Elita Veidemane / Autori

«Tās ir pilnīgas muļķības,» mierīgi secina LTV žurnālists Gundars Rēders, cieši vērdamies sejā tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, «jūs biedējat skatītājus.» Vēlāk Rēders secina, ka četru Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji ir «stipri maldināti», jo, viņuprāt, «konvencija neaicina cīnīties ar patiesajiem vardarbības cēloņiem, bet paver iespējas uzspiest Latvijai sociālā dzimuma ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas projektu, kas būtu pretrunā ar Satversmi».

«Godprātīgs risinājums pārāk ilgi uzturētai problēmai – izbeidzot nepilsoņu atražošanu un sabiedrības šķelšanu – ir ideāla dāvana Latvijas valsts simtgadei. Sagaidīsim šo jubileju kā daudz saliedētāka un vienotāka nācija!» – aicina partijas Saskaņa līderis Jānis Urbanovičs savā rakstā Vēlreiz par saliedētību, kur sofistiskā manierē analizē nepilsoņu «nožēlojamo stāvokli» Latvijā (nra.lv). Tēma nav jauna, arī argumenti nemainās, taču svaigums ir vēstules nosūtīšana ASV prezidentam Barakam Obamam.

«Nākamgad uz Eirovīzijas dziesmu konkursu ar tankiem brauksim,» internetā piedraud kāds Krievijas dziedātāja Lazareva fans, kas līdz izmisumam sašutis par to, ka minētajā konkursā uzvarēja Ukrainas dziedātāja Džamala. Un tas nozīmē, ka arī Krievijas pārstāvim nākamgad nāksies doties uz Kijevu, lai piedalītos Eirovīzijas dziesmu konkursā. Bet to daudzi uzskata par apkaunojumu: tas pat vairs nenozīmētu apmeklēt nīsto «gejropu», tas nozīmētu daudz vairāk – braukt uz Kijevu.

«Pat grūti iedomāties, kam ģimene gājusi cauri manas slimības laikā. Sapratu, ka situācija ir nopietna, kad ārsti pieņēma lēmumu mani pārvest uz Stradiņa slimnīcu, lai veiktu sirds operāciju. Tajā brīdī nolēmu savas pilnvaras uzticēt Saeimas priekšsēdētājai, lai valstī darbi nekavējas,» atceras Raimonds Vējonis.

Kā jau bija sagaidāms, Tieslietu ministrijas nostāšanās pret Stambulas konvencijas parakstīšanu ir izsaukusi neoliberālo spēku sarosīšanos līdz pat draudiem pieprasīt tieslietu ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība) demisiju. Būtu, protams, savādi, ja konservatīvo spēku ministrs priekā plaukšķinātu rociņas par savādo dokumentu, kas radīts, lai šķeltu un grautu sabiedrību. Un būtu vēl dīvaināk, ja karojošie neoliberāļi kopā ar radikālajām feministēm nemestos virsū šim atkritējam, šim atpakaļrāpulim, ministram, kas iedomājas, ka Latvijai jāturas pie konservatīvajām vērtībām, ja tā vispār vēlas saglabāt savu nacionālo, ētisko un morālo identitāti.

Kurzemes apgabaltiesa pirms «uzvaras dienas» pasniegusi jauku dāvanu valsts karoga zaimošanā apsūdzētajam kaktu partijas Par dzimto valodu barvedim Jevgēņijam Osipovam: viņš ir attaisnots. 28. aprīlī tapa pieejams pilns sprieduma teksts. Nu Latvijas simbolu nīdējs varēs brīvi turpināt ņirgāties par to, kas ir svēts tiem, kas mīl Latviju.

Intervija ar bijušo Augstākās Padomes deputāti Veltu Čebotarenoku: par 4. maija nozīmi, par jaunu cilvēku patriotismu un vēlmi strādāt Latvijas labā, kā arī par to, ko mums ir devusi valsts.

«Tas ir atsevišķs gadījums vai draudīga tendence?» – ar šādiem vārdiem sižetu par konfliktu (?) Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā sāk Latvijas Televīzijas 7. kanāla krieviskais diktors. Konfliktā parasti ir divas puses, tomēr še saskatu tikai vienu: agresīvu, uzspēlētu un kategorisku pozīciju, kas daudziem šķiet pati par sevi saprotama – tā šeit, Latvijā, ir pieņemts, un citādi nemaz nevar būt, proti, daudzu apziņā joprojām dzīvojam Padomju Savienībā, kur vienīgā valoda bija krievu valoda.

Pēteris Apinis ir skarbs: «Veselības aprūpei šobrīd vadības nav. Mēs varam teikt, ka veselības aprūpei ir seja, bet nav galvas. Seja zīmējas un sola, bet veselības aprūpe čubina kā sērdienīte bez mātes, mīlestības un naudas.»

Latvijas sabiedrība un politiķi pēdējā laikā tiek uzstājīgi aģitēti atbalstīt Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai, kas liek konvencijas dalībvalstīm pieņemt radikālā feminisma ideoloģiju un ieviest to visās valsts un privātās dzīves jomās. Lai pārveidotu sabiedrību un mainītu cilvēka gadu tūkstošos veidojušos un attīstījušos būtību, konvencija dalībvalstīm pieprasa obligātu šīs ideoloģijas ieviešanu visos izglītības līmeņos gan formālajā, gan interešu izglītībā.

«Kāpēc Raimondam Paulam ir piešķirts tikai otrās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis?» Šis jautājums dažādās tonalitātēs un neizpratnes gradācijās tika izteikts uzreiz pēc tam, kad publiski izskanēja ziņa par kārtējo Triju Zvaigžņu ordeņa (TZO) un citu apbalvojumu birumu valsts svētkos – 4. maijā. Ordeņa kapituls, kura sastāvā ir Kārina Pētersone, Roberts Strīpnieks, Gaidis Andrejs Zeibots, Aivars Straume, Indulis Bērziņš, Žaneta Ozoliņa un Ēriks Hānbergs, nolēma aplaimot Maestro ar otro šķiru. Līdz pirmajai Raimonds Pauls acīmredzot vēl nebija izaudzis.

Jo tuvāk «uzvaras svētki», jo agresīvāka kļūst krievvalodīgo «komentētāju» izpausme sociālajos tīklos un medijos. Lienošās Kremļa ideoloģijas nesēji – dažādi sputņiki un vietējie krieviskie mediji – ir godam paveikuši savu darbiņu: truls naids, agresija un prasts stulbums lien ārā pa visām vīlēm. Pēc kāda krievu avīzes raksta, kur pārspriež tēmu par latviešu valodu, kas skolās «bāžas virsū» krievu valodai, seko komentāri. Kāds vaicā: «Jūs ko, esat aizmirsuši, ka ir tāda profesija «latvietis»?» Nākamais atbild: «Tā ir aborigēnu galvenā profesija. Tie, kuriem bija citas profesijas, sen jau dzīvo un strādā Eiropā.» Vēl kāds piebilst: «Tā nav profesija, tā ir diagnoze.»

Kad sabiedriskajā transportā kāda Bolderājas rupekle gānās un spļaudās, tas ir huligānisks notikums bez īpaši tālejošām sekām, jo psihiski nelīdzsvaroti cilvēki, kuru aktivitātes aprobežojas, piemēram, viena autobusa noslēgtajā telpā, būs atrodami vienmēr. Līdzīgi ir ar anonīmajiem samazgu lējējiem internetā: tur «spēlē» ne tikai nelīdzsvarotība, tā ir savveida morālā kompensācija par pašu neizdevušos dzīvi, sak, aptaisīšu sev netīkamu cilvēku (bet netīkami un nepareizi ir visi!), man kļūs labāk! Vismaz uz brīdi.

Azeru Salmanovu uz sarunu uzaicināja Hosams Abu Meri, un ir interesanti vērot, kā diskutē abi tik līdzīgie un tomēr tik dažādie cilvēki: pirmais – musulmanis, otrs – cilvēks, kas audzis jauktā – kristiešu un musulmaņu – ģimenē, tāpēc pārzina abas reliģijas jomas.

Mūsu saruna nebija gara, toties pārdomas rosinoša. Kāds sejugrāmatas lietotājs, ar nepatiku gaidīdams 9. maija «uzvaras dienu», kas kārtējo reizi «izdaiļos» Rīgu ar svešiem ordeņiem un melnbrūniem georga lenteņiem, ierunājās, ka Latvijas policijas un cietumu sistēmā esot daudz cilvēku, kas atklāti simpatizē Putina režīmam. Tas parādoties tieši 9. maija gaidās, kad pie automašīnu spoguļiem un krūtežām tiek piespraustas svītrainās bantes...

Kopš 2016. gada 1. janvāra mildronāts (darbīgā viela – meldonijs) pēc Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) rīkojuma iekļauts sportistiem aizliegto vielu sarakstā.

Aprīlis atnācis ar priecas vēsti zaļzemniekiem: viņi popularitātē apsteiguši pirmajā vietā aizsēdējušos Saskaņu. Šobrīd 20,2% respondentu Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot par ZZS, savukārt par Saskaņu balsotu vien 17,9% aptaujāto. Nacionālo apvienību atbalstītu deviņi procenti, bet Vienotību – tikai 5,5% vēlētāju. Tā konstatējuši Latvijas fakti, kurus joprojām vada Aigars Freimanis, kas citastarp ir arī premjera Māra Kučinska (ZZS) ārštata padomnieks. Viņš uzskata, ka ZZS kvalitatīvais lēciens skaidrojams ar tās tapšanu par «premjera partiju», turklāt tā varētu būt «reakcija uz ilgstošāku neskaidrības periodu pēc Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības krišanas».

«Vasarā ir viens liels pluss, jo man nav jāpērk dihlofoss: mušas klausās pa radio par politiku un mirst nost no garlaicības, tāda pati garlaicība ir arī ziemā,» smejas Gundars Bērziņš, ekspolitiķis un eksministrs.

«Eiropa nav brīva. Brīvība sākas ar patiesības paušanu. Bet šodien Eiropā paust patiesību ir aizliegts. Pat tad, ja uzpurnis ir no zīda, tas ir uzpurnis. Ir aizliegts teikt, ka tie, kas ierodas, nav bēgļi un ka Eiropu apdraud migrācija. (..) Ir aizliegts teikt, ka imigrācija mūsu valstīm nes noziedzību un teroru. Ir aizliegts teikt, ka masas, kas ierodas no citām civilizācijām, apdraud mūsu dzīvesveidu, mūsu kultūru, mūsu paražas un mūsu kristīgās tradīcijas. Ir aizliegts norādīt, ka tie, kas ieradušies agrāk, jau ir izveidojuši paši savu atsevišķu pasauli ar saviem likumiem un ideāliem, kas ir pretrunā ar tūkstošgadīgajām Eiropas vērtībām. (..) Ir aizliegts norādīt, ka tas nenotiek nejauši un neparedzēti, ka tā ir plānota un mērķtiecīgi organizēta darbība – šo ļaužu masu vērst pret mums. (..) Ir aizliegts norādīt, ka šīs izmitināšanas mērķis ir pārveidot Eiropas reliģiskās un kultūras nostādnes, rekonstruēt etniskos pamatus, tādējādi iznīcinot nacionālās valstis. Ir aizliegts teikt, ka Brisele tagad zagšus pievāc pa gabalam vien no mūsu valsts suverenitātes,» teica Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans savā runā 15. martā, Ungārijas revolūcijas un brīvības cīņu atceres dienā.

Klusajā nedēļā, kas pildīta ar ikdienišķām rūpēm par gaidāmo Lielo dienu un ilgošanos pēc saules un gaismas, notikušas melnas lietas. Prātu izkūkojušu islāma fanātiķu uzbrukumā Briselē 22. martā gājuši bojā nevainīgi cilvēki. Islāma valsts neilgi pēc sprādzieniem pieteica savu «autorību». Visticamāk, terora aktos cietušie cilvēki bija tādi, kuriem ar politiku, pret kuru «cīnās» islāmisti, nebija nekāda sakara. Tāpēc tagad var vienkārši, nemainīgi sērot: kārtējais briesmīgais terorakts, kuram neviens nemeklēs dziļākos cēloņus, līdz ar to nebūs arī secinājumu, ir pastrādāts ES administratīvajā centrā, var teikt – Eiropas smadzenēs.

Pērnā gada janvārī Latvijas Radio (LR) vadībā notika straujas izmaiņas: NEPLP izlēma, ka esošais LR vadītājs Jānis Siksnis jānomaina pret citu, notika konkurss, kura rezultātā valdes priekšsēdētāja krēslā iesēdās Aldis Pauliņš, par valdes locekļiem kļuva Sigita Kirilka un Uldis Lavrinovičs.

«Samaksāju nodokļus, tagad guļu mierīgi. Stacijā, kāpņu telpā, parkā uz soliņa...» – tāds šobrīd ir viens no populārākajiem jokiem, kas klejo interneta vidē. Mēs par šo joku varētu smieties līdz bezsamaņai, ja vien tas nebūtu līdz bezcerībai trāpīgs. Un tas sāpīgi trāpa Latvijas iedzīvotāju mugurā, kas labticīgi pagriezta pret tiem, kuriem vajadzētu kā drošai sienai sargāt mūs visus, kas, pilni vientiesības un cerību, raugāmies gaišajā nākotnē. Kārtējo jociņu mums mugurā grasās iedurt Valsts zemes dienests (VZD), kas pakļauts Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai.