Elita Veidemane / Autori

„Kāds, iespējams, cerēja, ka mākslas zibakcijas ķieģeļi ielidos Saeimas logos, un tagad ir vīlies, ka tā nenotika. Mūsu mērķis tomēr ir sakārtot radošo vidi, nevis bruģēt ceļu uz politiku kārtējiem ambiciozajiem nemākuļiem,” teic rakstnieks un žurnālists, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, ar kuru šodienas saruna.

"There is really no highly effective drug against Covid-19. And the few remedies that have been found to be sufficiently effective have been purchased by the state in minimal quantities, because, after all, we are the "success story"," ironizes academician Ivars Kalviņš, head of the laboratory of the Institute of Organic Synthesis, who was elected president of the Latvian Academy of Sciences on October 8. Today we talk about the role and place of science in Latvia, the cynicism of the ruling circles and the reluctance to invest in science, as well as about the course of the Covid-19 in our country.

„Augsti efektīvu zāļu pret kovidu tiešām nav. Un tos pāris preparātus, kas ir atzīti par pietiekami iedarbīgiem, valsts ir iepirkusi minimālā daudzumā, jo mums taču ir „veiksmes stāsts”,” ironizē akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītājs Ivars Kalviņš, kurš 8. oktobrī tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu. Šodien saruna par zinātnes lomu un vietu Latvijā, valdošo aprindu cinismu un nevēlēšanos investēt zinātnē, kā arī par kovida „gaitām” mūsu valstī.

"Our government and the fanatical panic-mongers should read World Health Organization (WHO) documents using their brains. But they read WHO documents literally, imposing terrible restrictions limiting children from learning, patients from getting treatment, producers from exporting, and other people from thinking. Everyone has to believe in the government's hypochondriacs and wear masks, as if we were about to get into a crowded Hong Kong subway or an Indian intercity train car,” says Dr. Pēteris Apinis, a famous Latvian doctor who led the Latvian Medical Association for a long time. Today we have an interview with him.

„Mūsu valdībai un fanātiskajiem panikas cēlājiem Pasaules veselības organizācijas (PVO) dokumenti būtu jālasa, lietojot smadzenes. Bet viņi lasa PVO dokumentus burtiski, rada drausmīgus ierobežojumus bērniem mācīties, slimniekiem – ārstēties, ražotājiem – eksportēt, bet pārējiem cilvēkiem – domāt. Visiem ir jānotic valdības hipohondriķiem un jāvelk maskas, it kā mums būtu jāiespiežas pārpildītā Honkongas metro vai Indijas starppilsētu vilciena vagonā,” spriež ārsts Pēteris Apinis. Šodien intervija ar viņu.

„Ja tiešām jaunie noteikumi stāsies spēkā, tad – kas tad būs tie maksātāji? Autoratlīdzību nebūs, maksātāju nebūs,” teic Gunita Jansone, biedrības „Building design and construction” vadītāja, viņai piebalso Agrita Lūse, tās pašas biedrības valdes locekle un žurnāliste. Bet mūsu saruna ir par to, ka no nākamā gada vidus autoratlīdzību saņēmējus – māksliniekus, rakstniekus, dzejniekus, scenāriju autorus, aktierus, žurnālistus, fotogrāfus un citus radošos profesionāļus, ‒ valsts aptīrīs daudz skarbāk, nekā tas bija līdz šim.

„Ar ministri Šuplinsku var kaut ko sarunāt, vai nu glaudot pa spalvai, vai nu atrodoties boksa ringā. Ja gribam ar viņu komunicēt cieņpilni un korekti, ar profesionāliem, pētījumos pamatotiem argumentiem, ‒ šāda valoda neder. Ir vajadzīga tikai spēka un agresijas valoda, ir tikai – kurš kuru. Ja viņa man uzlej dubļu spaini un es viņai padodu roku, nākamajā reizē viņa man uzlies divus dubļu spaiņus. Bet ja es atnākšu uz ministriju un parādīšu – re, dubļu spaiņi man jau ir līdzi! – tad būs cita runāšana. Katrā ziņā LIZDA ir atvērta sadarbībai, tās pilnveidei, un to var uzlabot ministres attieksmes maiņa,” attiecības ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) skaidro Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Šodien – saruna ar viņu.

„Manai draudzenei bija bail iet vienai pašai uz klīniku. Protams, viņa ir pieaugusi, bet tā sajūta, kad tev pasaka – jāpārbauda, vai jums nav onkoloģiska saslimšana... Es piekritu viņu pavadīt. Gaiteņi cilvēku pilni... Viņi visi gaida, lai tiktu pie ārsta? Tās bija šausmas, ko ieraudzīju. Tur elpoja pati nāve,” nepazīstama sieviete man, svešam cilvēkam, izstāsta savas izjūtas. Visticamāk, mēs vairs nekad nesatiksmies, un es nekad neuzzināšu, kas notika ar viņas draudzeni. Cerams, ka viņai viss ir labi...

„Manai draudzenei bija bail iet vienai pašai uz klīniku. Protams, viņa ir pieaugusi, bet tā sajūta, kad tev pasaka – jāpārbauda, vai jums nav onkoloģiska saslimšana... Es piekritu viņu pavadīt. Gaiteņi cilvēku pilni... Viņi visi gaida, lai tiktu pie ārsta? Tās bija šausmas, ko ieraudzīju. Tur elpoja pati nāve,” nepazīstama sieviete man, svešam cilvēkam, izstāsta savas izjūtas. Visticamāk, mēs vairs nekad nesatiksmies, un es nekad neuzzināšu, kas notika ar viņas draudzeni. Cerams, ka viņai viss ir labi...

„Šajā valdībā katrs cīnās par sevi, tomēr labi saprot, ka galvenais ir salipināties tā, lai kombinācija neizjūk. Tomēr, domājot par nākamajām vēlēšanām, ir jāsaprot spēku samēri. KPV LV faktiski ir izjukusi, par JKP rodas arvien vairāk jautājumu, uz kuriem nav atbilžu... Mums jāsāk gatavoties nākamajām vēlēšanām, jādod eleganta kritika un savs piedāvājums,” uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS). Šodien intervija ar Māri Kučinski.

Aija Miezīte ir bijusī skolotāja. Bet mēdz taču teikt, ka nav bijušo skolotāju – šī profesija nekad „neaiziet” no sirds, no domām, no patiesības tvēriena. Tā dzīvo taisnīguma izjūtā, zināšanu smelšanas alkās, tā ir viena no nedaudzajām profesijām, kas vistiešāk skatās nākotnē. Aija Miezīte, to visu neviļus apliecinādama, vēlējās uzdot jautājumu izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai, kura piedalījās Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā”.

„Viens no kolēģiem teica: „Paldies, meitenes, uz redzi!” Tā ir mikroagresija. Esmu zinātņu doktore, vadu projektu, saukt mani par meiteni nozīmē atņemt jebkādu autoritāti manis teiktajam; teikt, ka esmu nepieaugusi, nesvarīga, manam viedoklim nav nozīmes,” sociālajā tīmeklī nule izteicās Alise Tīfentāle. Ja kolēģis atvadoties teiktu „Paldies, zinātņu doktore un Mazpampāļu nevainīgās jaunavas ordeņa kavaliere, uz redzi!” – tad Alise noteikti nebūtu tik traki apvainojusies. Bet stāsts nebūs par apvainošanos. Tas būs par iespējām, ko dod doktora grāds.

„Ālava ir dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies,” man priekšā teic vārdnīca, kaut arī es to pati zinu. „Govs palikusi ālavās,” rezignēti noteica mana vecmamma, teļu gaidīdama atskrienam, bet tas tā arī neatsteidzās. Neatceros gan, ka vecmamma par kaimiņu Fraņu būtu teikusi, ka viņa ir ālava, kaut arī bērnu Fraņai nebija. Laikam vecmamma nebija gana izglītota, bet varbūt viņai pietrūka tēlainās domāšanas.

„Atstājiet savu posteni. Tas ir vienīgais, ko jūs varat darīt mūsu valsts izglītības sistēmas labā,” Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova aicina izglītības ministri Šuplinsku veikt drosmīgu un pašaizliedzīgu soli, jo valsts izglītības sistēma ir, piedodiet, sačakarēta teju līdz galam. Avoti ziņo, ka pirmdien Izglītības un zinātnes ministrijā ir paredzēta preses konference, uz kuru uzaicināta arī Rīgas 80. vidusskolas direktore. Jācer, ka ministre šajā preses konferencē – ja tā patiešām notiks, ‒ paziņos par savu demisiju. Šodien – intervija ar Annu Vladovu.

„Šuplinskas kundze, jūs nevarat būt Latvijas Izglītības ministrijas vadītāja. Jūs dzīvojat citā realitātē. Ministrija nav soda iestāde, tai ir citas funkcijas, citi uzdevumi un citas prioritātes. Jūs neesat izpildījusi nevienu no saviem solījumiem, un jums pat nav kauna par to. Atstājiet savu posteni. Tas ir vienīgais, ko jūs varat darīt mūsu valsts izglītības sistēmas labā,” „sejugrāmatā” pirmdien ierakstīja Anna Vladova („Saskaņa”), Rīgas 80. vidusskolas direktore. Šis ieraksts sociālajos tīklos izsauca mērenu rudens vētru.

„Prezidents neatbildēja. Viņa vietā atbildēja prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis. Prezidents jau parasti atbild bērniem... par kokiem, piemēram. Atbildē izlasījām, ka tā nu tas ir, bet ko nu tur vairs...” – par cīņu pret administratīvi teritoriālās reformas absurdiem, uzdodot jautājumus arī Valsts prezidentam Egilam Levitam, stāsta Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība), kurš vada novada domi kopš 2001.gada.

„Mēs vēlētos mierīgu, uz sadarbību orientētu valdību Krievijā, bet pagaidām nekas neliecina par to, ka tur tāda varētu būt. Mēs redzam tikai 2008. gada Gruzijas karu, 2014. gada Ukrainas karu, dažādus hibrīduzbrukumus valstīm un organizācijām, tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka Krievija turpinās izmantot militāru spēku,” no vienas puses, mierinot iedzīvotājus par militāra uzbrukuma neiespējamību, no otras – vēršot uzmanību uz lielkaimiņa neprognozējamību, teic aizsardzības ministrs Artis Pabriks („Attīstībai/Par”). Šodien – saruna ar Arti Pabriku.

Nē, tā nevar būt, ka vienā politkopā ir salasīti visi palīgskolas koridora absolventi, vēstures zinātņu antidoktori un citi sadzīves ģēniji. Bet tā tomēr sanācis: politpulciņš „Progresīvie” pēdējā laikā izcēlies ar tik izmeklētu kreiso tupumu, ka marksisma klasiķi skaudībā nobāl. Nespēju necitēt vienu no spožākajiem piemēriem – „progresīvo” Zani Pūpolu: „Satversmes preambula ir apkaunojošs vārstījums, šī valsts ir visiem. Tai skaitā gejiem, krieviem, vārnām, un jebkuram, kas grib mierīgi dzīvot.”

„Vara vēlas visu kontrolēt, un, pateicoties digitālajām tehnoloģijām, rodas arvien jaunas iespējas to īstenot. Tagad – ciešā sasaistē ar tā dēvēto kovida pandēmiju ‒ tiek ieviesta arvien lielāka kontrole. Vairs nešķiet neticami, ka reiz visi nonāksim elektroniskajā koncentrācijas nometnē,” uzskata vēstures zinātņu doktors, profesors Harijs Tumans. Šodien saruna ar profesoru.

„Krematorija ir dāvana manam tēvam 60 gadu jubilejā,” ar īstu kapu jociņu savu stāstījumu sāk Kristaps Rūķītis, dzīvnieku kapsētas „Citi medību lauki” direktors, kura tēvs – modes mākslinieks, dzīvnieku mīļotājs un bohēmists Uģis Rūķītis – bija šo kapu izveidotājs. Uģis šogad svinētu apaļu jubileju, ja vien pirms sešiem gadiem nebūtu aizsaukts uz Viņsauli.

„Traģiskākais, kas var notikt šajā četru politisko bloku koalīcijā, ir intrigu sākšanās un sašķeltība. Viens no iemesliem, kādēļ savulaik, pirms trīs gadiem, aizgāju no „Vienotības”, bija nemitīgās intrigas. Uz šo situāciju es skatos ar tādu kā līdzjūtību, jo skaidri saprotu Šadurska kunga un „Jaunās Vienotības” spēles: stratēģija, kā iegūt un paplašināt ietekmi un varu, ir balstījusies uz savu sadarbības partneru savstarpēju sarīdīšanu un sašķelšanu – skaldi un valdi! Ja kāds cer, ka NA un LRA frakcijā varētu parādīties plaisas, ar pilnu pārliecību varu teikt – tas tā nenotiks. Neceriet!” ‒ uzskata Edvards Smiltēns (NA/LRA), Rīgas domes (RD) vicemēra amata kandidāts.

„Šodien saku lielu paldies visiem „Attīstībai/Par!” un KPV deputātiem, kas nobalsoja pret aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodā. Uz kopējā fona šis solis ir īpaši drosmīgs, un Latvijas krievvalodīgie to novērtē! Paldies par cilvēcīgumu un veselo saprātu!” – tviterlentē gavilē Vjačeslavs Dombrovskis („Saskaņa”) pēc Saeimas balsojuma par priekšvēlēšanu aģitācijas valodu. Gavilēt vēl pāragri: priekšlikums ar balsu vairākumu nosūtīts izskatīšanai komisijās. Taču nekaunība un atklāts pretvalstiskums kā pretīga ložņa atradīs arī visslēptākos vārtiņus, pa kuriem ielīst mūsu apziņā.