Baiba Lulle / Autori

Reformu partija (RP) raustās kā puņķis uz drāts – it kā partijas valde un dome jau novembrī pieņēma lēmumu par atsevišķu startu pašvaldību vēlēšanās Rīgā, bet partijas līderis Valdis Zatlers vēl publiski spriedelē par kopīgas listes ar Vienotību (V) iespējamību. Jo «politiskā situācija bieži mainās». Arī RP izpilddirektors Ivo Valdovskis sācis locīt savus iepriekšējos tekstus par to, ka nav pamata lēmuma maiņai, stāstot par RP atvērtību sarunām un ikvienas organizācijas tiesībām mainīt savus lēmumus. Protams, lai solīdāk izskatītos, ar piebildi: «ja saņemtu oficiālu piedāvājumu» un ja veidosies kādi jauni apstākļi.

Janvārī beidzas Ingunas Sudrabas astoņu gadu ēra Valsts kontroles (VK) vadībā, un uz trešo termiņu valsts kontrolieri amatā pārvēlēt liedz likums.

Laime nelaimē. Tā varētu apzīmēt Iekšlietu ministrijas (IeM) lēmumu tomēr neatpirkt fotoradarus no Vitronic GmbH, kuras partneri Vtraffic ar Valsts policiju lauza līgumu par radaru ieviešanu.

Partiju Vienotība (V) veidojušās trīs partijas gadu nodzīvojušās kopdzīvē ar sava veida laulības līgumu ar sadalītu vismaz formālo ietekmi valdē. Šo mākslīgo selekciju nu nomainīšot dabiskā atlase, bet V valdes priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, visticamāk, nenomainīs neviens. Par sestdien, 1. decembrī, gaidāmo V kongresu, partijas attīstības versijām, gatavošanos pašvaldību vēlēšanām un centrālo kauju Rīgā ar Sarmīti Ēlerti priekšgalā Neatkarīgās saruna ar socioloģisko aptauju firmas Latvijas fakti direktoru Aigaru Freimani un politologu Ivaru Ījabu.

Referendumu likumdošanas iniciatīvas, to apstrīdēšanas, parakstu vākšanas pieteikumi un to atteikumi tā sajukuši vienā jūklī, ka cilvēki tajā vairs nespēj orientēties un izvēlas par šo tēmu vispār neinteresēties.

22., 23. novembrī Eiropas Savienības (ES) līderu samitā gaidāmi karsti strīdi par bloka 2014.–2020. gada budžetu, ko Latvija, līdzīgi kā vēl virkne citu valstu, pat piedraudējusi bloķēt, ja Latvijai netiks palielināti lauksaimnieku tiešmaksājumi un kohēzijas līdzekļi.

«Tas viss jāceļ nost, tas ir skaidrs!» pāris dienas pēc apstiprināšanas par izglītības un zinātnes ministru intervijā Neatkarīgajai teica Roberts Ķīlis, jautāts par valsts valodas ierobežojumiem valsts augstskolās attiecībā uz studiju programmu īstenošanu svešvalodās un ārvalstu profesoru piesaisti.

Vienotības priekštecis Jaunais laiks pirms Saeimas vēlēšanām 2009. gadā reklāmās ar pīrādziņiem izmantoja arī pensionāru tēlu.

15. novembrī galīgajā lasījumā Saeimā plānots pieņemt 2013. gada valsts budžetu. Kas slēpjas aiz makroekonomikas cipariem – 1,4% budžeta deficīta, 3,7% IKP pieauguma, 2% inflācijas?

Valdības un jo īpaši tās vadītāja premjera Valda Dombrovska stāstiem par to, ka krīze ir beigusies, ekonomika aug, grūti noticēt bērnu un jauniešu treneriem. Pirms krīzes, vēl 2008. gadā, valsts finansējums bērnu un jauniešu sporta skolu treneru atalgojumam bija vairāk nekā astoņi miljoni latu un valsts pilnībā sedza treneru algu izmaksas.

Saeimas Izglītības komisijas spriešana par jaunu mācību priekšmetu, jo īpaši atsevišķa veselības mācības priekšmeta, ieviešanu skolās beigusies ar kārtējo tukšo parunāšanu. Kārtējo nekādu lēmumu, kas formulēts kā nepieciešamība «piešķirt lielāku lomu» skolēnu izglītošanai par veselību un veselīgu dzīvesveidu skolu mācību saturā.

Virkne demogrāfiju veicinošo pasākumu, par ko vēl pēc valdības 2013. gada valsts budžeta iesniegšanas Saeimā vienojusies koalīcija, ir tiešām būtiski, varētu pat teikt – prioritāri. Bet diemžēl tie neliecina par pārdomātu šīs jomas politiku un tās plānošanu ilgtermiņā.

Par ierosinātajām lietām pret pašiem tiesnešiem, uzticēšanos tiesām, sistēmas robiem, rindām un to mazināšanas iespējām, nemazinot spriedumu kvalitāti, Neatkarīgās intervija ar Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.

Zema dzimstība, strauja emigrācija, potenciāls iedzīvotāju skaita kritums no esošajiem 2,07 līdz 1,7 miljoniem 2060. gadā, sabiedrības novecošanās, lielāks slogs strādājošajiem, lielāki nodokļi, zemākas algas ar papildu stimulu emigrācijai, zemāka konkurētspēja, ekonomikas saraušanās...

Par Saeimas diskusiju krustugunīs nokļuvušo abortu un dzimstības veicināšanu bez politiskās mērces un ieinteresētības Neatkarīgās intervija ar profesionāli – Rīgas Dzemdību nama galveno ginekoloģi, RSU dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāju, RAKUS galveno speciālisti dzemdniecībā un ginekoloģijā, VM galveno speciālisti dzemdniecībā un ginekoloģijā Daci Rezebergu.

Pēc tam, kad iepriekšējā tiesībsarga klusie čuksti par bezmaksas vidējās izglītības problemātiku kontekstā ar mācību līdzekļu iegādi varas gaiteņos netika sadzirdēti, ar blīkšķi problēmu varai un sabiedrībai pie kājām nosvieda tiesībsargs Juris Jansons.

Vadzis ir lūzis – eksperti un nevalstiskās organizācijas atteikušies no sadarbības ar Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas darba grupu abortu jautājumā. Diemžēl balagānu atgādina ne vien ekscentriskā nacionāļu deputāta Imanta Parādnieka vadītā darba grupa, bet visas valdības un koalīcijas dejas ap demogrāfijas tēmu.

«Politiķi cenšas pārdalīt mediju tirgu par labu sev,» Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekta grozījumu iemeslus vērtē Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka. Vai, cenšoties apkarot partiju deputātu kandidātu vēlmi ar reklamēšanos televīzijā ietekmēt, politiķuprāt, nenobriedušos vēlētāju prātus, netiks apkaroti mediji un noplicināts to saturs?

Aktīvākajā tūrisma mārketinga laikā pirms vasaras sezonas sākuma pašvaldības nevarēs reklamēties televīzijā, lai piesaistītu viesus un informētu plašāku publiku par iecerētajiem pilsētas svētkiem, kultūras un sporta pasākumiem, jauniem piedāvājumiem pilsētas, tūrisma vietu apmeklētājiem, muzejiem, koncertiem.

Kāda perspektīva ir mazajām lauku saimniecībām apstākļos, kad prognozējama ievērojama lauksaimniecībā nodarbināto skaita samazināšanās, kurp virzīsies mūsu lauksaimniecība, kurai Nacionālās attīstības plānā (NAP) būtiska loma nav iezīmēta, kādas ir labās graudu ražas blaknes, – par to Neatkarīgās intervija ar Zemnieku saeimas priekšsēdētāju Juri Lazdiņu.

Par pārtikas produktu cenu ietekmējošiem faktoriem pasaulē un Latvijā, tendencēm un Latvijas pārtikas tirgus specifiku Neatkarīgās intervija ar Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LVTC) vadītāju, ekonomikas doktori, asociēto profesori Ingūnu Gulbi.

Eirozonas lielākās ekonomikas uzrāda recesijas pazīmes, valstīm, kas veic lielākos maksājumus eiro glābšanas mehānismos, samazināti reitingi, pieaug bažas par Grieķijas spēju sakārtot savas finanses un to, vai iespējamā Grieķijas aiziešana no eirozonas neparaus līdzi vēl kādu valsti un visu eirozonu. No otras puses, gan ES dalībvalstīs, gan eirozonas valstīs pēc krīzes tiek ieviesti stingrāki finanšu kontroles mehānismi, lai izvairītos no koalīcijām nākotnē. Cik pamatots ir Latvijas Bankas (LB) eirooptimisms, cik neapgāžami argumenti un kā skaidrot citu valstu atturību – sarunā ar LB prezidentu Ilmāru Rimšēviču.