Baiba Lulle / Autori

Fotoradaru uzstādītājiem KS Vitronic Baltica un Partneri, visticamāk, šodien vai tuvākajās dienās tiks izteikts otrais – pēdējais brīdinājums par līguma neievērošanu, saskaņā ar kuru jau pagājušā gada oktobrī vajadzēja būt uzstādītiem 100 stacionārajiem radariem un vēl 60 to butaforijām.

Par vispārējās izglītības kvalitāti, tās celšanu un pedagoga sociālā un ekonomiskā stāvokļa nozīmi šajā procesā Neatkarīgās intervija ar pedagoģijas doktori, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) profesori, pedagoģijas zinātnes metodoloģiskos pamatu izstrādātāju Ausmu Šponu.

Dīvainā laikā, kad skolās ir eksāmenu, skolēnu vērtēšanas, mācību gada noslēguma pasākumu organizēšanas laiks, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sāk diskusiju ciklu par pedagogu konkurētspējas un izglītības kvalitātes paaugstināšanu.

Pēc nerezultatīvās kandidēšanas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās 2009. gadā ekspremjers Guntars Krasts kādu laiku bijis Moldovas premjera padomnieks Eiropas integrācijas jautājumos, nodarbojas ar dažādu uzņēmumu un iestāžu konsultēšanu Latvijā un ārvalstīs, ir viens no grupas biedriem, kas nodarbojas ar Latvijas ES prezidentūras darba kārtības sagatavošanu 2015. gadam. Par Eiropas, eiro, Latvijas ekonomikas attīstības scenārijiem Neatkarīgās intervija ar G. Krastu.

Saeimas Valsts pārvaldes komisijas deputātu vairākuma atbalsts politisko reklāmu aizliegšanai televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām ir solis kompromisa virzienā, bet līdz optimālam, godīgam risinājumam vēl tālu.

Izglītības jautājumi krustugunīs nonākuši gan saistībā ar pašā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notiekošo, gan pieteiktajām reformām, gan arodbiedrību prasīto pedagogu algu palielināšanu.

Pēc Latgales iedzīvotāju protestiem pret daudzu vietējo vienīgā rūpala – akcīzes preču ievešanu no Krievijas – apgrūtināšanu Latgale Rīgā ir sadzirdēta.

Diemžēl valdības pēkšņajiem centieniem mazināt nodokļus nav nekāda sakara ar rūpēm par iedzīvotāju labklājību vai ekonomikas sildīšanu. Ja ne vēlme beidzot ieviest eiro, šādu labvēlību mēs vēl ilgi nesagaidītu.

Tā dēvētās jeb pašdēvētās labēji centriskās partijas Vienotība, (Zatlera) Reformu partija (RP), Nacionālā apvienība (NA) un Latvijas Zaļā partija sākušas konsultācijas par iespēju veidot kopīgu vēlēšanu sarakstu Rīgā, lai gāztu no troņa Saskaņas centru. Kas tā īsti būtu par savienību, ap ko tā var vienoties vai drīzāk – pret ko, un cik reāla tā varētu būt?

Saeima sākusi skatīt valdības priekšlikumus par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014. gada, līdz 2020. gadā tas sasniegtu 65 gadus. Valdības lēmums zināms jau labu brīdi, tas nav mainīts tāpat kā arodbiedrību iebildes, bet grozījumu nonākšana Saeimā jautājumu atkal uzkarsējusi.

Tas, ka 41% pilngadīgo Latvijas iedzīvotāju atbalstītu valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas palikšanu amatā likumā neparedzēto trešo reizi, un tas, ka šādu priekšlikumu izteicis Olšteina sešnieks, pamatā liecina par vienu: I. Sudraba nepilnos astoņos amata gados izveidojusi gana labu tēlu par sevi.

Par cietā lata politiku, eiro nākotni, inflācijas ierobežošanas instrumentiem Neatkarīgās intervija ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Gadījumi, kad viens uzņēmums izmanto likuma robus vai nelikumīgus līdzekļus cita uzņēmuma darbības traucēšanai, lai pats gūtu labumu, pēdējos gados bija visai izplatīta parādība. Šīs sērgas ievazāšanās nevalstiskajās organizācijās (NVO) ir ne mazāk bīstama.

Neatkarīgā Rīta Avīze uz sarunu aicinājusi 11. Saeimas deputāti, kādreizējo žurnālisti Ināru Mūrnieci (VL!-TB/LNNK).

Seši neatkarīgie deputāti, kas līdz šim tika dēvēti ar par “Olšteina sešinieku”, nodibinājuši liberāli orientētu biedrību “Brīvie demokrāti”. Par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēta Elīna Siliņa. Par deputātu idejām, iniciatīvām, kā arī politiskās nākotnes izredzēm Neatkarīgās intervija ar E. Siliņu.

Latvijas politiķi un amatpersonas ir vai nu naivi, vai arī vienkārši maldina sabiedrību, paužot cerību, ka Latvijas pēdējo gadu priekšzīmīgā finansiālā disciplīna palīdzēs saņemt vairāk līdzekļu no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda.

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri rīt lems par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju, kas varētu būtiski ietekmēt Latvijas ekonomiku, jo īpaši dzelzceļa pārvadājumus.

Sensacionāli drošības iestāžu darbinieku atmaskojumi par koruptīviem darījumiem, iesaisti kontrabandas shēmās bija Einara Repšes pieteikums politikā.

Sadarbojoties ar uzņēmējiem, nav iespējams garantēt, ka ienākumi no iekasētajām soda naudām būs pietiekami, lai uzņēmums ar tiem būtu apmierināts. Tā par fotoradaru ieviešanu Latvijā, valstij slēdzot līgumu ar privāto kompāniju, pērnā gada maijā izteicās Valsts policijas (VP) Prevencijas nodaļas vadītājs Edmunds Zivtiņš.

Rosinājumi rīkot referendumus birst kā no pārpilnības raga. Vēl nebija publiskoti oficiālie valodas referenduma rezultāti, kad jau vīdēja nākamo referendumu pieteikumi: par nepilsoņu pilsonību, Saeimas atlaišanu, pret ātrāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, alkohola tirdzniecības ierobežojumiem, pret praidistiem...

Nulles deklarācijas, identifikācijas kartes un evēlēšanas bija kā sava veida trīsvienība, par ko gadiem runāja, veidoja koncepcijas, likumprojektus, bet kas nekādi nekustēja no vietas.

Teju ik gadu notiek diskusijas ap pensijām – to apmēru, indeksēšanu, piemaksām, 2. līmeņa iemaksām, pensiju griešanu, sistēmas ilgtspēju u. tml. Tikai pērn tika pieņemti likuma grozījumi, paredzot pakāpeniski celt pensionēšanās vecumu, sākot no 2016. gada, līdz 2020. gadā tas sasniegs 65 gadus, tagad šī vienošanās, kam piekrita arī arodbiedrības, lauzta un iespējams kārtējais referendums.