Pasaule šobrīd ir nopietnākā eksistenciālā apdraudējuma priekšā visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē. Kodollielvalsts Krievija, kuras arsenālā ir aptuveni 6000 kodollādiņu, atklāti draud izmantot atomieročus, ja “kāds iedomāsies iejaukties un izjaukt tās stratēģiskos plānus”.
Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš 4. maija svinīgajā sēdē atzina, ka no citām PSRS republikām iebraukušo cilvēku integrācijas politika ir izgāzusies. Latvija savulaik uzņēma tik lielu iebraucēju skaitu, ka 32 gados tā arī nav spējusi nodrošināt viņu pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā.
Pēc Krievijas raķešu kreisera “Moskva” nogrimšanas rakstīju, ka “zīmes no augšas” liecina par Krievijas armijas sakāves neizbēgamību. Tagad šīs “zīmes” ieguvušas gluži praktisku, finansiālu raksturu.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts jauno kampaņu pret ņirgāšanos skolās piesaka šādi: “Ņirgāšanās nav smieklīgi. Ņirgāšanās jeb mobings, bullings skolās atstāj iespaidu uz visu iesaistīto dzīvēm. Esam izveidojuši vērienīgu kampaņu, kas turpināsies arī rudenī, lai dotu skolēniem, vecākiem un skolām rīkus, lai palīdzētu ar to tikt galā.”
Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete raksta: “Vēsturē lielās un mazākās lietās ir iespēju logi. Tāds iespēju logs ir pašlaik, kad bez lielas starptautiskas uzmanības vai drošības apdraudējuma no Krievijas var nojaukt Uzvaras pieminekli. Lēmums jāpieņem tagad, un tas jānojauc. To saglabāt ir necieņa pret mūsu tautas vēsturi.”
Vakar ASV karabāzē Ramšteinā Vācijā notika Ukrainas aizsardzības jautājumiem (ieroču piegādēm) veltīta NATO un dažu pieaicināto citu valstu aizsardzības ministru sēde. Šīs tikšanās priekšvakarā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ļoti savdabīgā anturāžā (sk. attēlu) piedraudēja ar trešo pasaules karu.
Lielu satricinājumu laikā, un karš tāds neapšaubāmi ir, daudziem notikumiem cilvēki piešķir maģisku, zīmīgu raksturu. Grūti iedomāties vēl skaidrāku zīmi “no augšas” nekā Melnas jūras kara flotes flagmaņa, kreisera “Moskva” nogrimšana.
Francijas prezidenta vēlēšanas noslēdzās bez pārsteigumiem. Pašreizējais prezidents Emanuels Makrons (pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā Francijas prezidents tika pārvēlēts uz otru termiņu) pārliecinoši ar 58,6% balsīm uzvarēja Marinu Lepenu.
Notiekošā nozīmību cilvēki apjauš tikai pēc tam. Tā tas notiek gan sadzīvē, gan lielajā politikā. Šobrīd Ukrainā notiekošā kara nozīmību cilvēki ārpus tiešās karadarbības zonas uztver vāji. Par to liecina arī galvenās tēmas, par kurām debatēja abi kandidāti pirms svētdien notikušajām Francijas prezidenta vēlēšanām.
Vēsturnieki mēdz teikt, ka 2. pasaules karš bija 1. pasaules kara turpinājums. Pašreizējais Krievijas – Ukrainas karš ir sava veida 2. pasaules kara turpinājums. Kāpēc? Tāpēc, ka agresorvalsts galvenais propagandas naratīvs ir cīņa ar savulaik līdz galam nepiebeigtajiem nacistiem.
Lai arī kopumā Krievijas sabiedrība atbalsta savas valsts uzsākto karadarbību Ukrainā, tā ir samērā vienota negatīvā attieksmē pret kodolieroču lietošanu, liecina neatkarīgas sociologu grupas “Hronika” veiktais pētījums.
Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie mantinieki visaktīvāk aģitē par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Latvijas mediju telpā. Tas katrā ziņā ir visnotaļ simboliski.”
Latvijā kovida pandēmija beidzās tajā pašā dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tas ir, fiziski nekas nemainījās, cilvēki turpināja inficēties, nonākt slimnīcās un katru dienu vairāki pat nomira. Taču informatīvajā telpā pandēmija bija beigusies. Kā uz burvju mājienu. Televīzijas studijās perevoščikovus un trojanskus nomainīja rajevi un dalbiņi. Taču tā notika ne visur pasaulē.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski mainījies ne tikai 9. maija politiskais konteksts, bet arī viss ar to saistītais. Tajā skaitā attieksme pret, sacīsim neitrāli, “pieminekļa kompleksu” Pārdaugavā.
Svētdien notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva pašreizējais prezidents Emanuels Makrons, kurš nākamajā kārtā pēc divām nedēļām cīnīsies ar otro vietu ieguvušo Nacionālās apvienības kandidāti Marinu Lepenu.
Latvijas krievvalodīgie, kā var noprast, pēc "Delfi" žurnālistes Olgas Dragiļevas iniciatīvas publicējuši vēstuli/uzsaukumu, kurā nosoda Krievijas noziedzīgo karu pret Ukrainu un lūdz šogad nesvinēt 9. maiju.
Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess: “Asinis stindzinošākās reportāžas kopš Srebreņicas laikiem. Bet “liberālais” žurnālists Leonīds Ragozins stāsta, ka krievu izmešana no “Airbnb” īres servisa izraisīšot kodolkaru. Varbūt protestēt pret zvērībām? Ne-e. Ņemot vērā to, ko izdarījuši krievi, vaimanāšana par viņu tiesībām izsauc nelabu dūšu.”
Žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele Kremļa propagandas tradīcijās piesaukusi nacistus: “Pabrika vēstulei varētu nepiešķirt tik lielu svaru, ja sociālajos tīklos nedarbotos orda, kas sistemātiski vajā žurnālistus. Latvijas Radio redaktore par to, kāpēc informācijas karā ir JĀSTIPRINA neatkarīgie mediji, nevis jāseko Trampa un nacistu “melu preses” propagandai.”
Ārkārtīgi nežēlīgie, prātam neaptveramie Krievijas armijas kara noziegumi Bučā likuši pasaulei šausmās nodrebēt – kā tādas zvērības var pastrādāt cilvēks 21. gadsimtā. Izrādās, ka var. Un arī 21. gadsimta piesaukšana varbūt nemaz nav īsti vietā.
Latvijā ir slēgti vairāki desmiti Krievijas propagandas TV kanālu. Rodas jautājums – ko likt vietā? Risinājums tiek solīts pāris nedēļu laikā. Šādiem vārdiem LTV1 “Rīta Panorāma” piektdien pieteica interviju ar kultūras ministru Nauri Puntuli.
No šodienas – 1. aprīļa – var teikt, ka kovida ēra Latvijā ir gandrīz oficiāli beigusies. Gandrīz, jo atsevišķi ierobežojumi saglabājas. Prasība pēc vakcinācijas saglabājas ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās strādājošajiem, kā arī pedagogiem līdz šī mācību gada beigām. Sejas aizsegu obligāta valkāšana paliek ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs, kā arī sabiedriskajā transportā.