Nākamais būs valsts prezidenta vēlēšanu gads. Lai arī Latvijas prezidents tiek ievēlēts (iecelts) samērā šaurā lokā, zināma priekšvēlēšanu kampaņa pasīvajiem skatītājiem – tautai – arī tiek rīkota, jo nevar jau gluži sabiedrībā nemīlētu un negribētu personu bīdīt šim augstajam amatam.
Autoritatīvais, labi informētais izdevums “Politico” publicējis rakstu, kurā teikts, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācijā pieaugot bažas par Krievijas plāniem lietot Ukrainā ķīmiskos ieročus.
14. Saeimas pirmais lēmums varētu būt jaunas klimata un enerģētikas ministrijas izveide, LTV raidījumā “Rīta panorāma” izteicās Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Šāds lēmums būtu savā ziņā simbolisks, jo iezīmētu galīgu atteikšanos no agrākajām ideoloģiskajām paradigmām.
Valsts svētku dunā tikpat kā nepamanīta palika ziņa par it kā 18. novembrī dienas vidū (?!) – 14.24 – apķēpātu Puškina pieminekli Rīgā, Kronvalda parkā. Rakstu “it kā”, jo sākotnējais šīs ziņas avots ir vairāk nekā apšaubāms – Krievijas vēstniecības Latvijā ieraksts sociālajā vietnē “Facebook”. Arī visi tālākie šīs “ziņas” pārpublicējumi ir ar atsauci uz šo ierakstu.
Valdības veidošana, kas sākotnēji šķita ne pārāk ilga laika jautājums, sāk ievilkties, un šīs potenciālās valdības spējas saskanīgi darboties kļūst arvien apšaubāmākas. Ko darīt?
Ziņa, ka Polijā nokritusī, un divu cilvēku dzīvības paņēmusī raķete, iespējams, bijusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku raidīta, izraisījusi nebijušu aktivitāti ASV noderīgo idiotu kopienā, kurus vieno sarkanās MAGA (Make America Great Again) cepurītes.
Lai arī Rietumu valstu vadītāji apliecina, ka nav svarīgi, kuras valsts raķete nokritusi Polijā, jo tāpat vainīga ir agresorvalsts Krievija, tomēr ziņa, ka Polijā, visticamāk, sprāgusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku raķete, ļauj Rietumiem saglabāt seju un izlikties, ka nekas traks jau nav noticis. Galvenais – “neeskalēt situāciju”.
Vakar pēc ilgstošiem klejojumiem Latvijas politiskajos džungļos (lasi: trijās priedēs) “Apvienotais saraksts” (AS) tuvojās kontrolpostenim. Galīgai piekrišanai iet Kariņa vadītajā valdībā. Ar “viltīgo” cilpu mešanu AS nevienu neapmānīja. Ja nu vienīgi paši sevi.
Otrdienas pievakarē sociālajos tīklos izplatījās ziņa, ka Krievijas masveida raķešu uzbrukuma laikā Ukrainai viena raķete trāpījusi Polijas teritorijā, Ļubļinas apgabalā, Ukrainas pierobežā. Ir divi bojā gajušie. Ziņa pamatota ar atsauci uz Polijas “Radio Zet”. Vēlāk parādījās ziņa, ka Polijas premjerministrs Mateušs Moravecskis esot sasaucis Polijas Nacionālās drošības padomes sēdi, kurā tiks skatīts šis jautājums un iespējamā Polijas reakcija.
Pēc graujošas sakāves 14. Saeimas vēlēšanās partija “Konservatīvie” pārvēlēja valdi. Daudzi redzami šīs partijas politiķi jau paziņojuši, ka aiziet no partijas, un nav šaubu, ka šis politgrupējums būtu izbeidzis savu eksistenci, ja ne valsts piešķirtais finansējums, kurš ļaus vēl četrus gadus dažiem šīs izkārtnes turētājiem par šo turēšanu saņem Latvijas nodokļu maksātāju naudu.
Valdības veidošanas konsultāciju vadītājs Krišjānis Kariņš pagājušās nedēļas sākumā, pēc sarunām ar “Apvienoto sarakstu”, paziņoja, ka gaidīšot līdz nedēļas beigām – vai nu, vai nu! Vai nu AS piekritīs “Kariņa piedāvājumam”, vai arī ne. Tas tad arī noteikšot – būs valdība vai nebūs.
8. novembrī notikušās ASV vidustermiņa vēlēšanas grūti vērtēt viennozīmīgi. It kā nomināli uzvarējuši republikāņi, taču viņu uzvara ir tik mazpārliecinoša, ka vairāk izskatās pēc zaudējuma. Vienīgā vieta valstī, kur republikāņi tiešām triumfēja, ir Floridas pavalsts, un tieši šai uzvarai varētu būt izšķirošā nozīme jau drīzā nākotnē.
Runas par to, ka Krievijas karaspēks varētu atstāt Hersonu, dažādos informatīvajos avotos klīda jau vairākas nedēļas. Trešdien Krievijas aizsardzības ministrs (bet ne bruņoto spēku virspavēlnieks) Sergejs Šoigu deva pavēli atvilkt karaspēku no Dņepras labā (rietumu) krasta.
Valdības veidošanas sarunas stieg acīmredzamā muklājā. Savstarpēja nesaprašanās vai, pareizāk sakot, nevēlēšanas saprasties kļūst arvien uzkrītošāka. Ja vēl otrdien šķita, ka “Apvienotajam sarakstam” ir grūtības skaidri formulēt, ko tas īsti grib sagaidīt no “Vienotības”, tad tagad procesa bremzētāja lomā atkal iejuties pats valdības “stādītājs” Krišjānis Kariņš.
Politikā ārkārtīgi nozīmīga ir mērķu skaidrība. Tiklīdz šie mērķi izplūst un sākas runas nesaprotami par ko, tā notiek uzkāpšana uz zaudētāju takas. Vai kāds tagad var skaidri noformulēt – ko pašreizējā valdības veidošanas posmā vēlas “Apvienotais saraksts” (AS)?
Dažādas dīvainas aptaujas veic visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums. Aģentūra SKDS reizi četros gados veic aptauju, kurā cilvēkiem tiek uzdots jautājums: vai pastāv pasaules valdība? Šogad uz šo jautājumu lielākā daļa – 53% – atbildēja apstiprinoši. Četru gadu laikā šis skaits tikpat kā nav mainījies. 2018. gadā šādi atbildēja 52% respondentu.
Latvijas Bankas rīkoto zinātnisko konferenci ar savu klātbūtni pagodināja Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, kura bija gatava arī sniegt ekskluzīvu interviju LTV. Diemžēl par pašas Lagardas izteikumiem ir ļoti maz komentāru, jo viņas teikto pilnībā aizēnoja šausmīgais sinhronais tulkojums un gluži pašsaprotams sašutums par to.
Valoda skaitās dvēseles spogulis. Iesākumā bija vārds. Šobrīd pēc dzejnieces un publicistes Liānas Langas ierosmes notiek Latvijas iestāžu un uzņēmumu mājaslapu “atkrieviskošana”. Taču, ja tiek aktualizēta valsts valodas stiprināšana attiecībā pret citām valodām, tad laiks pievērst uzmanību arī valsts valodas pārmērīgai birokratizācijai, kad viena vārda vietā tiek pateikti trīs vai pat vesels teikums. Turklāt bez skaidri saprotamas domas un jēgas.
Domāju, ka neesmu vienīgais, kurš pirmo 14. Saeimas sēdi vēroja ar mazliet dīvainām sajūtām – kaut kas nav tā kā ierasts – bet ilgāku laiku nevarēja saprast, kas tieši?
Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā medaļa, galvenais jautājums bija – kāpēc valsts prezidents atļāvies tā apkaunot savu vārdu? Kas viņu uz to pamudinājis?
Anonsējot Krievijas diktatora Vladimira Putina gaidāmo runu “Valdaja kluba” sanāksmē, viņa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs solīja, ka tā būšot programmatiska. To lasīšot un pārlasīšot vēl un vēl, to mācīs bērniem skolās, un to pa vārdam analizēs vēsturnieki. Vai tā tas būs?