Elita Veidemane / Autori

“Skola ir vēstnesis, proti, mēs esam izpildītāji. Ja vecākiem kaut kas nepatīk, lūdzu, vērsieties ar vēstuli pie ministru prezidenta, pie Saeimas priekšsēdētājas. Lūdzu, netraucējiet man strādāt, jo es izpildu leģitīmi pielemto, un direktoram pārmest to, ka viņš piekrīt likumdošanai, ir vienkārši bezkaunība,” teic Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, analizēdams skolas un vecāku saskarsmi. Par to un par daudz ko citu – šodien intervija ar Rūdolfu Kalvānu.

“Kāds gan “krasnajām gvozģikām” un Gžeļas fajansa podu zilajiem lakstu rakstiem ir sakars ar ziemu?” vaicā tīmekļa asprātis. Iztulkošu, ko nozīmē “krasnās gvozģikas” – sarkanās neļķes (krievu val.). Par Gžeļas zilajiem rakstiem – mazliet vēlāk. Bet tas viss ir sakarā ar mūsu latvisko Rīgu, ar mūsu nacionālās valsts ne mazāk nacionālo galvaspilsētu, kas, izrādās, gatavojas svinēt kaut kādus “holidejus”.

"My first profession was a nurse, and when I learned that hospitals needed help to work with Covid patients, I volunteered to work in the East Hospital's Covid ward. The experience I gained led me to the conclusion that a large number of patients could be treated at home with adequate treatment. But they don't get it," says Sabīne Ulberte, Chairwoman of the Board of the Latvian Association of Beauty Specialists.

„Mana pirmā profesija ir medicīnas māsa, un, kad uzzināju, ka slimnīcās darbam ar kovidslimniekiem nepieciešami palīgspēki, es brīvprātīgi pieteicos strādāt Austrumu slimnīcas kovidnodaļā. Iegūtā pieredze ļauj secināt, ka liela daļa pacientu var ārstēties mājās, saņemot adekvātu terapiju. Bet viņi to nesaņem,” teic Latvijas skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte.

Garu un acīmredzami neauglīgu diskusiju rezultātā starptautiskā ekspertu grupa, kurā bija arī Latvijas pārstāvji Didzis Bērziņš un Mārtiņš Kaprāns, nolēma pateikt „nē” latviešu leģionāru piemineklim Zedelgemā (Beļģijā), ko 2018. gadā atklāja par piemiņu latviešu karagūstekņiem (to bija ap 12 000), kuri mitinājās gūstekņu nometnē 1945./46. gadā. Piemineklis tur mierīgi stāvētu vēl gadu simtus, ja vien interneta troksni ap to nebūtu sacēlis kāds Ļevs Goļinkins, apgalvodams, ka latviešu leģionāri ir vainojami „žīdu šaušanā”, tādējādi piespēlējot „materiālus” holokausta biznesmeņu kārtējām melu konstrukcijām.

After a long and apparently fruitless debate, an international group of experts, including Latvian representatives Didzis Bērziņš and Mārtiņš Kaprāns, decided to say "no" to the Latvian legionnaire monument in Zedelgem (Belgium), which was unveiled in 2018 in memory of the 12,000 Latvian prisoners of war who were held in a prisoner-of-war camp in 1945-46. The monument would have stood there for centuries, had it not been for the internet uproar about it caused by one Lev Golinkin, claiming that the Latvian legionnaires were guilty of "shooting Jews", thus providing material for the Holocaust businessmen's latest constructions of lies.

Man ir zināms vēstules autores vārds, esmu ar viņu sazvanījusies. Tomēr šoreiz neatklāšu viņas identitāti: tēma ir pārāk jūtīga. Taču par to ir vērts padomāt.

... Šāvējiem piekodināja atrast nomaļu vietu, noplēst velēnu, izrakt bedri, iemest tajā nošautos un uzlikt velēnu pa virsu, lai neviens nekad neuzzinātu, kur tie latvieši aprakti. Tomēr gadu gaitā daudz ko uzzinājām. Un nu – svētdien, 5. decembrī, pieminēsim tautiešus, kuri tika iznīcināti čekas „latviešu operācijas” laikā pirms 84 gadiem.

“Ar trīsām sirdī gaidu Ļeņina dzimšanas dienu: nez kādus pārsteigumus sagādās sabiedriskais medijs šoreiz? Marksa un Engelsa lasījumi jau bija. Tagad, iespējams, būs “Vēstules Krupskajai”? Ko nesīs “redakcionālā izvēle” šoreiz, to nezinām,” ironizē Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA), tomēr teiktajā ir skarba nopietnība, domājot par to, ko patlaban dara un ko turpmāk darīs sabiedriskie mediji.

„Ja vārda „savvaļas” vietā lietotu „mežonīgās”, tas precīzāk aprakstītu šo dzīvnieku dabu un precīzāk atbilstu to reālajam statusam. Tās nav nekādas brūnaļas, tāpēc katram ierēdnim, kurš pieprasa taurgovis regulāri ķerstīt, vajadzētu pašam kaut reizi piedalīties šo govju iezīmēšanā,” nopietni, kaut arī ar zināmu ironijas devu teic biologs, dabas pētnieks Vilnis Skuja, aprakstīdams birokrātu centienus attaisnot vienas konkrētas Latvijā dzīvojošas savvaļas govju šķirnes iznīcināšanu...

Mārtiņš Brauns ir nepārejošs, pārlaicīgs dumpinieks, kurš radījis savu pasauli, piepildot to ar neaizmirstamu mūziku. Šajā pasaulē mēs visi esam aicināti klausīties, dziedāt līdzi, izprast... Ar „Dvēselīti”, ar skumji gaišo atklāsmi, ka „Es nesatiku tevi”, ar nojautu, ka „Mīla ir kā uguns”, ar mudinājumu „Dzied’ ar mani, tautumeita”, ar sirdshimnu „Saule. Pērkons. Daugava”.

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas mūsu robežu reāli apdraud naidīga kaimiņvalsts. Tas jau līdzinās valsts nodevībai,” tīmeklī raksta Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA). Opozīcijas un koalīcijas sirsnīgo attiecību tradicionālās kolīzijas jau sen nav noslēpums, taču šeit vērojams kaut kas gluži svaigs.

“Mūsu politiķiem, kuri pārstāv Latviju uz starptautiskās skatuves, nevajadzētu uzstāt, lai Latvijai uzliek vēl kaut kādus papildu pienākumus, jo mēs esam labās pozīcijās, ja vērtējam pēc jau esošajām “zaļā kursa” prasībām. Mums nav jāuzliek saistības, kas nav izpildāmas. Citādi sanāks kā tajā stāstā, kur zemnieks gribēja iemācīt savu zirgu neēst un nedzert, bet zirgs to neiemācījās un nomira,” teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), vērtēdams Eiropas kārtējās ārišķības “zaļā kursa” ieviešanā.

"Our politicians, who represent Latvia on the international stage, should not insist on imposing additional obligations on Latvia, because we are in a good position if we judge by the already existing requirements of the green course. We should not be obliged to make commitments that are impossible to meet. Otherwise, it will be like the story where the farmer wanted to teach his horse how to survive without eating and drinking, but the horse did not learn and died," said Minister of Economics Jānis Vitenbergs (NA), assessing Europe's latest excesses in implementing the green course.

“Nu jau trešo gadu Latvijas svētku nedēļā mēs skatāmies “Dvēseļu puteni”. Kopā, visa ģimene. Un neapnīk. Vienmēr atrodam filmā ko jaunu,” tīmeklī raksta kāda mamma. Bet varbūt mēs atrodam vienkārši atgādinājumus: viss, ko tu dari, ir Latvija. Viss, kam tu pieskaries, ir Latvija. Cik tālu vien skaties – tā ir Latvija. Viss, par ko tu cīnies, tā ir Latvija. Katrs putns un ligzda, katra nāve un dzīvība – tā ir Latvija. Un tas sevī jāatkārto ik dienu.

Bronzas rokas, mierīgi saliktas viena uz otras, bronzas seja, kurā ir neticami dzīvas acis, – tās ir Gunāra Astras pieminekļa detaļas, kas rāmi gaida savu “uznācienu” 15. decembrī. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs par brīvības cīnītāju Gunāru Astru ir radījis savu versiju, un es tai ticu.

“Izmantojiet laiku. Kamēr vēl iespējams – parunājiet ar saviem vecākiem un vecvecākiem. Uzziniet par notikumiem, piemēram, “Hruščova atkušņa”, Atmodas laikā. Ja atrodat kādus fotoattēlus – saglabājiet tos. Jo cilvēki un lietas aiziet, pazūd. Daudziem mājās ir atmiņu krājumi, kas nevienam nav vajadzīgi. Un tomēr... tie ir vajadzīgi. Tā ir tautas atmiņa, kas jāuzkrāj,” aicina Aivars Borovkovs, jurists, fotogrāfs, dzīvnieku tiesību aizstāvis un – kopā ar kolēģi Ainaru Brūveli – pasaules kultūrvēsturiskās enciklopēdijas “timenote.info” veidotājs. Tumšajā veļu laikā – domāsim kopā.

Eiropas Komisija (EK), iespējams, pieprasīs Polijai, Latvijai un Lietuvai grozīt likumus, pamatojoties uz kuriem nelegālie imigranti, kas cenšas nelikumīgi šķērsot robežu, tiek atstumti atpakaļ Baltkrievijā. To pavēstījusi Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone. Viņa jau agrāk ir izteikusies, ka nelegālo imigrantu atstumšanu nedrīkstot padarīt par normu. Vai tas nozīmē, ka Latvijai, Lietuvai un Polijai nāksies ielaist savā teritorijā šos austrumu klaidoņus?

The European Commission (EC) is likely to call on Poland, Latvia and Lithuania to amend laws based on which we push illegal immigrants trying to cross the border illegally back into Belarus. This was stated by Ylva Johansson, EU Commissioner for Home Affairs. She has said in the past that pushing illegal immigrants back should not be the norm. Does this mean that Latvia, Lithuania and Poland will have to let these eastern wanderers into their territory?

Tieši tajā brīdī, kad runājām par notikumiem uz Polijas un Baltkrievijas robežas, atskanēja zvans no Polijas premjerministra Mateuša Moravecka biroja: viņš rosināja pirmdienas vakarā tikties tiešsaistē triju valstu – Polijas, Latvijas un Lietuvas – premjeriem, lai pārrunātu rīcību robežkrīzes situācijā. Monika Mihališina ātri nokārtoja tikšanos, un mēs varējām turpināt sarunu: par robežām, par Eiropas Parlamentam tik netīkamo Polijas patstāvību, par “Polexit”, par Lāčplēša dienu un Polijas Neatkarības dienu. Saruna notika latviešu valodā.

Just as we were talking about the events on the Polish-Belarusian border, a call came from the office of Polish Prime Minister Mateusz Morawiecki: he proposed the prime ministers of three countries - Poland, Latvia and Lithuania - meet online on Monday evening to discuss actions in the border crisis. Monika Michaliszyn quickly arranged the meeting, and we were able to continue the conversation: on the borders, on Poland's autonomy, which the European Parliament so dislikes, on Polexit, on Lāčplēsis Day and Polish Independence Day. The conversation took place in Latvian.

Rudens turpina savu iesaukumu. Pelēko debesu logi vietvietām atveras, parāda, ka ir saule kaut kur, un saņem kārtējo dvēseli. Nu Andris Kolbergs ir prom. Aigars Freimanis raksta: “Andris Kolbergs aizgājis. Viņā viss bija kopā, rakstnieks, zolmanis, zeks, jūrmalnieks. Viņam viss izdevās, varbūt klusāk nekā citiem, viņš nebija skaļš. Vienmēr atklāts un patiess. Lai viegli viņā pusē.”