Ne tik pompozi, kā pieņēma fizisko personu sākumdeklarēšanas likumu, notiek cilvēku informēšana par to, lai gan likums varētu skart daudzus, vairāk nekā politiķu lēstos 70 000.
Referenduma ēnā mazpamanīts palicis valdības konceptuālais atbalsts pensionēšanās vecuma paaugstināšanas forsēšanai. Iepriekšējā valdība ar sociālajiem partneriem bija vienojusies par kompromisu pensionēšanās vecumu pakāpeniski paaugstināt, sākot no 2016. gada, bet šī parūpējusies par termiņa pārcelšanu jau uz 2014. gadu. Jau no 2014. gada pakāpeniski paaugstinot pensionēšanās vecumu, no tagadējiem 62 gadiem 2020. gadā tas jau sasniegtu 65 gadus. Cik vērtas ir šādas valdības vienošanās?
Politiskās reklāmas aizliegšanas atbalstītāju degsmi nedaudz atvēsinājuši raidorganizāciju un atsevišķu ekspertu brīdinājumi par riskiem šā priekšlikuma īstenošanā.
Kamēr sabiedrība arvien vairāk mobilizējas referendumam, Satversmes tiesa (ST) – savam spriedumam par tā pieļaujamību, Saeimas nams nevaid miris – komisijas spriež par grozījumiem Satversmē, lai tamlīdzīgus referendumus nepieļautu.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks nodibinājis jaunas partijas priekšposteni – sabiedrisko organizāciju Gods kalpot Rīgai!, kas jau līdz martam pārtaps par partiju ar ambīcijām uz pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā.
Atzīmējot Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas dienu, 26. janvārī Saeimā norisināsies otrās ārpolitikas debates pēc ārlietu ministra ziņojuma uzklausīšanas. Vai šogad tās būs saturiskākas nekā pērn?
Par referendumu, attiecībām koalīcijā un norisēm partijā Neatkarīgās intervija ar Zatlera Reformu partijas (ZRP) Saeimas deputātu, Tautsaimniecības komisijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski.
Par Saskaņas centra (SC) referenduma atbalstīšanas iemesliem un sekām, par partijas nākotnes virzību Neatkarīgās intervija ar SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču.
Veselības ministrijas (VM) kampaņa Jūties švaki – ne vienmēr ir tik traki! ir pretrunīga. Lai arī tai ir savi argumenti, apšaubāms tomēr, vai risinājums ir konkrētajā laikā un vietā ne tikai varai ērtākais, bet arī cilvēkiem labākais.
Pēc tam, kad Saeima būs apstiprinājusi jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pilnvaras, nedaudz vairāk nekā četru gadu darbu padomē beigs līdzšinējais padomes vadītājs Ābrams Kleckins.
Par to, kādas problēmas samilzušas un būs jārisina jaunajai Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kā arī par intrigām apvīto padomes locekļu kandidātu izvēles procesu Neatkarīgās saruna ar Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Edgaru Kotu un Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) vadītāju Guntu Līdaku.
Valdība atbalstījusi un Saeima konceptuāli pieņēmusi grozījumus Pilsonības likumā, pieļaujot plašāku dubultpilsonības iegūšanu. Līdz 1. janvārim jāiesniedz priekšlikumi likuma grozījumiem.
«Domāt un analizēt» – jautāts par to, kā cilvēkiem reaģēt uz līdzīgām baumām, kādas nupat tika izplatītas par Swedbank finanšu stāvokli, ieteicis Valsts policijas priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns.
Eiropas Savienības (ES) līderu samitā 8.–9. decembrī Eiropas līderi piedāvās izmaiņas ES un eiro zonas dibināšanas dokumentos, lai stiprinātu reģiona ekonomisko vadību un finanšu disciplīnu.
Jau jūnijā, Saeimai grozot Attīstības plānošanas sistēmas likumu, tika noteikts, ka koordinētai valsts attīstības plānošanai izveidojams Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), oktobrī valdība atbalstīja tā izveides ieceri.
Pēc intrigu pilnā valdības izveides posma nākamie «Reformu un tiesiskuma koalīcijas» darbības mēneši nebūs mazāk mierīgi – nāksies atšaudīties vairākās frontēs. Vai pietiks munīcijas, stratēģiskas plānošanas spēju, resursu, prāta un atbalsta koalīcijas iekšienē un sabiedrībā?