Dace Ezera / Autori

Droši vien daudzi nezina, ka bijusī Liepājas un Jaunatnes teātra aktrise Astrīda Gulbe ir Latvijas pirmā profesionālā kinoaktrise.

Kuldīgas novada Padures muižas klēts, celta 18. gadsimtā, ir vienīgā ampīra stilā būvētā trīsstāvu mūra klēts, kas Latvijā saglabājusies līdz mūsu dienām. Klēti–muzeju jau piecus gadus vada Alise Volanska – padurniece, mākslas zinātniece, žurnāliste un gide. «Muzejs un vēsture man ir dzīvesveids – jau bērnībā patika senie porcelāna un stikla trauki un krāsainā metāla interjera priekšmeti, ar kuriem spēlējos pie vecāsmātes. No tā laika mans mīļākais ir jūgendstils,» atzīst Alise Volanska.

Arī pēcjāņu laiks pie mums, Latvijā, ir dāsns ar dažādiem ārstnieciskiem augiem, ziediem, dārzeņiem. Jāprot tos tikai vajadzīgajā laikā noplūkt un pareizi sagatavot aukstajam periodam – ziemai. Dailes teātra aktrise, sertificēta astroloģe un vieda sieviete Akvelīna Līvmane stāsta par dažādiem augiem, puķēm un dārzeņiem – kurus plūkt un kā izmantot.

Alsungas novada Alsungas pagasta Ezerkrastos, pie paša Zvirgzdu ezera, skaistā mājā mīt kuplā Martinovu ģimene – mamma Dace, tētis Mārcis un trīs dēli – Mārtiņš, Krišjānis un Jēkabs. Netālu no viņiem – Ķīšu mājās – dzīvo Daces vecāki Anita un Augusts Raģeļi. Visus viņus vieno piederība suitiem jau vairākās paaudzēs, un visiem ir krāšņais suitu tautastērps, ko uzvilkt lielos godos. Dacei pieder arī suitiem tik tradicionālā pūralāde, pilna adījumiem un austiem darinājumiem.

Liepājnieks, komponists Andris Eniņš ar muzicēšanu nodarbojas jau 63 gadus. 1. jūnijā, kad komponists atzīmēja savus 70. šūpļa svētkus, viņa dziesmu izpildītāji Liepājas teātrī sarīkoja Andra sarakstīto dziesmu koncertu. Tas viņam pašam bija pārsteigums. «Dieviņš ielicis man mūziku šūpulī. Es ar mūziku dzīvoju, manī tā ir visu laiku. Grūti izskaidrot, bet man tā ir. Man patīk melodiska un sentimentāla mūzika. Katram noskaņojumam sava mūzika. Mūzika man ir viss,» atzīst komponists.

Bijusī Jaunatnes teātra aktrise Anta Krūmiņa (81) ar meitas Gintas ģimeni – vīru Ēvaldu un dēlu Ģirtu – dzīvo piemīlīgā namiņā Babītes pagasta Spilves ciemā. Bez viņiem tur mīt arī suns Bafija un kaķubērni Zete, Lote un Minna – visi mazdēla Ģirta no nāves izglābtie murrātāji, kuri tagad raduši savu vietu ģimenē.

Dace Priede vispirms ir mīļa mamma un vecmāmiņa. Vēl – režisore, aktrise, rakstniece un dramaturģe. Dabas mīļotāja. Viņai dzimtajā Rīgā pietrūkst gaisa, bet Kuldīgā tā ir pārpārēm. Dace saka arī Dieva vārdus mazajās Kuldīgas baznīcās. Un pats interesantākais – viņa audzē gliemežus jeb, kā viņa tos mīļi sauc, gliežus.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem rīdzinieki – gleznotājs Jānis Gunārs Kalnmalis un viņa dzīvesbiedre un mūza Biruta – pārcēlās uz dzīvi klusajā, viesmīlīgajā Kurzemes pilsētiņā Aizputē. Jānis saņēma mantojumā krustmātes Annas Ekmanes māju, kuru sieviete viņam novēlēja. Ekmanes kundzei bērnu nebija, bet ar krustdēlu viņai viens dzimšanas dienas datums – 20. jūnijs. Jānis ir radošs un aktīvs mākslinieks – vēl tagad, savos 76 gados, ik dienas stāv pie molberta, un lai arī cik plaša būtu māja, uzgleznotajiem darbiem tur vairs vietas gandrīz nav

Liepājniece, aktrise, folkloras kopas Atštaukas ilgu gadu dziedātāja un jauniešu teātra studijas Karlsona bagāža vadītāja Marita Lūriņa-Stelmakere saka – viņa dzīvē jūtoties kā mamma. Pašai divi pieauguši bērni – Dita Lūriņa-Egliena un Edvarts Stelmakers, bet visbrīnišķīgākie esot mazbērni – Ernests un Grēta. Attālums no Liepājas līdz Rīgai ir liels, bet tik un tā lielā mamma, kā viņu sauc mazbērni, ik pa brīdim dodas pie saviem rīdziniekiem. Arī Dita nav aizmirsusi bērnības pilsētu Liepāju, kur nereti uzstājas, bet citreiz atbrauc ciemos pie tuviniekiem. Ģimene lepojas ar savu mammu, vecmāmiņu un vecvecmāmiņu Elitu, no kuras dažs jaunais var aizņemties dzīves sparu.

Tautā mīlētais dziedātājs Ojārs Grinbergs ar sievu Rutu dzīvoja baltā namiņā pie jūras Vecāķos. »Vakara Ziņas« ciemojās pie Grinberga pērnajā novembrī dzimšanas dienas priekšvakarā. Rutas tobrīd nebija līdzās. Viņa atradās savā darba vietā, jo turpina strādāt algotu darbu. Dziedātājs sarunā atklāja, kā mierpilni vada vecumdienas un uzdzied vienīgi tad, ja kāds paaicina.

Kopš janvāra sākuma siguldiešus un pilsētas viesus ciemos aicina Vīna vēstniecība. Tās saimniece ir jauna uzņēmīga un enerģiska trīsgadīgas meitiņas mamma Agnese Lieljukse. Šeit var nobaudīt izcilu kafiju, vairāk nekā 200 dažādu īpaši atlasītu vīnu veidu un mieloties ar delikatesēm.

Daudzi televīzijas skatītāji un radio klausītāji droši vien atceras padomju laiku iznesīgo skaņās balss īpašnieku – diktoru Uldi Štokmani (65). Visus Latvijas TV skatītājus no zilā ekrāna viņš uzrunāja teju 20 gadus. Šobrīd Uldis strādā 1. Biznesa radio par ziņu redaktoru. Katru darbdienas rītu jāceļas piecos, un tad pie darba, augu dienu veidojot ziņas un apskatus.

Liepājnieki Egija Skujiņa un Ēriks Veits jau piecus gadus ir kopā dejā. Viņu mīļākā deja esot salsa. Abi dejotāji ir saistīti ar grupu Credo, jo Valdis Skujiņš ir Egijas vīratēvs, bet Ēriks Veits – Gunta Veita dēls. Guntis gan pats nedejojot, bet dejās spēlējot. Vienīgi televīzijas šovā, kur mūziķis atveidojis Olgu Rajecku, nācies uzdejot.

Pašā Alsungas centrā atrodas kafejnīca Spēlmaņu krogs. Tā atšķiras ar to, ka tur var nobaudīt īstos suitu ēdienus un arī piedalīties ēdiena sagatavošanā. «Mums nav šefpavāra, jo tik mazam krogam tāds nav vajadzīgs. Visi dara visu. Šobrīd mums gan notiek neliels remonts, lai kafejnīcā būtu arī savs bistro, kur savus vēderpriekus varēs apmierināt arī tradicionālo ēdienu mīļotāji,» saka Spēlmaņu kroga īpašniece Mairita Slavinska.

Nacionālajam teātrim ir vismaz divas stabilas tradīcijas. Sezonu tas noslēdz ar Skroderdienām Silmačos, bet pavasarī uz Teātra dienu top tradicionālā Žurka. Šogad Žurkas gājiens jau sācies, un izrāde saucas Žurkas ex Libris. Bet sākums tam visam bija 90. gados, kad Žurkas Kornēlijas lomā iejutās Svetlana Bless, bet Circenis Cirča bija Jānis Skanis, režisors Edmunds Freibergs. Šoreiz mākslinieki atcerējās veco Žurku.

Samtainās balss īpašniece, Nacionālā teātra aktrise Rasma Garne, kurai šī ir 53. sezona, Lieldienās atzīmēja 75. gadskārtu. Rasma lepojas ar savu teātri un spēlējusi dažādas lomas – gan nozīmīgākas, gan mazākas. Jau mācoties Rīgas 3. vidusskolā, no kuras nāk vesela aktieru plejāde – Lilita Bērziņa, Velta Līne, Vera Singajevska, Mudīte Šneidere, Uldis un Ilze Vazdiki, Anda Zaice un Inta Tirole –, Rasma zināja, ka kļūs par aktrisi. Savu pirkstu tur gan pielika Anda Zaice un Roberta Ligera pantomīma. Nu jau divus gadus Rasma ir ārštatā savā teātrī, bet viņai vēl ir epizodes izrādē Vīnes meža stāsti.

Indra Filipsone savu mūžu atdevusi tautiskajai dejai. Dejoja Valsts deju ansamblī Daile, izveidoja un vadīja bērnu tautas deju ansambli Bitīte, dejotājiem pieaugot, izveidojās jauniešu deju ansamblis Bitīte. Kad bērnu deju ansamblim bija piecu gadu jubileja, viņiem pievienojās bērnu vecāki un tika nodibināta vidējās paaudzes deju grupa Auda. Visu kolektīvu vadītāja ilgus gadus bija Indra.

«Es esmu lieciniece vienam brīnišķīgam periodam Dailes teātrī. Divas grāmatas rakstīju gan par vecākiem kolēģiem, gan arī par jaunākiem – Olgu Dreģi, Lidiju Pupuri, par kuriem gribējās kaut ko gaišu un labu pateikt. Es ļoti cienīju aktierus Ēvaldu Valteru un Arvedu Mihelsonu, jo viņi bija bezgala gaišas personības. Ēvalds Valters man allaž Sieviešu dienā pasniedza tulpes,» atmiņās par aizgājušajiem laikiem kavējas Dailes teātra aktrise, pedagoģe, režisore un rakstniece Venta Vecumniece.

Siguldiešu Andas un Jāņa Raslavu dzīvoklī 37 gadus jau izkārtojušies vairāki tūkstoši kaķu – gan koka, gan stikla, gan porcelāna dzīvnieciņi. Kartītes, kalendāri, galdauti, sveces, krūzes, uz apģērba izšūti vai uzkrāsoti kaķi, gultasdrēbes un vēl citi priekšmeti ar mājas mīluļiem. Aizkari ar kaķiem gan nav, bet, ja būtu atraduši – tad noteikti tie greznotu mājas logus. Pirms 37 gadiem viņi apprecējušies un viens otru sākuši saukt par Runci. Tā arī sākās. Un Jānis mīļi Andu sācis dēvēt par muzeja direktori.

Nacionālā teātra aktrise Baiba Indriksone var lepoties ar daudzām skaistām kinolomām, un arī teātrī darba nekad nav trūcis. Daudz galveno lomu spēlēts. Arī tagad viņa pieņēmusi izaicinājumu un Dailes teātra izrādē «Ērtas dzīvošanas mirklīši» ir pensionāre Dzidriņa, kas kopā ar vīru, ko atveido Gunārs Placēns, ierodas pansionātā. 22. februārī Indriksone svinēja savu 84. dzimšanas dienu.

Jau piecus gadus četrās Latvijas vietās – Siguldā, Ķekavā, Jelgavā un Kuldīgā – darbojas ātrās ēdināšanas restorāns Ņamma, kas domāts steidzīgam cilvēkam, kurš vēlas garšīgi, veselīgi un ātri paēst. «Mēs cenšamies apmierināt visas vajadzības, visas gaumes. Ēdieni ir dažādām gaumēm, palaikam tiek papildināti ar ko jaunu. Meklējam lietas, kas piesaistītu klientus,» atzīst uzņēmuma tirdzniecības daļas vadītāja Jana Mičule. Šefpavārs Gvido Jakobijs šeit strādā tikai divus mēnešus.

Kristīne un Juris Beķeri-Brīvkalni ar savām četrām atvasēm – 14 gadus veco Katrīnu, 12 gadus veco Kārli, četrus gadus veco Rūdolfu un pusgadu veco Klāvu Martinu – mīt Liepājas klusajā centrā, plašā pašu izremontētā un iekārtotā dzīvoklī. Līdz jūrai ir desmit minūšu gājums, un tirgu var sasniegt piecās minūtēs.