Latviju svelmainos apskāvienos turpina turēt mūsu klimatiskajai zonai netipisks un ieildzis karstums, jau vairākas dienas sasniedzot un pārsniedzot +30 grādus pēc Celsija. Tas ietekmē gan darbu, gan atpūtu.
SIA Līvānu slimnīca, kas pašlaik strādā kā aprūpes slimnīca, patstāvīgas iestādes statusā, nevis pārveidota par Jēkabpils reģionālās slimnīcas struktūrvienību, dos gan lielākas cerības saglabāt darbavietas, gan labākas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem, ir pārliecināta SIA Līvānu slimnīca vadība un Līvānu novada domes deputāti.
Preiļu slimnīcas terapijas nodaļā pirmajā stāvā darbu sākusi jauna pašvaldības iestāde – Preiļu novada pansionāts Preiļi. Pašlaik bijušajās slimnīcas telpās pilnā sparā rit remontdarbi, lai no 5. jūlija Preiļu pansionātā varētu izmitināt pirmos iemītniekus.
Dabas parka Daugavas loki konsultatīvajā padomē pieņemts lēmums veidot jaunu nacionālo parku, kas apvienos pašreizējo dabas parku Daugavas loki un Augšdaugava teritorijas.
Līvānu novada pašvaldība ir šokēta par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu no 1. septembra pārtraukt VID Preiļu nodaļas Līvānu iecirkņa darbu. Par to Līvānu novada dome informēta VID ģenerāldirektores Nelijas Jezdakovas parakstītajā vēstulē, kurā paziņots par VID reorganizāciju.
"Situācija baisa. Cilvēkiem Līvānu novadā aizvien grūtāk. Lūgt palīdzību nāk aizvien vairāk to cilvēku, kuri to spiesti darīt pirmo reizi, atzīstot: pabalsti beidzas. Ja būtu darbs, to nedarītu," Neatkarīgajai stāsta Līvānu novada domes Sociālā dienesta vadītāja Arnita Briška.
No 1. maija notikusi otrā lauku autobusu reisu retināšana. Latgalē lielākais vietējo autobusu maršrutu reisu samazinājums skāris Daugavpils un Preiļu novadus.
Daugavpils cietoksnis – pilsētas simbols, unikāls arhitektūras un kultūras piemineklis, pasaules mēroga fortifikācijas būve, kas tāda ir vienīgā Ziemeļeiropā, – savu 200. gadskārtu sagaida satraucošās noskaņās. Atjaunotās valsts neatkarības 20 gados Daugavpils cietoksni nav spēts sakārtot pat daļēji, un tas cietis vairāk nekā savas pastāvēšanas 200 gados.
Vēl maija pirmajās dienās Latgalē un Augšzemē uz dažiem ceļiem un laukiem nebija atkāpušies Daugavas palu ūdeņi, kas plašas teritorijas bija pārpludinājuši veselu mēnesi. Viens no visvairāk šā pavasara palos cietušajiem novadiem ir Daugavpils novads, kas abos Daugavas krastos apvieno 19 pagastu, kur palu ūdeņi šopavasar nodarījuši vairāk nekā 200 000 latu zaudējumus.
Naktī no 28. uz 29. aprīli Jēkabpilī notikusi traģēdija – tēvs nodūris savu septiņus gadus veco meitu, aizdedzinājis māju un aizbēdzis nezināmā virzienā, liecināja sākotnējā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes sniegtā informācija.
Daugavpils universitāte (DU) paplašina savas darbības robežas, un jau nākamajā 2010./2011. studiju gadā sāks studentu uzņemšanu vairākās jaunās programmās DU Balvu filiālē. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot vairākus faktorus, tai skaitā arī Austrumlatvijas reģiona iedzīvotāju maksātspēju un Balvu novada domes vēlmi pilsētu attīstīt kā studentu pilsētu, Neatkarīgo informē DU pārstāve Vita Viļevko.
Naktī no svētdienas uz pirmdienu Daugavā pie Pļaviņām izveidojoties vairākus kilometrus garam ledus sastrēgumam, pirmdien pulksten 11.30 ūdens līmenis Pļaviņu pilsētā draudēja sasniegt kritisko atzīmi – 73,20 metrus virs jūras līmeņa un sāka applūst daļa pilsētas teritorijas, kādēļ Pļaviņu novada domē tika sasaukta ārkārtas situācijas komisijas sēdē.
Lai gan visā Daugavas tecē no Pļaviņām līdz Baltkrievijas robežai aizvadītajās brīvdienās ledus bija sakustējies, atsevišķās vietās applūdinot krastu palienes, un gandrīz desmit kilometru garš ledus sastrēgumu korķis bija izveidojies Līksnas – Nīcgales posmā, kritiskas plūdu situācijas minētajā Daugavas posmā netika novērotas.
Rēzeknes novada pašvaldība nosūtījusi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim vēstuli ar aicinājumu izsludināt ārkārtas situāciju Rāznas ezera un Rēzeknes upes plūdu apdraudētajā teritorijā Rēzeknes pilsētā un novadā, jo Rāznas ezera ūdens līmenis ir virs normas un Spruktu HES īpašnieks joprojām atsakās veikt pasākumus ūdenslīmeņa regulēšanai.
Viens no nodomu protokoliem par sadarbību profesionālās mākslas pieejamības veicināšanā reģionos pagājušās nedēļas nogalē tika parakstīts Daugavpilī. Ar Daugavpils domi parakstītais dokuments nebija vienīgais kultūras ministra Inta Dāldera apmeklējuma mērķis, un darba diena toreiz ieilga līdz naktij.
Jēkabpils un tās kaimiņu novadi ir gatavi iespējamiem pavasara plūdiem, – tā aizvadītajā nedēļā pēc tikšanās Jēkabpilī ar atbildīgajām valsts un pašvaldību amatpersonām atzina iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Latvija ir viena no piecām drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas stihijas ir retas un vismazāk postošas, ziņo meteorologu portāls gismeteo.ru, taču ik pa laikam dabas untumi piemeklē arī Latviju. Visbiežāk – plūdi, kuru iespējamība šopavasar tiek lēsta par gandrīz 99,9 procentiem.
Rāznas ezers, kas izgājis no krastiem, pārplūdina tam piegulošās pagastu teritorijas, Spruktu HES ūdenskrātuves dambjus, Rēzeknes upi un daļu no Rēzeknes pilsētas – apmēram šāds ir sliktākais iespējamo plūdu scenārijs Rēzeknē, ja pilsētas, kā arī novada domes civilās aizsardzības (CA) komisiju pārstāvjiem neizdotos rast kopīgu valodu un vienoties par ūdenslīmeņa nostrādi ar Spruktu HES un Rāznas ezera hidrobūves Meniķis slūžu saimniekiem, īpaši Rāznas ezera nomnieku – SIA EKO punkts valdes priekšsēdētāju Ēriku Masteiko.
Krustpils novada Kūkas pievienojušās tiem pagastiem, kuru vēlme atdalīties no novadiem izraisījusi diskusijas valsts augšgalā. Krustpils novada domē saņemts 137 Kūku pagasta iedzīvotāju parakstīts iesniegums, kurā izteikta vēlēšanās Jēkabpils pievārtē esošo pagastu atdalīt no kopējās novada administratīvās teritorijas.
Statistika bezkaislīgi ziņo par cilvēku skaita pieaugumu, kuriem nav darba un beidzies arī bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņš, taču klusē par to, kā šādiem cilvēkiem izdzīvot, vēl jo grūtāk, – ja audzināmi bērni.
"Pastāv liela iespējamība, ka pēc pirmā dziļas krīzes gada, pēc bargas, sniegotas ziemas sekos vēl arī lieli plūdi Daugavā. Vai tiešām Dievs mūs sodīs trešo reizi?" topošās apvienotās Jēkabpils pilsētas un Salas, Krustpils un Jēkabpils novadu Civilās aizsardzības komisijas apspriedē ievaidējās Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs.