtības aiz skaitļiem, domāt stratēģiski.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis vasaras karstumā pašaizliedzīgi kompensē politiķu aktivitāšu kritumu, sniedzot daudz interviju par plašu tēmu loku. Citastarp viņš rosinājis sākt diskutēt par nepieciešamību aizliegt vai atļaut Latvijā sabiedriskās vietās nēsāt musulmaņu galvassegas.

Būdams atvaļinājumā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nonāca tādā mediju uzmanības lokā, kādā nebija bijis, rosoties amatā kopš valdības apstiprināšanas, daļa sabiedrības pat prasīja viņa demisiju saistībā ar Liepājas tiesas spriedumu pedofiliem.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atkal aktualizējusi jautājumu par minimālā skolēnu skaita noteikšanu vidusskolas klasēs, lai varētu to atvērt. Vai precīzāk – lai valsts par to maksātu.

Krievijas – Ukrainas konflikta ietekmi, Krievijas ekonomikas problēmas un valūtas vērtības kritumu izjūt arī Latvijā krietni sarukušajā tūristu skaitā no Krievijas, turklāt arī virkne rietumvalstu tūristu grupu Latvijai met līkumu. Citiem ceļojumi bija plānoti kopā ar pilsētām Krievijā, citiem šķiet, ka atrodamies pārāk tuvu karadarbības zonai.