Elita Veidemane / Autori

Intervija ar Latvijas Okupācijas muzeja pētnieku, vēsturnieku Uldi Neiburgu.

Neatkarīgās komentētāju saruna ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Viesturu Boku.

Tautas skaitītāji diez vai sagrabinās divus miljonus Latvijas iedzīvotāju: ne tikai tāpēc, ka daļa cilvēku vienkārši nevēlas tapt saskaitīti, bet galvenokārt tālab, ka pēdējos gados prom no Latvijas devušies ap 200 000 tautiešu, zaudējot cerības dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi savā dzimtenē Latvijā.

Intervija ar bijušo Krievijas valdības vicepremjeru Borisu Ņemcovu, Vladimira Putina politisko pretinieku, Tautas brīvības partijas līderi, kurš šā gada Krievijas parlamenta vēlēšanās mēģinās savu opozicionāro politisko spēku ievest augstākajā valsts likumdevējā.

Tas patiešām ir brīnumrīks. Tā iespējas ir gandrīz neierobežotas. Bet Andris pavisam vienkārši nosaka: «Esam uzsākuši jaunu projektu. Mums tagad ir lāzers, kuram ir dažādi viļņa garumi, līdz ar to šis lāzers balina, griež, stiprina, veicina profilaksi un likvidē.»

«Neviens nekad man nav norādījis, ko un kāpēc darīt. Pats interesējos par vēsturi, pats izdomāju veidot filmas par Gunāru Astru, barikāžu laiku, mežabrāļiem... Pieturos pie Raiņa teiktā: «Kā runāja sveši ļaudis, tā tu līdzi nerunā.»

Sestdien notiks partijas Pilsoniskā savienība biedru kopsapulce. Piedāvājam interviju ar partijas valdes locekli, profesori, Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti.

"Esmu iemīlējis poļu tautu, tāpēc arī tik daudz rakstu par viņiem, pats nebūdams polis. Polija no visai nožēlojamas komunistiskas valsts izaugusi par stabilu demokrātiju, par vienu no Eiropas ekonomikas spožākajām zvaigznēm.

Reiz dzīvoja Saimnieks un viņa Suns. Saimnieka vienīgais uzdevums bija savākt Suņa kakas, tās sakaltēt un par mērenu samaksu izdalīt mazdārziņu īpašniekiem zemes mēslošanai. Viss notika, peļņa tecēja Saimnieka kabatā, arī Suns jutās laimīgs – mūža maize tak nodrošināta.

Kāds mans draugs nesen izteicās: «Mēs varētu japāņiem zemi piešķirt, lai palīdz celt mūsu valsts ekonomiku. Tas tiešām būtu labi: mēs Japānai piedāvātu daļu Latvijas teritorijas bez maksas un bez nosacījumiem. Lai uzceļ Saules pilsētu un ar savu piemēru parāda mums, ko nozīmē būt stipriem. Es atdotu savu Jūrkalnes zemesgabalu. Kā tu domā, vai šāda akcija būtu iespējama? Proti, ziedot zemi ar konkrētu mērķi. Lai ceļ pilsētu, japāņu skolas un dzīvo bez bailēm no radiācijas. Domāju, tur ir daudz cilvēku, kam vairs nebūs, kur atgriezties. Man šķiet, ka tikai kaut kas tāds – pirmajā mirklī pilnīgi neprātīgs un dīvains – varētu palīdzēt izdzīvot mūsu pašu valstij. Vienīgi – kā to realizēt?»

"Joprojām manā tālruņa katalogā ir vairāki telefonu numuri, kurus es vairs nekad neizmantošu, un tomēr es tos nevaru izsvītrot, jo sirdī nespēju pieņemt faktu, ka šo telefonu īpašnieku vairs nav starp dzīvajiem," emocionāls un atklāts ir Novakovska kungs, atcerēdamies pērnā gada 10. aprīli – traģisko Smoļenskas aviokatastrofu, kurā bojā gāja lidaparāta Tu-154 deviņdesmit seši pasažieri un apkalpes locekļi.

"Valsts prezidenta amata kandidāta Valda Zatlera bijušais kolēģis, ķirurgs ar "zelta rokām" Āris Auders prasīja naudu no pacientiem un par to tika notiesāts. Zatlers neesot prasījis, taču atzīst, ka ņēma, ja viņam deva, un vēlas kļūt par Valsts prezidentu."

"Riebeklis nr. 1 visu pērno gadu špionēja, cik litru ūdens pārplūst pāri Rīgas hesam, bet riebeklis nr. 2 gribēja uzzināt, cik kotlešu apēda Muļķu partijas priekšsēdis, vēlēšanu naktī veidojot koalīciju ar Pamuļķu partiju.

Lai lasītājus tuvāk iepazīstinātu ar "īstu spiegu", Neatkarīgā nointervēja žurnālistu Dmitriju Jermolajevu, kas patlaban dzīvo un strādā Maskavā.

"Bet mums, zināt, ir plāns," šķiet, saguris no bezjēdzīgās nodarbes, nopūtās policists, apturot manu auto pēc nenozīmīgas ātruma pārsniegšanas. Likumsargs apgalvoja, ka tiešām eksistē šāds plāns: mēneša laikā esot jānoķer konkrēts skaits satiksmes noteikumu pārkāpēju.

Redakcijas rīcībā nonākuši vairāki dokumenti, kas stāsta par Jūrmalas domes un tai pakļauto SIA finansiālo darbību. Viens no dokumentiem ir vēstule, ko pieci Jūrmalas domes deputāti 27. janvārī nosūtījuši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim.

"Mēs negribam iet gājienā," bez pārdomu mirkļa teic Arturs Vidners, atbildēdams uz jautājumu par 16. marta tradicionālo pasākumu, kurā, pieminot savus bojāgājušos cīņu biedrus, piedalās latviešu leģionāri – par karogoto gājienu no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim.

Intervija ar Maestro Raimondu Paulu pēc izcili nospēlētiem koncertiem Kijevā un Sanktpēterburgā, pēc Eirovīzijas atlases un pirms Kongresu nama pārbūves.

2007. gadā bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Leonīds Alksnis kādā intervijā atzinās: «Esmu rakstiski vairākkārt iesniedzis savus priekšlikumus saistībā ar Jūrmalas attīstības plāna grozījumiem. Atbildes nav.

Intervija ar Eiroparlamenta deputātu Alfrēdu Rubiku (Saskaņas centrs), Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas locekli.

"Visi uz referendumu!" aicināja Latvijas Tautas frontes (LTF) runasvīri, tautas kustībai lojālie mediji un aktīvākie tautfrontieši. Kaut gan tas nebija juridiski nodēvēts par referendumu – tā bija iedzīvotāju aptauja, tik un tā šis 1991. gada 3. marta notikums bija ļoti svarīgs Latvijai.

"Visi uz referendumu!" aicināja Latvijas Tautas frontes (LTF) runasvīri, tautas kustībai lojālie mediji un aktīvākie tautfrontieši. Kaut gan tas nebija juridiski nodēvēts par referendumu – tā bija iedzīvotāju aptauja, tik un tā šis 1991. gada 3. marta notikums bija ļoti svarīgs Latvijai. Nupat bija beidzies barikāžu janvāris, un psiholoģiski smagais zaudējumu un uzvaru laiks bija manāmi iztukšojis cilvēkus, kuri savas emocijas atstāja Doma laukumā, pie Ministru Padomes, pie Latvijas Televīzijas...