Elita Veidemane / Autori

Kāds atvieglojums! Izrādās, ne tikai Minhenes terorists bijis traks, bet arī visi pārējie slepkavas, kuri uzbrukuši Vācijas iedzīvotājiem.

Intervija ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu: par mērķiem pēc Varšavas NATO samita, par Krievija retoriku, par hibrīdkaru, kas patlaban notiek, un par auksto karu, ko nedrīkst pārvērst karstajā.

Intervija ar veselības ministri Andu Čakšu – par ministrijas sadarbību ar pārējo nozaru ministrijām, par eveselības projekta un Eiropas struktūrfondu miljoniem, kā arī par veselības apdrošināšanas mūžīgo problēmu.

Ja gribas karstos gabalos saskaldīt mūsu mitro un nereti nemīlīgo ziemu, jālido uz Taizemi.

Pirms dažām dienām Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins (Saskaņa) pēkšņi atcerējās, ka 2016. gada 4. martā pulksten 12.45 Latvijas Radio (LR) programmas Brīvais mikrofons pirmajā minūtē un četrdesmit piektajā sekundē žurnālists Aidis Tomsons nolasījis tiešajā ēterā klausītāja Zigurda epastu.

Grūti pat saskaitīt, cik reižu Latvijas Televīzijā demonstrēts 1981. gadā radītais kulta seriāls Ilgais ceļš kāpās.

«Č«Četrpadsmit gadus dzīvoju Īrijā. Darba bija daudz, samaksa par to arī laba. Taču nepatika ne turienes klimats, ne cilvēki, ne kontingents, kas brauca no Latvijas piepelnīties. Tāpēc bija skaidrs, ka agrāk vai vēlāk kopā ar sievu un bērniem došos atpakaļ uz Latviju, jo tur man ir nopirkts īpašums,» stāsta Kristers Čaikovskis, divu dēlu tēvs. Vienam puikam ir mazliet vairāk par gadiņu, otram, Nikijam – septiņi ar pusi.

«Požalusta, što vi hoķeļi?» man jautā pārdevējs Kauguru tirgū, kad pamana, ka esmu nolūkojusi viņa piedāvātos jaunos kartupelīšus. «Latviski nevar?» es atjautāju. «Nu, jums uz pieres nav rakstīts, ka esat latviete,» viņš turpina latviski, nemaz nesamulstot. Es arī ne, tomēr gribu izzināt vairāk: «Vai tad jūs atrodaties Krievijā, ja mani uzrunājat krieviski?» Viņš joprojām nesaprot, ka vairs nevēlos viņa kartupeļus, taču skaidro: «A vispār Kauguros lielākā daļa ir krievi, vot, tāpēc es arī runāju krieviski.» «Diez vai kādam pircējam gabals nokristu, ja jūs vispirms viņu uzrunātu latviski. Jums nav cieņas pret savu valodu,» jau iedama prom, pielieku punktu.

Viņi visi reiz nāca pie cilvēka meklēt palīdzību. Saņēma vairāk: mājas -pajumti, mīlestību gadu garumā, sapratni un aprūpi. Tomēr skarbā nolemtība minkas atrada atkal. Šoreiz pēkšņi un visus kopā. Viņu vissvarīgākais cilvēks kādā vasaras vakarā aizgāja pa rietošas saules staru...

«Aiz loga skan viegls džezs, cilvēki atpūšas ielas kafejnīcā un izgaršo vasaru. Viņi bauda komfortu, ko radījusi Rietumu civilizācija. Arī mēs te sēžam pie atvērta loga, baudām to visu, bet tā dunoņa zem kājām kļūst arvien spēcīgāka – tur tiek nojaukti mūsu dzīves pamati,» klusā, mierīgā balsī viņš izsaka brīdinājumu, kas liek sažņaugties sirdij.

«Kameronam būtu tagad jāatkāpjas, jo lielā mērā viņš ir atbildīgs par visu, kas noveda pie Brexit,» savā tviterkontā mirkli pirms Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona lēmuma atkāpties rakstīja eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība). Iespējams, ka Pabrika kungam ir zināms daudz vairāk nekā vienkāršajiem politikas vērotājiem, taču pierakstīt visu Brexit vainu Kameronam, nepieminot Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera un viņu atbalstošās kohortas centienus Eiropas Savienības (ES) graušanā – tas bija vismaz savādi.

«Mana alus jaunība ir garām,» smaidot nopūšas dzejnieks Jānis Peters, apcerēdams tēmu par Jāņiem, kad tika dzerts alus. Kaut arī vasaras saulgrieži ir pilnasinīgs, sulīgs dabas plaukuma laiks, kam vidū pulsē pati dzīvība, tajā skan arī tāla, vēl nenojausta skumju nots: saule sāk ritēt uz ziemu.

Tikko ir beigusies Saeimas pavasara sesija. Ar kādām domām un sajūtām durvis uz vasaru ver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība)? Neatkarīgā sarunājas ar Ināru Mūrnieci par latvieša pašapziņu, cieņu pret vēstures notikumiem, par sadalīto sabiedrību, tautības ierakstu pasē un citām tēmām.

Dārza un biešu lauka ravēšana, Jāņu siera siešana, dažādi mājas darbi – tāda bija Raimonda dzimšanas diena, kad viņš vēl bija mazs puika. «Nekad jau nesanāca svinēt,» viņš atceras, «bija pirmsjāņu laiks, vecāki mani no rīta apsveica, un tad bija jāsāk strādāt. Kad vēl bija dzīva vecmāmiņa, dzīvojām Sarkaņos, netālu no Madonas. Un tur bija daudz ko darīt.» Un nevienam rokas no darba nenokrita.

«Pēdējā laikā politiskajā apritē ieviešas vārdi «novecojis» un «tumsonīgs». To «maģiskais» spēks ir tikpat universāls kā agrāk izmantotajiem jēdzieniem «kontrrevolucionārs», «buržuāziski nacionālistisks» vai «pretpadomju». Ar pēdējiem savulaik pilnībā pietika, lai bez jelkādiem argumentiem iznīcinātu ideju vai pat cilvēku,» stāsta Inguna Rībena

Tur, kur tagad Pārdaugavā atrodas okupantu piemineklis, četrdesmito gadu sākumā vēl nebija nekā. Vien atmiņas par to, ka 1938. gadā tika apstiprināts arhitektu Frīdriha Skujiņa un Georga Dauges sagatavotais projekts Uzvaras parka izveidošanai. Taču padomju okupācija izsvītroja šo projektu no tautas iecerēm. Tā vietā palika gan tukšas, neapkoptas platības, gan mazdārziņi.

Intervija ar Krievijas žurnālistu Aleksandru Ņevzorovu neizraisīja tādu sabiedrības viļņošanos kā, piemēram, intervija ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču, kaut arī abus pasākumus vadīja viens un tas pats Latvijas Televīzijas žurnālists Gundars Rēders raidījumā Viens pret vienu. Bet vajadzēja izraisīt. Jo tā atklāja daudz vairāk būtiskā nekā jebkura politiķa tukšmuldēšana par Krieviju.

It kā parasts, it kā provinces notikums. Jēdziens «province» nekādā ziņā nav izmantots nievājošā nozīmē, tieši otrādi – province ļoti bieži ir gara gaismas un centienu sākotne, sinonīms sparīgam izrāvienam progresa un pašcieņas virzienā. Nu, lūk, «provinces notikums» ir šāds: kāda interneta lappuse mums ziņo, ka šā gada 13. jūnijā Smiltenes novadā durvis ver Vidzemes lielākā vidējā mācību iestāde, proti, Paula Līvena Smiltenes vidusskola, kas apvieno trīs mācību iestādes – Smiltenes Centra vidusskolu, Smiltenes ģimnāziju un Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolu.

«Ja tā turpināsies, ar Briseli nāksies saskaņot arī balodīša laišanu mežā,» sarkastiski ironizē kāds politikas vērotājs. Viņš nav tālu no patiesības: šogad aizliegts ražot un pārdot Jāņu sieru, jo tas iekļauts Eiropas tradicionālo īpatnību reģistrā. Ar Jāņu siera ražošanu un pārdošanu drīkst nodarboties tikai pieci Latvijas uzņēmumi, kas izpildījuši visas birokrātijas prasības attiecībā uz šo produktu. 2014. gadā tika gatavoti dokumenti Eiropas Komisijai (EK) par Jāņu siera iekļaušanu tradicionālo īpatnību reģistrā, un toreiz visiem uzņēmumiem un mājražotājiem tika piedāvāts piedalīties šajā pārtikas kvalitātes shēmā. Pieteicās vien pieci. Līdz ar to tikai tie varēs uz sava siera rituļa etiķetes rakstīt Jāņa vārdu.

Intervija ar Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektori Guntu Līdaku – par situāciju elektronisko mediju tirgū, par krievu medijiem, žurnālistikas kvalitāti un valsts drošību.

«Peripetijas ap Stambulas konvenciju nedarīja godu Latvijai, turklāt veids, kā par to tika spriests, nav labā prakse,» Latvijas Radio intervijā teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Intervija ar skandalozās Stambulas konvencijas kritiķi, tiesību zinātņu doktori ar specializāciju starptautiskajās tiesībās un nu jau arī tieslietu ministra ārštata padomnieci Baibu Rudevsku – par Stambulas konvencijas tiesiskajiem aspektiem, Labklājības ministrijas mēģinājumiem diskreditēt konvencijas pretiniekus, kā arī par viendzimuma laulību iespējamo legalizāciju Latvijā, pat nemainot Satversmes tekstu.