Dānijas valdība no 1. februāra atcels ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar pandēmiju. Iepriekš par līdzīgiem lēmumiem paziņojusi Anglija, Spānija, Čehija un citas valstis. Igaunijas valdības koalīcijā ietilpstošajā Centra partijā notiek aktīvas diskusijas par pakāpenisku vakcinēšanās sertifikātu un cilvēku šķirošanas atcelšanu..
Prātīgi cilvēki māca: pirms kādam saki ko ne pārāk patīkamu, vispirms pasaki kaut ko labu. Pirms kritizēt valdības vadītāju, pateikšu ko labu. Krišjānis Kariņš ir ļoti drosmīgs, jo nebaidās runāt tiešajā ēterā un atklāt savas patiesās domās. Nav svarīgi, vai viņš šīs domas atklāj apzināti vai neapzināti. Galvenais, ka atļaujas būt tāds, kāds patiesībā ir. No vienas puses, apsveicami, bet no otras – vai tiešām mums vajadzīgs premjers ar tādu redzējumu, kādu viņš pauž?
Rietumvalstu vēstniecībās Kijevā tiekot pakoti čemodāni, un no malas tas izskatās gandrīz kā bēgšana. Gandrīz kā neapšaubāms signāls, ka karadarbība vairs nav novēršama. Taču nebūsim tik pesimistiski.
Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras pieminekļa atklāšana vienlaikus atklāja arī ne vienu vien mūsu politiskās vides strutojošo augoni. Bet iesākumā neliels ieskats vēsturiskajā fonā, jo jauniem cilvēkiem šis fons saprotamu iemeslu dēļ nav zināms, bet arī tiem, kuri tajos laikos dzīvojuši, daudz kas pa gadiem no atmiņas pagaisis. Es par sliktu atmiņu nesūdzos un tā laika notikumus atceros labi.
Šā gada 10. janvārī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Anitu Braunu par valsts SIA “Latvijas Radio” galveno redaktori. Drīz vien viņa slēdza brīvu piekļuvi savam tviterkontam. Tagad viņas ieraksti ir pieejami tikai pašas Braunas atlasītām personām.
Šis ir 14. Saeimas vēlēšanu gads, tāpēc politiķi, polittehnologi un vienkārši politikas vērotāji cenšas uzminēt – kuri būs svarīgākie jautājumi, ap kuriem grozīsies galvenās priekšvēlēšanu debates?
Kā jau bija gaidāms, Saeima otrdien apstiprināja grozījumus pandēmijas pārvaldības likumā un pagarināja ārkārtējo [naudas apgūšanas] stāvokli līdz februāra beigām
Kamēr politiskie apskatnieki vēl cenšas uzminēt, ar kādu “vēstījumu” šoreiz nāks klajā JKP, lai 1. oktobra Saeimas vēlēšanās nekristu ar seju dubļos, šī grupējuma līderis Jānis Bordāns rīkojas. Uz pārmetumiem, ka partijai gaidāmajās vēlēšanās nekas nespīd, jo tā esot tikpat tukša čaula kā “Parekss banka” brīdī, kad to par vienu latu nopirka Godmaņa valdība, Bordāns atbild smīnot – nesagaidīsiet!
Pirms runājam par situāciju šodien, jāpakāpjas nedaudz atpakaļ. Uz 2007. gada 8. februāri, kad Saeimā tika ratificēts Krievijas – Latvijas robežlīgums.Tajā dienā piecpadsmit partijas “Visu Latvijai!” jaunieši noorganizēja Latvijas jaunākajā vēsturē spilgtāko politisko performanci. Ledainā februāra spelgonī viņi ar atkailinātām krūtīm 40 minūtes piketēja pret Abrenes atdošanu Krievijai. Var jau pasmīnēt un teikt, ka šī “Visu Latvijai!” akcija bija tāda teatrāla izrādīšanās, taču bargais sals pasākumam piešķīra īpašu dramatismu. Ja tajā dienā laika apstākļi būtu maigāki, tad diez vai akcijai būtu tik nozīmīga politiskā ietekme.
“Izskatās, ka kara risks EDSO (Eiropas drošības un sadarbības organizācijas) zonā šobrīd ir augstāks nekā jebkad agrāk pēdējo trīsdesmit gadu laikā,” ceturtdien Vīnē preses konferencē pēc Krievijas un EDSO sarunām paziņoja Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Raus, kurš šobrīd ir arī EDSO priekšsēdētājs.
Šobrīd pamazām, bet nenovēršami mainās galvenā sabiedrības problēma. Kovidu nomaina apkures rēķini, enerģijas cenas un līdz ar to arī visu pārējo preču un pakalpojumu cenas. Šoreiz nerunāsim par pašu inflāciju un tās rašanās cēloņiem (par to citu reizi), bet gan par to, ko varam gaidīt no valdības šīs problēmas novēršanai. Visticamāk, ka neko labu. Kāpēc?
Kurš gan nezina veco, bārdaino anekdoti par vadītāju, kurš savam pēctecim rakstāmgalda atvilktnē atstāj trīs vēstules, kuras citu pēc citas vērt vaļā, kad visi striķi trūks? Pirmajā rakstīts – visu vainu vel uz mani; otrajā – vainu vel uz laika apstākļiem, un beigu beigās trešajā – gatavo trīs vēstules.
Svētdienas vakarā iesākās un visu pirmdienu Ženēvā turpinājās Krievijas un ASV delegāciju sarunas par “drošības garantijām Eiropā”. Tās turpināsies trešdien Briselē NATO – Krievija ietvaros un ceturtdien Vīnē EDSA formātā.
Sīvā cīņā par ceļojošo dižmuldētāja vimpeli starp abiem mūsu Staņislava Ježi Leca blāvajiem atdarinātājiem Egilu Levitu un Krišjāni Kariņu pēdējais izrāvis negodpilnu uzvaru.
Vakar pēcpusdienā Kazahstānas Pirmais prezidents (tā viņa amats ierakstīts Kazahstānas konstitūcijā) Nursultans Nazarbajevs paziņoja par savu atkāpšanos no Nacionālās drošības padomes vadītāja amata. Citiem vārdiem, Nazarbajeva ēra, visticamāk, beigusies, un valsts galvaspilsēta Nursultana drīz var atgūt savu iepriekšējo nosaukumu – Astana.
Jaunais, 2022. gads Latvijai būs ļoti būtisks, jo 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kuras noteiks mūsu valsts attīstības kursu turpmākos četrus gadus – līdz pat 2027. gadam.
Ar Kariņa/Pavļuta ģimenēm šoreiz jāsaprot nevis tās ģimenes, ar kurām kopā viņi sagaida Ziemassvētkus un jauno gadu, bet gan tās “ģimenes”, kuras veidojās ap lielo administratoru galdu, kad tiek dalīts milzu pīrāgs ar uzrakstu zeltītiem glazūras burtiem: “Naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk.”
Ziemassvētku vakarā ne vienu vien LTV skatītāju aizkaitināja sižets par eglīšu izstādi Maskavā. Kā tviterī raksta viens no daudzajiem šīs ziņas komentētājiem: “Jā, kā gan mēs justos Ziemassvētkos, ja neuzzinātu, cik brīnumskaisti Krievijas galvaspilsētā Maskavā ir. Nē, tas nav hibrīdkarš, tā nav mūsu “sabiedriskajā medijā” izplatīta prasta propaganda no valsts, ar kuru mēs esam uz kara robežas.”