Elita Veidemane / Autori

„Dažkārt nolaižas rokas, kad ieraugām kārtējos valdības pieņemtos lēmumus, kas ne vienmēr ir pamatoti, lai apturētu vīrusu. Tā, piemēram, neredzu loģiku pieņēmumā, ka viens cilvēks mazā veikalā rada lielākus epidemioloģiskos riskus nekā 100 cilvēki sabiedriskajā transportā,” teic Jānis Dombrava. Par jucekli un neloģismiem valdībā, par „pieminekļiem” un kovidu, par sabiedrisko mediju „gatavināšanu” un NA klusuma periodu – saruna ar Saeimas deputātu Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība).

„Ja valdība nespēs tikt galā ar Covid-19 un tā radītajām veselības, ekonomiskajām un citām blaknēm, tad amats būtu jāzaudē visiem valdības ministriem, ne tikai man vienam. Protams, ir jāredz kopaina, bet kurš tad cits aizstāvēs savas nozares, ja ne attiecīgie ministri? Kurš valdībā aizstāvēs uzņēmējus, ja ne es?” – vaicā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), netieši norādot, ka nereti juceklīgajās LR valdības darbībās ir vainojama visa komanda, nevis atsevišķi tās dalībnieki. Šodien intervija ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu.

"If the government is unable to deal with Covid-19 and the effects it has on health, economic and other aspects, then all government ministers, not just me, should lose their jobs. Of course, we need to see the big picture, but who else will defend their industries if not the relevant ministers? Who in the government will defend entrepreneurs if not me?” - asks the Minister of Economics Jānis Vitenbergs (KPV LV), indirectly pointing out that often the whole team is to blame for the confusing actions of the Government of the Republic of Latvia, not individual members. Today an interview with the Minister of Economics Jānis Vitenbergs.

„To „pieminekli” neviens un nekad vairs neieraudzīs,” pārliecinoši teic Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Krustpils novada domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.). Viņš ir viens no partijas „Visu Latvijai!” dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots. Ar siltumu Gundars atceras Abrenes akciju pie Saeimas 2007. gadā, pēc tam savam lauksaimniecības zemes gabalam viņš devis nosaukumu „Abrene”. Kāpēc? „Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama,” tā Gundars.

„Skaidrs, ka visu jau sen vajadzēja izdarīt – pārapbedīt kritušos un noņemt to lielgabalu. Bet, tiklīdz mēs sākām par to runāt, Krievijas vēstniecība aizvainojās un vilka garumā visu darīšanu. Mēs bijām gatavi veikt iespējamo apbedījumu izpēti, un, ja tur tiešām ir trīs sarkanarmiešu mirstīgās atliekas, tad mēs tās pārvietotu uz Otrā pasaules kara brāļu kapiem. Ar visiem mums bija saskaņojumi, taču vēstnieki mainījās un sākās bremzēšana,” situāciju ar okupantu lielgabalu skaidro bijušais Jēkabpils mērs, tagad domes deputāts Raivis Ragainis.

„Mēs pašā pirmajā dienā informējām tieslietu ministru Bordānu par situāciju ar mūsu dzīvokli. Tas bija pirms diviem gadiem. Viņš teica, ka šī nejēdzība ir jānovērš, viņš to darīšot – lai mēs neuztraucamies, sistēmas iekšpusē viņš to atrisinās, un mums tikai atsūtīs paziņojumu, ka dzīvokļa arests beidzies. Mēs ar vīru Aivaru (mākslinieks Aivars Vilipsons – aut.) sūtījām oficiālu vēstuli, personiski ar Bordānu runāja mana māsa Nora (rakstniece Nora Ikstena – aut.),” atceras Indra Vilipsone. „Bordāns neizdarīja pilnīgi neko,” viņa piebilst.

„Ja mēs pieņemam, ka šo kovidlaiku valdība izmanto, lai apkarotu vietējo uzņēmējdarbību, tad valdības rīcībā parādās zināma loģika,” ironiski spriež kāds tīmekļa rakstītājs. Taču katrā ironijā ir sava patiesība, lai arī cik nepieņemama vai savāda tā šķistu. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) iestājas par visu veikalu atvēršanu, veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/Par) ir kategoriski pret. Tikmēr mazie un vidējie uzņēmēji domā ne tikai par diviem metriem un ziepēm, bet nereti arī par striķi.

„Apsveiksim mūsu vīriešus Armijas dienā ar speķīti un desiņām – nevis ar adītām zeķēm!” – pēc atmiņas citēju kādu tīmekļa aktīvisti, kura piedāvāja iepirkt savu produkciju. Pajautāju – kas tā par Armijas dienu? Šī diena ir 23. februāris – sarkanās armijas diena, nu, vīriešu diena taču! Jau šķita, ka šos asinssvētkus neviens ar saprātu apveltīts cilvēks šaislaikos nesvin, bet – še tev, Minnīt, pieci lati! – svin un pat speķīti dāvina!

„Krimas salīdzinājums ar sviestmaizi ir izrauts no konteksta, un Navaļnijs neatbalsta Krimas aneksiju. Runa ir par to, ka – pēc Navaļnija domām, – Krimu nav iespējams tik vienkārši atdot. Arī Mihails Hodorkovskis atzina: pat tad, ja Krievijā būs demokrātiska vara, nebūs tik vienkārši, sak, atdodiet, ko nozagāt,” skaidro politologs un drošības eksperts Andis Kudors. Par Krimu, Alekseju Navaļniju, Latvijas attiecībām ar Krieviju daudz ko citu – šodien saruna ar Andi Kudoru.

Viņam ir 47 gadi un nesen atklāts vēzis 4. stadijā. Uzsākta ķīmijterapija, kas ne tikai „apēd” vēža šūnas, bet diemžēl arī vājina imunitāti. Matīss (vārds mainīts) – kā visi vēžinieki – ir iekļauts prioritāri vakcinējamo personu grupā, jo kovids visbiežāk „izvēlas” cilvēkus ar zemu imunitātes līmeni. Bet Matīss vēl pagājušonedēļ nezināja, ka viņš atrodas „prioritātēs”: to viņam nebija izskaidrojis nedz ģimenes ārsts, nedz mediķis, kurš veic ķīmijterapiju, nedz Vakcinācijas birojs. Pagājušonedēļ „prioritāte” bija pompoza izrāde ar dažāda ranga valsts amatpersonām. Vēžinieki tur kaut kā neiederējās.

„Mans priekšlikums bija: neņemt ministru amatus, jo mums nav nekādas politiskās pieredzes, bet mēs varētu piedalīties valdībā – maksimums – parlamentāro sekretāru amatos. Tajā brīdī izdzirdēju Artusa Kaimiņa ārkārtīgi neglītus, apvainojošus lamuvārdus,” esošās valdības veidošanu atceras Māris Možvillo, Saeimas KPV LV frakcijas vadītājs. Taču viņš kļuva īpaši pazīstams pagājušonedēļ, izteikdamies par 500 eiro pabalstiem ģimenēm ar bērniem. Šodien – saruna ar Māri Možvillo.

„Vakcinācijas biroja cilvēku atbildes bija – es teikšu diplomātiski, - nepārliecinošas, pamatojumi bija tādā... studentu līmenī,” teic Saeimas deputāts, ārpus frakcijām esošais Vjačeslavs Dombrovskis, vērtēdams dzirdēto Budžeta un finanšu komisijas sēdē, kurā deputātu vairākums nobalsoja par 1,45 miljonu eiro piešķiršanu „speciāliem IT risinājumiem vakcinācijas procesa pārvaldībai”.

Kopš pirmdienas Gita Rēvalde vairs nav Latvijas Zinātnes padomes direktore: viņas atlūgumu ir apstiprinājusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Kārtējo reizi labi iecerētus risinājumus izjauc arogance un tumsonība, ko demonstrē ministrija, kam patiesībā vajadzētu būt gaismas nesējai. Šodien – intervija ar Gitu Rēvaldi.

„Cilvēki man ir teikuši, ka izjūt bailes, domājot par to, kādā pasaulē dzīvos viņu bērni. Varu to saprast, bet no otras puses… Mūsu paaudze izveidoja pasauli, kurā patlaban dzīvojam, un es ceru, ka mūsu laikam pietiks. Mēs nevaram to izveidot jaunajai paaudzei. Viņai tas jādara pašai un pašai arī jāatrisina savas attiecības ar sirdsapziņu un Dievu. Gan ar Dieva palīgu viņi tiks galā,” cer Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

„Kad ir pieejami straumēšanas servisi ar piecsimt miljoniem skaņdarbu, mūzikas kolekcijas jēdziens zaudē jēgu. Viss atkarīgs no noskaņojuma. Pēdējā laikā ar lielāko sajūsmu esmu klausījies barikāžu trīsdesmitgadei veltīto Sigvarda Kļavas koncertstāstu „Mana uguns, kuries!” Tur ir viss – latviešu koru kultūras virsotnes, tīrs patriotisms un paša jaunības cildenākās lappuses. Ja tā padomā, es visu mūžu esmu stāvējis barikādēs,” atzīstas Jānis Vanags. Ne tikai par mūziku, bet arī par daudzām svarīgām lietām – šodien saruna ar Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu. Rīt to turpināsim.

„Beidziet kritizēt valdības darbu. Viņi pa šo nedēļu ir veselu luksoforu uzzīmējuši! Kad jūs pēdējo reizi luksoforu uzzīmējāt, lielie kritiķi!” – ar nopietnu sejas izteiksmi tīmekļa lietotājiem aizrāda politikas vērotājs Reinis Pozņaks. Papildināsim: ir noorganizēta arī vakcīnu loterija, par kuras jēgu vēl strīdas „Memory Water” radītāji un tantes Gruņas Ziepjuzāļu birojs. Tās tomēr ir svarīgākās aktualitātes.

Viņš lasīja lekcijas vecišķi, viņa uzvalciņš bija nemainīgi nospeķots, bet mums nekad nenāca prātā apstrīdēt profesora ģenialitāti attiecībā uz latviešu valodas izpēti. Viņas copīte bija smieklīga, piekasīšanās eksāmenos – neciešam, taču viņas prasme mūsu vēja pārņemtajās galvās ielikt senvalodas bija fenomenāla. Viņš bija fifīgs docents ar neslēptu vēlmi noglāstīt studentēm muguriņu, taču viņa humora izjūta un vēstures zināšanas fascinēja, un mēs neskrējām uz dekanātu sūdzēties par „uzmākšanos” vai politiski divdomīgu anekdošu stāstīšanu. Mēs cienījām savus augstskolas pasniedzējus viņu zināšanu, nevis īpatnību dēļ. Mūsdienās acīmredzot ir citi kritēriji.

Ko skolēni neapgūs šajā mācību gadā, to viņi iemācīsies citugad, - mierina mūsu izglītības gaisma un ceļrāde Ilga Šuplinska (JKP). Un nebūs nekāda skāde, ja visi paliks uz otru gadu. Un uz trešo arī, ja vajadzēs. Ilgāk bērnība saglabāsies. Svētsvinīgā mierā, lidojot pāri haosam Latvijas izglītības sistēmā, domu pērles bārsta kompetenču izglītības dūjas, parlamentārie ērgļi un citi cēlie putni.

„Šobrīd publiskajā apziņā lielākā problēma ir preču saraksti, nevis 1000 + mirušie, pārslogotas slimnīcas un trešā viļņa (jauno vīrusa paveidu) risks,” kā jau pieklājas valdības locīklim – komunicējot sociālajos tīklos, – saka veselības ministrs Daniels Pavļuts („Attīstībai/Par!”). Un viņam var simtprocentīgi piekrist: valdība ir darījusi visu iespējamo, lai sabiedrība neticētu nevienai tās aktivitātei, pat ja tā labi domāta. Taču bezjēdzīgie atļauto/aizliegto preču saraksti, budžeta papildināšana ar komandantstundās piespriestajiem sodiem un citas kovidstulbības daudzu cilvēku apziņā vakcinācijas nozīmi nospiež teju līdz nulles vērtībai.

„Šogad pašvaldību budžets ir mazāks, jo daudzi uzņēmumi kovida dēļ ir slēgti – ciet ēdināšana, tūrisms, izklaide. Ja budžeta ieņēmumi strauji samazinās, tad pirmais, ko griež nost, ir tas, kas teorētiski nav pirmās nepieciešamības prece un it kā ir mazāk vajadzīgs – bērnu rotaļu laukumi. Bet no otras puses: ir kovids, mums vairāk jābūt svaigā gaisā, jo telpās mēs to sērgu varam noķert daudz ātrāk,” spriež Mārtiņš Čuda, uzņēmuma SIA „Jūrmalas mežaparki” (JMP) pārdošanas un mārketinga vadītājs.

By "sawing" Dace Pecolli is definitely thinking of the spectators' favorite trick - the alleged splitting of a person by illusionists. Sounds and looks scary, but the person stays healthy and whole. And yet – in every joke, there is a grain of truth. In fact, judging by the government's behavior and attitude towards people whose business has been hit hard by the crisis, sometimes the urge to saw something in half truly arises...

Ar „pārzāģēšanu” Dace Pecolli noteikti domā skatītāju iecienīto triku – cilvēka it kā sadalīšanu, ko veic iluzionisti. Izklausās un izskatās baisi, tomēr cilvēks, kā smejies, paliek sveiks un vesels. Un tomēr – katrā jokā ir tikai daļa joka. Patiesībā – vērtējot valdības uzvedību un attieksmi pret cilvēkiem, kuru uzņēmējdarbība ir smagi cietusi kovidkrīzē, reizēm kaut ko gribas pārzāģēt pilnīgi konkrēti...