Bens Latkovskis / Autori

Turpinām sarunu ar Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja vietnieci Danu Reiznieci-Ozolu par šaha attīstības tendencēm, par Fišera šahu, kā arī par politiskajiem procesiem Latvijā un gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām.

Saruna ar Starptautiskās Šaha federācijas FIDE rīkotājdirektori un valdes priekšsēdētāja vietnieci Danu Reiznieci-Ozolu par viņas vietu FIDE struktūrās, par iespēju kļūt par pirmo sievieti FIDE prezidenti, šaha attīstības nākotni un cīņu ar blēdīšanos šahā.

Viena no Holivudas labāk apmaksātajām aktrisēm Kristena Stjuarte visai klusiņām ieradusies Latvijā. Viņa pamanīta, pateicoties Ikšķiles restorāna “Brandins” publicētajai bildei sociālajos tīklos.

LMT prezidents Juris Binde ir arī viens no Latvijas Industriju attīstības konfederācijas vadītājiem un Mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas aktīvs popularizētājs. Aicināju Bindi uz sarunu par MI nākotnes attīstības perspektīvām, riskiem un iespējām, kā arī par LMT nākotni. Šī ir sarunas otrā daļa.

2024. gada 24. janvārī tika izveidota jauna organizācija: Latvijas Industriju attīstības konfederācija (LIAK). Viens no šīs konfederācijas vadītājiem, kura pārraudzībā ir aizsardzības rūpniecības jautājumi, ir ilggadējais LMT prezidents Juris Binde. Aicināju viņu uz sarunu par valsts industriālo politiku, tās problēmām un attīstības perspektīvām, īpaši aizsardzības un globālās nestabilitātes kontekstā.

Andrejs Panteļejevs ir viens no atjaunotās Latvijas pirmās politiskās paaudzes spilgtākajiem pārstāvjiem. Spožs intelektuālis, ar pragmatisku, racionālu un, galvenais, skaidru skatījumu uz lietām. Par tādiem mēdz teikt – ar gudriem cilvēkiem vienmēr patīkami parunāt. Izmantoju profesionālo iespēju un aicināju viņu uz sarunu.

Pēc intervijas “Neatkarīgajā” ar profesoru Leonu Taivānu vairāki lasītāji norādīja uz dažiem strīdīgiem profesora izteikumiem attiecībā uz ASV vietu mūsdienu politikā, Rietumu “izslavēto varenību, kas izrādījās mīts”, un citiem. Ņemot vērā, ka šie un citi ārpolitiskie jautājumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļuvuši īpaši aktuāli, aicināju uz sarunu Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Leonu Taivānu atceros vēl no “krievu” laikiem, kad biju aizrāvies ar jaunam cilvēkam neraksturīgu hobiju – politiku. Tolaik katru gadu tika izdota gadagrāmata “Planētas pulss”, kurā dažādi Latvijas politiskie komentētāji aprakstīja notiekošo pasaulē. Ieraugot grāmatnīcā šo izdevumu, kritērijs pirkt to vai nepirkt bija viens – satura rādītājā paskatīties, starp rakstu autoriem ir Taivāns vai nav. Ja bija, tad jāpērk. Būs to vērts.

Īpaša, industriālā betona ražošanas uzņēmuma “Primekss” īpašnieks un vadītājs Jānis Ošlejs ir pazīstams ne tikai kā ārkārtīgi sekmīgs uzņēmējs, bet arī kā ekonomisko procesu komentētājs. Kā jau politiski aktīvam cilvēkam, viņam vienmēr uz apkārt notiekošo ir savs redzējums. Kaut arī ne vienmēr tas sakrīt ar pamatplūsmas redzējumu, tas allaž ir izsvērts, korekts un labi argumentēts.

Ar komponistu Zigmaru Liepiņu tiekamies dažas dienas pēc krāšņas un vērienīgas rokoperas “Lāčplēsis” izrādes “Arēnā Rīga”.

Uldis Pīlēns uz Latvijas politiskās skatuves ir jau sen. Taču līdz pat pēdējam laikam viņš turējies ēnā, skatuves dibenplānā, pat aizkulisēs, lai gan runas par viņa prezidenta ambīcijām laiku pa laikam uzvirmo gaisā. Pērn viņš beidzot iznāca rampas gaismā un uz 14. Saeimas vēlēšanām izveidoja jaunu politisko spēku “Apvienotais saraksts”. Pavasarī viņš kandidēja arī uz Valsts prezidenta amatu, taču nesekmīgi. Ar domu noskaidrot: “Kas jūs esat, Uldi Pīlēn?” devos uz Ķīpsalu, kur viņš izveidojis savu miniatūru “republiku” – “Olu”.

Ilggadējais Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars ir politiskajā šķirā labi ieredzēts no visām pusēm. Korekts, izturēts, bez liekas augstprātības, lai gan tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem.

Kad pirms intervijas ar Pēteri Viņķeli apspriedām, kā viņu pieteikt, viņš ironizēja: “Raksti – pensionēts politisko notikumu vērotājs.” Abi pasmējāmies, bet, nopietni runājot, viņu politikā pazīst jau sen. Atceros, kā “Vienotības” kongresos pēc tam, kad partijas “spice” bija norunājusi savas piegludinātās, patētiskās runas, tribīnē kāpa Viņķelis un, bruņojies ar dažādu aptauju un vēlēšanu rezultātiem, zālē sēdošajiem izklāstīja attiecīgā brīža “politisko momentu”. Tā teikt, nolasīja analītisko ziņojumu “par stāvokli valstī”.

Dzejniece un sabiedriskā darbiniece Liāna Langa ir kļuvusi par galveno seju sociālajai kampaņai “atkrieviskosim Latviju”. Jāatzīst, ka šī kampaņa tiek atšķirīgi uztverta pat latviskajās aprindās, tāpēc aicināju viņu uz sarunu – izskaidrot šīs kampaņas ideju, mērķus un apkopot tās pirmos rezultātus.

Lai arī ilggadējais ZZS vadītājs un galvenais runasvīrs Augusts Brigmanis tagad ir no partijas vadības it kā pagājis malā, dodot vietu saviem jaunākajiem kolēģiem, viņš joprojām ir viens no zinošākajiem un ietekmīgākajiem politiķiem ne tikai ZZS rindās.

Māris Bērziņš ir ne tikai pazīstams rakstnieks, romānu “Svina garša”, “Aizliegtais pianīns” un citu autors, bet arī birokrātijas “eksperts”. Viņš jau daudzus gadus līdztekus rakstniecībai nodarbojas ar birokrātisko procesu pētīšanu un cenšas atklāt tās apbrīnojamās vitalitātes noslēpumu.

Ar Rīgas Stradiņa universitātes profesoru, Saeimas deputātu, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Sprūdu tiekamies īsi pirms NATO Viļņas galotņu tikšanās (samita).

На вопросы Neatkarīgā отвечает один из известнейших российских политологов/кремленологов, бывший политик партии «Союз правых сил» Дмитрий Орешкин.

Krievijas – Ukrainas karš turpinās jau otro gadu, un vismaz pagaidām tam neredz galu. Tiek izteiktas dažādas prognozes, starp kurām ir arī visai satraucošas. Par to, kā varētu šis karš beigties, cik bīstama var būt tā tālāka eskalācija un cik lielā mērā apdraudētas ir Krievijas kaimiņvalstis, tajā skaitā Latvija, sarunājos ar vienu no Krievijas pazīstamākajiem politologiem/kremļelogiem, kādreizējo partijas “Labējo spēku savienība” politiķi Dmitriju Oreškinu.

Uz kurieni cilvēki brauc, ja grib pabaudīt Latvijas mazpilsētu unikālo burvību? Uz Kuldīgu? Cēsīm? Siguldu, Bausku? Savs šarms, bez šaubām, ir arī Tukumam, Ogrei, Kandavai. Aizpute pagaidām nav šo Latvijas populārāko tūrisma mazpilsētu sarakstā. Bet velti.

Martā pasaules uzmanības centrā nonāca tehnoloģiju pasaules līderu un mākslīgā intelekta (MI) pētnieku parakstītā vēstule, kurā paustas bažas par MI straujo attīstību un aicinājumi apturēt plašākus eksperimentus ar MI. Kaut uz sešiem mēnešiem, kamēr pasaules sabiedrība izstrādātu vienotu rīcības stratēģiju pret jauno apdraudējumu.

Ķīnas līdera, priekšsēdētāja Sji Dzjiņpina pompozā trīs dienu vizīte Maskavā raisīja visdažādākās prognozes jau ilgi pirms tās sākuma. Tagad, kad vizīte noslēgusies, tās vērtējuma diapazons nav kļuvis šaurāks. Vieni šo vizīti dēvē par imperatora Sji viesošanos Ķīnas ziemeļu vasaļvalstī pie vietvalža Pu, otri pauž bažas par divu diktatoru vairāk vai mazāk ciešu savienību pret tā dēvētajiem kolektīvajiem Rietumiem.