Ar 28. maija rīkojumu nr. 2 Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nostājies uz augstākā soģa pjedestāla. Viņš ir veicis milzu uzdrīkstēšanos – norādījis, ka tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlētā Saeima ir latviešu tautas necienīga un ar kaunu padzenama.
Ar nelielu aizķeršanos Latvija tomēr jau pirmajā vēlēšanu dienā tika pie jauna Valsts prezidenta. Sagatavotos rožu pušķus vakar saņēma jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš. Līdzšinējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, saņēmis maijpuķīšu pušķi, atstāja Saeimas sēžu zāli, nesagaidījis jaunievēlētā prezidenta Andra Bērziņa īso uzrunu Saeimai, kurā viņš pateicās deputātiem par izrādīto uzticību.
Ja Valsts prezidenta vēlēšanas notiktu bez esošā politiskā fona, partiju sīkām intrigām, personāliju ambīcijām un līdzīgām cilvēciskām kaislībām un balstītos tikai uz labākā kandidāta izvēli, tad visi minējumi par 2. jūnija vēlēšanu iznākumu būtu lieki. Saeimā ir grūti atrast cilvēku, kurš necildinātu Andri Bērziņu un neatzītu, ka viņš ir nesalīdzināmi pārāks par esošo prezidentu Valdi Zatleru.
Ja reiz man ir lemts aiziet, tad aizejot aizcirtīšu durvis tā, ka nodrebēs visa Latvija. Aiz manis kaut ūdensplūdi. Apmēram tāda varētu būt esošā prezidenta Valda Zatlera motivācija, ierosinot atlaist tikai pirms nepilna gada ievēlēto Saeimu.
Uz prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu ir izvirzīti divi pretendenti – esošais prezidents Valdis Zatlers un Saeimas deputāts, eksbaņķieris Andris Bērziņš. Lai ko mēs teiktu par Valsts prezidenta funkcijām un pilnvarām, tā ir valsts augstākā amatpersona. Nācijas seja. Bez ironijas – nācijas gods, prāts un sirdsapziņa. Tā tam vajadzētu būt. Vai ir?
Pēdējā laikā Latvijā parādījies jauns bubulis – Laimes lācis. Tiklīdz kāds ieminas par politiskās sistēmas maiņu un tautas vēlētu prezidentu, tā atskan augsprātīga ironija par naivo latviešu veltīgajām cerībām uz Laimes lāci, kurš atnākšot un visu mirklī sakārtošot. Tā nebūšot, tāpēc jādzīvo, kā ir, un pašiem ar visām problēmām jātiekot galā.
Latviju plosa dziļa valstiskuma krīze. Cilvēkiem zūd ticība savai valstij, un daudzi ar dusmām un naidu to pamet. Lai risinātu problēmu, tā ir jāapzina.
Pirms vērtēt potenciālos prezidenta amata tīkotājus, ir nepieciešams skaidri definēt, ko mēs vēlamies redzēt Rīgas pilī. Ir precīzi jāatbild uz jautājumu, kāds prezidents mums vajadzīgs – nācijas līderis, kurš nosaka valsts politisko darba kārtību, vai ceremoniāls lentīšu griezējs un svinīgo runu nolasītājs?
Atklājot starptautisko augstākā līmeņa vadītāju diskusiju Big Business Day, premjers Valdis Dombrovskis atkārtoja ierasto mantru par to, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta, trekno gadu kļūdas ir izlabotas un Latvijas izaugsme nodrošināta.
Ekstātiskā uzbudinājumā rēcošs pūlis pie Baltā nama sētas Vašingtonā ir spontāna reakcija uz ziņām par terorista numur viens Osāmas bin Lādena noslepkavošanu.
«Mēs nepieļausim, ka Brisele mums diktē noteikumus. Nekad vēsturē mēs neesam pieļāvuši, ka Vīne vai Maskava mums norādītu, kas mums darāms, un tagad to neļausim darīt arī Briselei. Lai Ungārijā noteicošās būtu ungāru tautas intereses!» ar šādiem vārdiem Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans aicināja parlamentu pieņemt jauno Ungārijas konstitūciju.
Pilsoniskās savienības (PS) partijas kopsapulce sestdien ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju par atbalstu vienotas partijas Vienotība izveidei un uzdeva partijas valdei turpināt darbu šajā virzienā.
Politiskais apskatnieks Ivars Ījabs žurnālā Rīgas laiks, runājot par Latvijas valsti, raksta: ".. tam ir pavisam citāds skanējums valstī, kuras elite līdz šim ir maz ko darījusi, lai valstī veicinātu..." Šoreiz nav svarīgi, ko elite atkal nav veicinājusi. Svarīga ir šīs elites piesaukšana un tradicionālā vainošana mūsu grūtajā liktenī. Cik šī nenoteiktā, no katra paša atdalītā elites vainošana ir pamatota?
Šonedēļ Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis dzīvojas pa Briseli un Luksemburgu, piedaloties ES ārlietu ministru sanāksmēs. Diemžēl no mūsu ministra piedalīšanās šajās sanāksmēs nekas nav atkarīgs, jo viņam nav tādas autoritātes, lai viņā ieklausītos, un, pat ja būtu, tad diez vai viņam būtu ko teikt.
Rakstniece, tulkotāja un bijusī diplomāte Anna Žīgure intervijā portālam pietiek.com izsaka atbalstu pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera pārvēlēšanai uz otru termiņu un paskaidro: «Kādu spīdošāku mūsu pašreizējā Saeima ar pašreizējo sastāvu, piedodiet, ir spējīga ievēlēt? Nu, nē taču!»
Valsts kontroliere Ingūna Sudraba intervijā Neatkarīgajai Latviju salīdzina ar jūrā dreifējošu kuģi, kas palicis bez kapteiņa. Diemžēl vairākas pazīmes liecina, ka patiesība ir vēl ļaunāka. Kuģis nevis dreifē, bet mērķtiecīgi tiek vests pretī iznīcībai. Netieši to apliecināja finanšu ministrs Aldis Vilks, kurš, nebūdams pieredzējis politiķis, vienkārši izmuldējās.
1898.gada 13. janvārī franču rakstnieks Emīls Zolā publicēja savu slaveno Vēstuli Feliksam Foram, republikas prezidentam. Šī vēstule pazīstama ar nosaukumu – Es apsūdzu, jo ikviena no vēstules septiņām rindkopām sākas ar vārdiem – es apsūdzu.
Lai labāk saprastu notikumus Lībijā, jāatceras, ka tā ir viena no pārtikušākajām valstīm Āfrikā un ar vislielāko iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju Ziemeļāfrikā (lielāku nekā Latvijai).
Sestdien notikušais Tautas partijas (TP) kongress norisa zem jauna saukļa – par saprātīgu politiku. Partijas līderi šo saprātīgumu piesauca visdažādākajos locījumos, cenšoties sev un pārējiem partijas biedriem iedvest pārliecību, ka pārstāv kādus saprātīgus spēkus iepretim citiem, kuri it kā balstās uz emocijām vai mitoloģizētiem priekšstatiem par realitāti.
Ekonomikas ministrijas nolikuma pirmais punkts – Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ekonomiskās politikas jomā. Otrais punkts – Ministrija ir tieši pakļauta ekonomikas ministram. Tātad atbildīgais par valsts ekonomisko politiku ir ekonomikas ministrs. Šobrīd tas ir Artis Kampars (Vienotība).
Kāds Indijas iedzīvotājs, vārdā Radžarams Barku Džavads tālajā 1978. gada aprīlī nolēma precēties. Kāzas Indijā tiek uzskatītas par dzīves svarīgāko notikumu, un, jo tās vērienīgāk tiek nosvinētas, jo laimīgāka turpmākā ģimenes dzīve.
Kā interesēs strādā Finanšu ministrija? Šis jautājums nebūt nav retorisks. Teorētiski Latvijas valdībai, tajā skaitā Finanšu ministrijai, būtu jāstrādā latviešu tautas interesēs.