Elita Veidemane / Autori

Intervija ar Tautas partijas (TP) valdes locekli, Saeimas frakcijas Par labu Latviju priekšsēdētāju Edgaru Zalānu.

Nule izlasīju Māra Ruka grāmatu Spridzinātāji. Piesaista tumšsarkanais vāks, uz kura kā nepareizi nodrāzts zīmulis slejas Pārdaugavas t. s. uzvaras pieminekļa siluets, pārsvītrots ar grāmatas nosaukumu, veidojot kroplīgu, ar piecstaru zvaigznēm izrotātu krustu.

Intervija ar uzņēmēju, zemnieku saimniecības Zemitāni īpašnieku Gunti BELĒVIČU.

Intervija ar partijas Visu Latvijai! līderi Raivi Dzintaru.

Intervija ar partijas Visu Latvijai! līderi Raivi Dzintaru.

Jau pāris dienas apkārt, kā saņēmu vēstuli no Intas – jaunas un skaistas atraitnes, kuras vīru savas mājas pagalmā pirms dažiem gadiem bezjēdzīgi nosita divi bandīti. Nosita dažu latu dēļ. Toreiz Inta bezgalīgās bēdās juta, ka beidzas viņas laimīgā dzīve, juta, ka viņa nomirst līdz ar vīru, tomēr pie dzīvības noturēja doma, ka viņai taču ir divas meitiņas, kurām mamma būs vajadzīga vēl vairāk nekā pirms tam – laimīgajā dzīvē. Inta sažņaudza sirdi dūrē un piespieda sevi piecelties kājās, saprotot, ka sakņupusi un vārga viņa nevienam nebūs vajadzīga, arī meitām ne.

Plānprātības ģenerāļu uzsāktais karagājiens pret Daugavu, kuru – pēc viņu pārliecības – vajadzēja pārvērst par kuģojamu plančku, par laimi, aplauzās pusceļā: nepagāja ne pusgads, un Latvijas valdības izveidotā darba grupa, kurā ietilpa Ārlietu, Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī Latvenergo amatpersonas, brīnumainā kārtā tomēr publiski atzina šā projekta absurdu.

Intervija ar advokātu un rakstnieku Andri Grūtupu.

Advokāts Andris Grūtups uzskata, ka jaunajam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, stājoties savā amatā, pirmais darbs būtu atcelt kārtību, ar kuru prezidents sev piešķir Triju Zvaigžņu ordeni.

"Prezidents Zatlers ar savu vieglprātību un netālredzību ir nolicis valsti muļķīgā stāvoklī. Nebija nekāda pamata atlaist parlamentu," šodien intervijā Neatkarīgajai saka advokāts Andris Grūtups.

Liepājas apriņķa Mežstrautos, kas atradās Rucavā, tur dzīvojošais Šēpera kungs neilgi pēc 1941. gada 14. jūnija saņēma vēstuli no Pūķu ģimenes. Īsa, satraukta, neziņas un izmisuma tumsas piesātināta bija šī vēstule:

Oligarhu izvades pasākums bija kā laikus pasniegta karote precīzi noteiktā ēdienreizē. Gaumīgi greznota ar dažu sabiedrībā zināmu cilvēku klātbūtni un dezinficēta šķīstā oligarhu sadedzināšanas ugunī.

«Piedrāžam prezidentu!» spalgi iesaucās kāds pusaudzis, kad pa Saeimas durvīm nule iznākušais jaunievēlētais valsts vadītājs Andris Bērziņš, mulsi smaidīdams, mēģināja izspraukties cauri satracinātajam pūlim.

«Pie mums prezidentus no bērna kājas neaudzina,» izteicās kāds labs Valda Zatlera paziņa, «un Latvijā nav arī prezidenta kursu. Tāpēc nevajag pārmest Valdim neprasmi iekļauties kaut kādos iedomātos rāmjos, kurus radījuši tie, kuri nekad nebūs prezidenti.» Paziņa, kurš negribēja, lai viņu publisko, vēl piebilda, ka tas uzvalciņš, kurā prezidentu mēģināja iestūķēt viņa izvirzītāji, ir izrādījies par šauru un par neērtu.

Pirmdien politisko partiju apvienības Vienotība valde pēc smagām diskusijām balsojot pieņēma lēmumu dibināt vienotu partiju, sasaucot dibināšanas sapulci ne vēlāk kā 6. augustā. Taču situācija nav tik gluda kā valdes oficiālajā paziņojumā. Ieskatu notikumos un prognozēs dod Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja (Pilsoniskā savienība). Intervija notika pirms valdes sēdes.

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš nule izteicās, ka Valsts prezidentam Valdim Zatleram pēc Saeimas negatīvā balsojuma par Šlesera iespējamo izdošanu KNAB kratīšanai būtu „ļoti nopietni jādomā” par Saeimas atlaišanu.

Intervija ar Valsts prezidenta amata kandidātu Andri Bērziņu.

Man noteikti būtu grūtības iegūt izglītību dzimtajā – latviešu – valodā, ja es dzīvotu Krievijā. Tikpat lielas šīs grūtības būtu, ja es dzīvotu, piemēram, Francijā, Spānijā vai jebkurā citā valstī. Jo tur valsts valoda ir titulnācijas valoda un tur valsts apmaksā pamatizglītību, kas tiek sniegta šīs valsts valodā. Protams, ir nianses, taču tās nemaina lietas būtību.

«Jaunā informācija par KNAB priekšnieka Vilnīša iespējamiem pārkāpumiem varētu būt šā biroja uzsāktā pārbaude sakarā ar Dombrovska varbūtējo atrašanos interešu konfliktā,» ironizējot par valdības vadītāja neseno paziņojumu, bilda kāds politiķis. Pirmdien Dombrovskis atklāja, ka par Vilnīti iegūtā informācija esot «pietiekami nopietna, lai pagarinātu darbības laiku ģenerālprokurora vadītajai komisijai, kura izvērtē Vilnīša atbilstību amatam». Par informācijas saturu premjers klusēja, jo tā, raugi, esot slepena. Martā valdība pieņēma lēmumu izveidot komisiju, kas vērtē Normunda Vilnīša atbilstību amatam, taču komisijas locīklas bijušas valstiski tik ļoti aizņemtas, ka nav spējušas laikus tikt galā ar sarežģīto KNAB priekšnieka izpēti, tāpēc komisijas pilnvaras esot jāpagarina vēl uz mēnesi.

«Prezidenta vēlēšanas ir tāda pārbaudes spēle bez noteikumiem,» spriež sociologs Aigars Freimanis. «Tā ir iespēja politiskajiem konkurentiem izvilloties, liekot lietā jebkurus paņēmienus – arī neatļautus.»

Intervija ar Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidentu un Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāju Didzi Šmitu.

«Mani politiskais huligānisms plēš vai pušu, man ļoti grūti valkāt manu saskaņas žaketi,» negaidīti atklāja Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs, aprīļa beigās atbildēdams uz krievu interneta portāla imhoclub.lv jautājumiem.