Elita Veidemane / Autori

„Pagaidām vakcinēšanās ātrums pie mums ir nožēlojams. Šim lēnajam tempam būs nopietnas ekonomiskās sekas. Turklāt ir daudz problēmu ar to, kādu vakcīnu tad īsti lietot, kura vakcīna ir akceptēta, kura – vēl ne utt. Viss kopā parāda iemeslus, kāpēc ministre Viņķele iet uz izeju. Situācija vēlreiz pierāda aksiomu: nedrīkst likt par ministriem cilvēkus, kuri fundamentāli izkrīt vēlēšanās,” uzskata Filips Rajevskis, sabiedrisko attiecību aģentūras „Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis. Par to un daudz ko citu – šodienas intervijā.

„Labi, ka vismaz citi mūsu ministri strādā daudz labāk,” kāds politikas pazinējs zirgojās, uzzinājis, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pieprasījis veselības ministres Ilzes Viņķeles („Attīstībai/Par!”) demisiju – it kā par neesošu vakcinācijas plānu, it kā par nenotikušu diskotēku, it kā par vidējā pirksta mētāšanu nevietā, kas to lai tagad saprot... Jā, Krišjāņa Kariņa pacietība lūzusi interesantā vietā, jo teju divus gadus cilvēku pacietību pārbaudīja vēl viena cita ministre – Ilga Šuplinska (JKP), kura, šķiet, ir visnepopulārākā no esošā Ministru kabineta, kas pagaidām stāv stingri kā miets vētrā.

Maestro Raimondam Paulam 12. janvārī – 85! Piedāvājam žurnālistes Elitas Veidemanes sarunu ar Maestro, kas publicēta digitālajā laikrakstā «Neatkarīgā» 2020. gada 17. decembrī.

Ja kāds ir aizmirsis (vai vispār nezina) padomju laiku atrakstīšanās klasiku, tad piedāvāsim Ministru kabineta preses sekretāra Reiņa Grāvīša atbildi uz virkni jautājumu, kas tika iesūtīti Valsts kancelejai (VK) pērnā gada 28. decembrī. Nu – 5. janvārī – beidzot sagaidījām atbildi. Varētu to visu publicēt bez komentāriem – un jau būtu smieklīgi. Ja vien nebūtu bēdīgi.

„Šomēnes es vēl varēšu samaksāt komunālos rēķinus, tālāk... es vairs nezinu, kā dzīvošu,” tuvu asarām ir kāda jauna sieviete, kura savu meitu, trešklasnieci, audzina viena pati. Sieviete, kura strādāja ēdināšanas jomā, ir zaudējusi darbu kovida dēļ. Kad atkal varēs strādāt – nav zināms. Šādu cilvēku ir tūkstošiem. Daļai, protams, ir ģimene, daļa ir palikuši vieni ar savām problēmām. Valsts maz interesējas par šiem cilvēkiem. Valsti neinteresē solidaritāte. Valstij šobrīd ir svarīgi citi mērķi: ķert un sodīt.

„Neesam lāga atjēgušies no viena Satversmes tiesas sprieduma, un nav aiz kalniem nākamais – sakarā ar 21 Saeimas deputāta pieteikumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (tā dēvētās Stambulas konvencijas) neatbilstību Satversmei. Man ir radies iespaids, ka tas patiesībā ir tikai teātris ar mērķi panākt, lai Satversmes tiesa sava sprieduma veidolā izsniedz tādu kā izziņu par to, ka nav nekā peļama latviešu tautai tajā konvencijā, lai var apgalvot, ka visi tie, kuri uztraucas par šīs konvencijas ratificēšanas sekām, ir pilnīgi nejēgas,” teic zvērināts advokāts Aldis Alliks.

„Tagad sociālā dresūra ir pirmajā vietā, un kovids tam ir tik piemērots! Arī labs trieciens izglītībai, ko tagad aktīvi pārceļ onlainā. Ir bažas, ka pēc tam, kad kovids pāries, izglītības onlainizācija turpināsies. Bet izglītība ir kultūras pamats, un tās degradācija ir simptomātiska. Līdz šim gandrīz visas mūsu izglītības reformas bija degradējošas, bet mūsu jaunā reforma būs graujoša, un tās paredzamo rezultātu vislabāk var raksturot ar vienu vārdu – debilizācija,” intervijā Neatkarīgajai septembrī teica vēstures zinātņu doktors, profesors Harijs Tumans.

"Most of my children - I call all these young people in their twenties and thirties my children - have realized that they have to learn like crazy to be people with knowledge, not just skills. Our education reform emphasizes skills, but forgets about knowledge, thus creating a society of people with a thinner layer of knowledge, so it is less able to think critically and therefore easier to manipulate,” Ojārs Spārītis, Vice President of the Latvian Academy of Sciences, comments on why knowledge is needed.

„Lielākā daļa no maniem bērniem – es viņus visus, šos divdesmit un trīsdesmitgadīgos jauniešus saucu par bērniem, ‒ ir sapratuši, ka viņiem jāmācās kā trakiem, lai viņi būtu zināšanu, nevis tikai prasmju cilvēki. Mūsu izglītības reforma liek uzsvaru uz prasmēm, bet aizmirst par zināšanām, tādā veidā radot novienādoto cilvēku sabiedrību, kam plānāka zināšanu kārtiņa, tāpēc tā ir mazāk spējīga kritiski domāt un tāpēc vieglāk manipulējama,” par to, kāpēc ir nepieciešamas zināšanas, domā Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis.

"Imagine: the ocean, a crazy storm raging on its surface, tossing ships, but we descend deep into the ocean, and there is peace and quiet, and there we have no idea of a storm raging on the surface. That is why I call on people to take this step - to descend deep by trusting in God. He will give a feeling of refuge and security, which is very important at this time,” says Lutheran pastor Krists Kalniņš, who serves in the Old Gertrude Church in Riga.

„Iedomājies: okeāns, tā virskārtā plosās traka vētra, kas svaida kuģus, bet mēs nolaižamies dziļi okeāna dzelmē, un tur ir miers un klusums, un tur mums pat nav nojausmas par vētru, kas plosās virspusē. Tāpēc es aicinu cilvēkus spert šo soli – iet dziļumā, uzticoties Dievam. Viņš iedos patvēruma un drošības sajūtu, kas šajā laikā ir ļoti svarīga,” teic luterāņu mācītājs Krists Kalniņš, kurš kalpo Vecajā Ģertrūdes baznīcā Rīgā.

"It might be that the virus that has set upon us, which may have escaped from mother nature's grasp or from a bat's armpit, works better than any miracle weapon... But I keep watching the consequences and analyzing the public reaction," says Ojārs Spārītis, Vice President of the Latvian Academy of Sciences. A conversation with him today - about the relationship between society and the covidvirus, personalized medicine, and what keeps people sane.

„Var gadīties, ka mūs apsēdušais vīruss, kas, iespējams, pasprucis dabas mātei no brunču apakšas vai sikspārnim no paduses, nostrādā labāk nekā jebkurš brīnumierocis... Bet es vēroju sekas un analizēju sabiedrības reakciju,” teic Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents. Šodien saruna ar viņu – par sabiedrības un kovidvīrusa „attiecībām”, personalizēto medicīnu un par to, kas notur cilvēkus pie veselā saprāta.

"Everything happened here, in the Radio House, it was the center of music and this is where Latvian culture was preserved. And what is happening now? How is culture being preserved? I keep asking – how? This government, well, it does not know how to run a country. Especially in a crisis. Then there is only one way – to go away yourself. But no one is going anywhere,” says Maestro Raimonds Pauls in his usual harshness, which alternates with respect for culture and love for Latvia. Here’s our discussion.

„Te, Radiomājā, viss vārījās, te bija mūzikas centrs, un tieši te tika saglabāta latviešu kultūra. Un kas tagad notiek? Kā tiek saglabāta kultūra? Es jautāju – kā? Šī valdība – nu, nemāk tā vadīt valsti. It īpaši krīzē. Tad ir tikai viens ceļš – jāiet prom pašiem. Bet neviens nekur netaisās iet,” savā ierastajā skarbumā, kas mijas ar cieņu pret kultūru un mīlestību pret Latviju, teic Maestro Raimonds Pauls. Ar viņu šodien saruna.

„Nevar saprast, kurā brīdī viņa ir tēvs, kurā – māte,” plecus rausta cilvēki, kuriem joprojām nav skaidrs, kā sieviete pēkšņi var tapt par vīrieti un otrādi. Neizpratne radusies, vērtējot Satversmes tiesas (ST) skandalozo spriedumu Evitas Gošas lietā, kuras sievieškārtas partnere nevarēja saņemt Darba likumā noteikto desmit dienu atvaļinājumu, kas pienākas bērna tēvam. 2012. gadā bija otrādi: Goša bija „tēvs”, bet viņas draudzene Līga Kļaviņa – māte.

„Varbūt jāizdara kādi secinājumi tieši esošajai varai, kas sēž savā augstprātības burbulī un pieņem haotiskus un neloģiskus lēmumus, kuri tautu dzen izmisumā?” – pamatoti vaicā kāds tīmekļa lietotājs, vērtējot sestdien notikušo tautas sapulci 11. novembra krastmalā. Apzināti nelieku pēdiņās vārdkopu – tautas sapulce, - arī tie pāris tūkstoši cilvēku, kuri pulcējās krastmalā, ir daļa no Latvijas tautas, kas – saskaņā ar viena otra valdīkļa pausto, - ir nedisciplinēta un vieglprātīga, līdz ar to vainīga jebkurā notikumu salikumā.

„Varbūt jāizdara kādi secinājumi tieši esošajai varai, kas sēž savā augstprātības burbulī un pieņem haotiskus un neloģiskus lēmumus, kuri tautu dzen izmisumā?” – pamatoti vaicā kāds tīmekļa lietotājs, vērtējot sestdien notikušo tautas sapulci 11. novembra krastmalā. Apzināti nelieku pēdiņās vārdkopu – tautas sapulce, - arī tie pāris tūkstoši cilvēku, kuri pulcējās krastmalā, ir daļa no Latvijas tautas, kas – saskaņā ar viena otra valdīkļa pausto, - ir nedisciplinēta un vieglprātīga, līdz ar to vainīga jebkurā notikumu salikumā.

„Tiesības paust savus uzskatus? Nu, ko jūs. Šīs tiesības jūs jau tagad varat norakstīt,” rūgti vīpsnājot, izteicās kāds Saeimas deputāts, kurš, nevēlēdamies raisīt vēl izteiktāku sabiedrības noslāņošanos, pat nemēģināja izvērsti paskaidrot savu apgalvojumu. Tikai piebilda: „Jūs, žurnālisti, turpmāk varēsiet citēt tikai sabiedriskajos medijos teikto. Ja kaut ko no sevis – tad tikai ļoti, ļoti uzmanīgi...”

„Mums mācīja neiecietību. Paaudzēm ilgi. Kā tādus kaujas suņus,” vienā no intervijām (un tās pēdējā laikā mūsu topošā „karaliene” sniegusi gana bieži) izteicās Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Sanita Osipova. Par karalieni viņu dēvē eksaltēti liberālmarksisti, bet par kaujas suņiem un neiecietību man ir īpašs viedoklis.

„Tie, kuri vēlas panākt dabiskās ģimenes eroziju, neapstāsies. Tie, kuri mēģina apgalvot, ka šis Satversmes tiesas spriedums neko neietekmēs, liekuļo. Tas ietekmēs daudz ko un ilgtermiņā. Uz šo spriedumu atsauksies, būs nākamās tiesvedības. Tie, kuri aizstāv ideju par „mammu Nr.1” un „mammu Nr.2”, respektīvi, „jaunās sociālās realitātes ģimeni”, tie neapstāsies. Mēs taču redzam, kādas ir tendences Rietumeiropā. Tā ir pašdestrukcija, ko nevar saistīt ar tautas ilgtspējīgu attīstību,” teic Andis Kudors, LU vieslektors, bloga „Latvijasdrosiba.lv” autors. Runājam par Satversmes tiesas spriedumu, kovidu un zirgu mainīšanu nelaikā.

Beidzot! Beidzot Saeimas deputāti un ministri sāk strādāt, it visa valsts pārvalde saspringusi starta pozīcijā, policija drukā standarta protokolus kriminālkovidbandītu masveida aizturēšanai, Ādažu tankisti jau eļļo tanku kāpurķēdes, lai stātos sardzē pie lielveikaliem, bet ielu komiteja sadarbībā ar dāmu komiteju un mazmājnieku biedrību izraugās labākos ļaudis „troikām”, kas izvērtēs kovidkārtības grāvējus, lai tos neizbēgami nodotu taisnā soda izpildei – nošaušanai ar rudzu bisi.