Elita Veidemane / Autori

“Ja pie vainas būtu kāda dabas katastrofa vai pandēmijas nepārvaramā vara, tad varētu saprast, bet nē, tā ir konkrētu cilvēku konkrēti izstrādāta cūcība, kas ir noorganizēta Eiropas līmenī. Turklāt par to neviens nevēlas runāt, un tas tracina,” analizējot situāciju, kādā tiek nolikti ražotāji krasā energoresursu cenu kāpuma apstākļos, teic Valdis Zariņš, SIA “Lode” valdes loceklis. Šodien intervija ar Valdi Zariņu.

Arnis Cimdars bija viens no nedaudzajiem valsts amatvīriem, no kura atbildēm uz žurnālista jautājumiem nevajadzēja bezgalīgi spiest ārā ūdeni. Cimdars atbildēja konkrēti, loģiski un bez liekvārdības. Gan tad, kad bija, kā mēdz teikt, mierīgās intervijas, gan tad, kad viņam nācās atbildēt uz nepatīkamiem, asiem jautājumiem.

„No Barikāžu muzeja visi mēģina atkratīties,” izteicās kāds politikas vērotājs. Bet muzejs var vienkārši izbeigties, kaut gan tā dibinātājs un direktors Renārs Zaļais saka: „Kamēr esmu pie dzīvības, dzīvs būs arī Barikāžu muzejs.” Šobrīd ir jaušama finansiāla nedrošība, bieži mainās darbinieki, jo algas ir ļoti mazas. Ienākumus apcērp arī pandēmija, un valsts dotācija ir tikai 20 000 eiro gadā. Barikāžu muzejs savulaik izteica vēlēšanos pievienoties Latvijas Kara muzejam, bet liels entuziasms no tās puses nebija jūtams.

“Šantāžas ceļā izspiests atlīdzinājums,” teica Aleksandrs Kiršteins (NA), 30. septembrī Saeimā debatējot par likumprojektu, kas paredz ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonus eiro par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem. Kaut arī holokaustā nekādi īpašumi netika zaudēti, jo tos 1940. gadā jau bija paspējuši atņemt padomju okupanti, šāds formulējums likuma nosaukumā tomēr palika. Protams, Kiršteina priekšlikums netika pieņemts. Taču skaidrs, ka debates turpināsies gan otrajā, gan trešajā lasījumā.

The elegant, erudite, Latvia-loving gentleman, who was born in 1949 in a Munich refugee camp, loved his ancestral homeland more than anything. A diplomat and a Member of the Saeima who has done everything possible and impossible for Latvia. He was only 71 years old.

Smalkais, erudītais, Latviju mīlošais kungs, kurš, piedzimis 1949. gadā Minhenes bēgļu nometnē, savu senču dzimteni mīlēja vairāk par visu. Diplomāts un Saeimas deputāts, kurš darījis Latvijas labā visu iespējamo un neiespējamo. Viņam bija tikai 71 gads.

„Prezidents nesen ziņoja, ka viņu neinteresējot popularitāte vai paša tēls, par valsti vien domājot. Un tad izdomāja šo…Nelaikā un nevietā,” „sejugrāmatā” raksta Linda Mūrniece, viesnīcas „Hotel de Rome” pārvaldniece, uzzinājusi par Valsts prezidenta vēlmi redzēt Rīgas pilī jaunu koncertflīģeli.

Premjers bija pikts, ārpuskoalīcijas deputāti – neciešami ziņkārīgi, bet skaidrības tik un tā maz. Bet runa bija par 80 miljoniem eiro, kas Saeimas deputātu pieprasījuma vēstulē Veselības ministrijai skanēja sausi un – es pat teiktu – kategoriski: “Par publiski izskanējušo informāciju par 80 miljonu eiro izlietojumu 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām”.

“Katru dienu medijos lasām, cik ir inficējušies, cik miruši utt. Tikai to vien! Valdība neieklausās sabiedrībā, neieklausās, piemēram, lielā tās daļā – studentos, kuri veidos mūsu nākotni. Toties valdība atzīst, ka neko nedarīja tāpēc, ka “baidījās no masveida protestiem”. Un ja nu pie robežām sāksies kaut kādi masveida nemieri, tad valdība tā nobīsies, ka metīsies uz pirmo lidmašīnu un bēgs prom no Latvijas?” retoriski vaicā bijusī labklājības ministre, tagad Saeimas frakcijas "Neatkarīgie" deputāte Ramona Petraviča.

“Čekas kartīšu publiskošana ir vecā komunistu principa atdzīvināšana, kas ietver sevī kolektīvo atbildību. Mums ir viens saraksts, no kura gandrīz neko nevaram līdz galam noskaidrot. Čekas sarakstā ir cienījami kultūras darbinieki, kuri ir daudz darījuši Latvijas labā ar savu talantu un autoritāti, stājoties priekšā Maskavas diktatoriskajai mašīnai. Un viņi ir vienā sarakstā ar nodevējiem Leonīdu Fominu un Marģeru Vītoliņu,” 30 gadus pēc “čekas maisu” iznešanas no VDK ēkas teic Indulis Zālīte, bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs. Šodien intervija ar Induli Zālīti.

"People are nervous and tired of Covid. I think the frustration is greater now than it was three years ago. However, it is not possible to develop a coherent policy based on dissatisfaction alone,” says President Egils Levits. Today - an interview with Egils Levits.

“Cilvēki ir nervozi un noguruši no kovida. Domāju, ka tagad neapmierinātība ir lielāka nekā pirms trim gadiem. Taču, balstoties tikai uz neapmierinātību vien, nav iespējams veidot sakarīgu politiku,” uzskata Valsts prezidents Egils Levits. Šodien intervija ar Egilu Levitu.

“Iedomājieties tiesas sēdi, kad lietas izskatīšana pēc būtības vēl nav uzsākta, bet tiesnesis atnāk un paziņo, ka te jau viss ir skaidrs – tev jāzaudē, bet tev jāuzvar... Ministres rīcība šajā gadījumā nav likumam atbilstoša, un ikvienam ir pamats apšaubīt izmeklēšanas objektivitāti. Tomēr joprojām ceru, ka Valsts policija būs objektīva – par spīti ministres spiedienam,” teic zvērināta advokāte Viktorija Jarkina, komentēdama iekšlietu ministres Marijas Golubevas jaukšanos izmeklēšanā, kas uzsākta pēc advokātes iesnieguma.

“Domāju, ka te vienkārši ir administratīva nespēja. Es iedomājos, kas notiktu, ja sāktos karš – vajadzētu uztaisīt konkursu, lai nopirktu patronas. Pēc tam to pārsūdzētu. Kamēr vēl caur tiesu – mēs būtu desmit reizes iekaroti,” kādā TV raidījumā teic bijušais premjers Māris Gailis. Nevar nepiekrist: muļļāšanos ar robežas žoga būvi varētu uzskatīt par anekdotisku, ja vien tā nebūtu traģiska. Sabrieda jautājumi, kurus uzdevu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (“Attīstībai/Par”).

„Runa ir nevis par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu – kā visiem mēģina iestāstīt ebreju organizāciju aktīvisti –, bet par vienas grupas bagātināšanos, kam nav nekādas saistības arī ar šodienas taisnīgumu. Jo Latvijas pilsoņiem, kuri nav atbildīgi par holokaustu, liek „atlīdzināt” totalitāro režīmu netaisnības tiem, kas paši no šīm netaisnībām nav cietuši,” absolūti skaidri savu viedokli pauž Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA).

"It's not about restoring historical justice - as Jewish activists are trying to tell everyone - but about enriching one group and it has nothing to do with today's justice. Because Latvian citizens who are not responsible for the Holocaust are forced to "compensate" the injustices of totalitarian regimes to those who have not suffered from these injustices themselves," said Saeima MP Edvīns Šnore (National Alliance, Nacionālā apvienība).

„Pants, ar kuru Jānis tiek vainots, gan mana gadagājuma, gan vecākiem cilvēkiem šķiet ļoti biedējošs. Dzimtenes nodevība, spiegošana – mēs ļoti labi atceramies, ko tas nozīmē. Tas jebkurā gadījumā var graujoši ietekmēt Jāņa veselību,” teic partijas „Saskaņa” ģenerālsekretārs Guntars Jirgensons. Turpinām tēmu par Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, kurš ir arestēts un atrodas cietumā sakarā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

Sarakstīties ar ministriju komunikācijas nodaļu speciālistiem (tautas valodā runājot – ar preses sekretāriem) ir viena uzjautrinoša padarīšana. Ja vien šie speciālisti ir apveltīti ar humora izjūtu. Tādus cildinājumus varu veltīt Veselības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītājam Oskaram Šneideram, kurš profesionāli atbildēja uz maniem jautājumiem. Uz tiem gan vajadzēja atbildēt ministram Danielam Pavļutam (A/Par), bet būsim iecietīgi: ko var gribēt no cilvēka, kurš nav veselības aprūpes jomas speciālists?

Izrādās, Eiropā notiek arī kaut kas neticams, ne tikai demonstrācijas pret kovidierobežojumiem, „bēgļu” ekspansija kādreizējās kultūrpilsētās vai krievu gāzesvada „Nord Stream 2” sajūsmīga atkorķēšana. Un proti, novembra beigās Beļģijas pilsētā Zedelgemā tiks rīkots Eiropas vēsturnieku simpozijs, kurā spriedīs par latviešu leģionāriem – karagūstekņiem, kuru piemiņai tika izveidots piemineklis „Latvijas stāvstrops brīvībai”. Tas tika atklāts 2018. gadā. Bet 2021. gadā sākās holokausta biznesmeņu uzkarsēta vārīšanās...

It turns out that something unbelievable is happening in Europe, not just demonstrations against Covid restrictions, the expansion of "refugees" in former cultural cities or the enthusiastic uncorking of the Russian gas pipeline Nord Stream 2. Namely, at the end of November, a symposium of European historians will be held in the Belgian city of Zedelgem, where Latvian legionnaires - prisoners of war - will be discussed, in whose memory the Latvian Beehive for Freedom monument was created. It was placed there in 2018. But in 2021, the heated rants of Holocaust businessmen began...

Drausmīgas, asiņainas, nedzīstošas vātis, ko veidojuši ilgstoši izgulējumi. „Viņš izskatās kā biedējošie „portreti” uz cigarešu paciņām, lai brīdinātu cilvēkus nepirkt cigaretes,” teic Armands Kaļišuks, Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona palīgs, rādīdams fotoattēlus. Taču palīdzēšana Ādamsonam vairs nav vajadzīga, jo viņš atrodas apcietinājumā pēc Saeimas lēmuma viņu izdot saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā. Ja nu palīdzība tomēr vajadzīga, tad – tikai medicīniska rakstura, jo Ādamsona veselības stāvoklis ir kritisks.

Gothardam Ketleram, Kurzemes hercogam, nebija nekādu citu iespēju parāda dzēšanai kā vien ieķīlāt sešas zemnieku un zvejnieku mājas. Vienām mājām bija dots Kemmeru vārds. Tas notika 1561. gadā. Kemmeru māju, protams, sen vairs nav, taču tās, iespējams, atradās tagadējās sēravotu ēkas vietā. Māju nosaukums savulaik deva sākotni slavenajiem Ķemeriem, kas pēc sabrukuma un aizmirstības tagad sāk pamazām atdzimt.