Ilze Zonne / Autori

Līdz ar citiem gardiem un interesantiem pašmāju produktiem izstādes Riga Food 2017 Latvijas novadu hallē vēl šodien, rīt un parīt var iepazīt un novērtēt Ikšķiles mājražotāja Jāņa Smeltera piedāvāto dzērienu Ingverine. Kā jau noprotams pēc nosaukuma, galvenā sastāvdaļa, kas piešķir dzērienam gan garšu, gan veselīgumu, ir ingvers – viena no pasaulē populārākajām garšsaknēm, ko nu jau labi iepazinuši arī Latvijas iedzīvotāji.

«Cilvēkiem ir raksturīgi kaitīgi ieradumi,» stāsta Neauglības ārstēšanas kampaņas ārsts, klīnikas EGV andrologs Dr. Kirils Ivanovs. «Kamēr viņi jauni, tikmēr neredz postošās sekas, ko kaitīgie ieradumi atstāj uz veselību. Taču tad, kad beidzot atnāk pie ārsta, bieži jau ir par vēlu. Aicinu apdomāt savu dzīvesveidu un mazināt neauglības riskus, jo tie ir faktori, ko mēs spējam ietekmēt,» mudina ārsts.

Aveņu mārrutki, ābolu sviests, čili želeja, kūciņa burci-ņā… tie ir tikai daži no Latvijas ražotāju jaunajiem pro-duktiem, ko varēs apskatīt, nodegustēt un iegādāties Bal-tijas lielākajā pārtikas izstādē Riga Food 2017, kas no 6. līdz 9. septembrim notiks Ķīpsalā.

Gal­viņ­kā­pos­ti. Ko gan vēl jaun­u var gai­dīt no tā­diem dār­ze­ņiem, kas pa­zīs­ta­mi ga­du tūk­sto­šiem? Viss jaun­ais šķiet in­te­re­san­tāks, to­mēr lai­ku pa lai­kam at­grie­ža­mies pie pār­bau­dī­tām ēdam­lie­tām, un iz­rā­dās – par tām ne tu­vu vēl ne­zi­nām vi­su.

65% Latvijas iedzīvotāju, kuri nodarbojas ar sportu, labprāt trenējas vienatnē, liecina sporta apģērbu zīmola 4F veiktais pētījums. Trenēties kopā ar citiem vai apmeklēt grupu nodarbības izvēlas tikai 35% aptaujāto.

Vientulības radītie pārdzīvojumi varbūt rosina dziesminieku daiļradi, bet tie nepavisam nav labi cilvēka veselībai. Statistika, veidojot kopsavilkumus no dažādu savstarpēji nesaistītu pētījumu datiem, liecina, ka vientuļie ļaudis biežāk nekā citi ir pakļauti depresijas riskam, cieš no miega traucējumiem un atmiņas vājināšanās, vientulības un atstumtības sajūta saasina hroniskas sāpes, tai ir arī saistība ar paaugstinātu asinsspiedienu, aptaukošanos, otrā tipa diabēta attīstību, paaugstinātu insulta un infarkta risku.

Lai labi garšo!

Kad laika ziņas prognozē meteoroloģisko rudeni, vismaz ēdienkartē gribas vēl pievērsties kaut kam vasarīgam, un gurķis šajā ziņā ir lieliska izvēle. Šobrīd katrā virtuvē jābūt pa kādam svaigam, kraukšķīgam gurķim, ko nograuzt, sagriezt salātos, ieskābēt, iekonservēt vai izmantot jauna ēdiena gatavošanai.

Ja mājas aptieciņā krājumi patukšojušies, bet jaunus iegādāties neatļauj naudas trūkums vai nevar acumirklī aizkļūt līdz aptiekai, noder atjautīgu cilvēku izdomāti tautas līdzekļi, lai novērstu dažādas ikdienišķas ķibeles, kas atgadījušās kopumā veseliem cilvēkiem. Ja problēmas ir nopietnākas, nekā domāts, šie paņēmieni nebūs efektīvi, taču vismaz nekaitēs.

Augustā kartupeļi garšo tik lieliski, ka tiem var uzticēt galvenā ēdiena, nevis pieticīgas piedevas lomu. Dārzkopim pirmā jauno kartupeļu maltīte ir viens no vasaras atskaites punktiem ceļā uz rudeni. Pašaudzētajiem bumbuļiem, kuri nonākuši galdā pēc sīvas cīņas ar nezālēm, lakstu puvi un kaitēkļiem, savā ziņā ir uzvaras piegarša.

Uzņemt gana daudz ūdens – tas ir viens no biežāk dzirdētajiem veselīga dzīvesveida ieteikumiem. Arī mūsu senči pret dzeramo ūdeni izturējušies ar dziļu cieņu. Kas ūdenī spļauj, tas Laimes mātei iespļauj acīs, vēsta sens ticējums. Ūdens nepieciešams, lai organisms varētu normāli darboties. Starp ķermeņa šūnām ir starpšūnu šķidrums, kas piegādā šūnām skābekli un barības vielas. Kad starpšūnu šķidruma trūkst, pasliktinās šūnu apgāde un līdz ar to arī vispārējā pašsajūta.

Lai normāli izgulētos, pieaugušam cilvēkam caurmērā vajadzīgas astoņas miega stundas – tā ir kā vispārpieņemta norma, ko izmantojam ikdienā, lai novērtētu, vai guļam pietiekami. Daži mediķi kategoriski uzsver, ka norma jāievēro, citi saka: miega ilgums, tāpat kā kurpju izmērs, katram cilvēkam ir savs. Vienam varbūt pietiek ar septiņām stundām, citam vajadzīgas deviņas. Ja kāds stāsta, ka pietiekot ar četrām stundām, tad gan viņš vai nu melo, vai maldās un riskē sagandēt savu veselību. Kārtīga izgulēšanās nav saistāma tikai ar gultā pavadīto stundu skaitu. Miegam jābūt pilnvērtīgam. Kā pazīt problēmas, kas tam traucē, un ko darīt?

Svinot savu piecu gadu jubileju, programma Dr. Klauns sadarbībā ar vairākiem atbalsta partneriem no šī gada 8. augusta līdz 2. oktobrim visā Latvijā ir uzsākusi ziedojumu kampaņu, lai slimnīcu mazo pacientu ikdienu padarītu krāsaināku un jautrāku.

Me­di­cī­nas te­ma­tiem vel­tī­tos tek­stos vār­di as­tma un aler­ģi­ja bie­ži sa­sto­pa­mi līdz­ās. «Zi­nāt­ne gu­vu­si ap­stip­ri­nā­ju­mu tam, ka ek­sis­tē tā sau­ca­mā vie­no­tā elp­ce­ļu sli­mī­ba – tas no­zī­mē, ka aler­ģis­kas ies­nas un as­tma ir ko­pējs pro­cess,» stās­ta aler­go­logs Mā­ris Bu­kov­skis (He­ad­li­ne pri­vāt­klī­ni­ka). «Tas pats ie­kai­sums, zi­nā­mā mē­rā tie pa­ši sli­mī­bas me­hā­nis­mi, lie­lā mē­rā tie pa­ši pro­vo­cē­jo­šie fak­to­ri iz­rai­sa pro­blē­mu gan elp­ce­ļu aug­šē­jā stā­vā – de­gu­nā, gan arī elp­ce­ļu apakš­ējā stā­vā – bron­hos, at­tie­cī­gi ra­dot aler­ģis­kas ies­nas vai as­tmu.»

Ābo­lu laiks jā­steidz iz­man­tot, jo tie­ši ta­gad tie ir vis­vēr­tī­gā­kie, su­lī­gā­kie un vi­ta­mī­niem ba­gā­tā­kie. Ka­mēr dār­zā ābo­lu pil­na ze­me, mums ir iz­de­vī­ba sa­ēs­ties svai­gus aug­ļus, at­saukt at­mi­ņā zi­nā­mās ābo­lu ēdie­nu re­cep­tes un ap­gūt jaun­as.

Atkal protam novērtēt nemākslotus, pēc iespējas mazāk pārstrādātus pārtikas produktus. Sviests ir viens no tādiem.

Svai­go dār­ze­ņu pār­pil­nī­ba lau­kā, do­bē, tir­gū un vei­ka­lā. Bet vai arī ta­vā šķī­vī? Šo­brīd ir ti­kai maz­liet jā­pa­cen­šas, lai no­dro­ši­nā­tu ēdien­kar­tē ve­se­lī­gu daudz­vei­dī­bu. Vie­ni no dār­ze­ņiem, ku­rus ne­va­ja­dzē­tu pie­mirst, plā­no­jot mal­tī­tes, ir bro­ko­ļi, rei­zēm dē­vē­ti arī par spar­ģe­ļu kā­pos­tiem. Tos aug­stu vēr­tē­ja se­nie ro­mie­ši un vēl šo­dien bro­ko­ļu ēdie­ni aso­ci­ē­jas ar Vi­dus­jū­ras re­ģi­o­na vir­tu­vi, ta­ču tie ir ie­cie­nī­ti arī pie mums, po­pu­lā­ri Āzi­jā un Ame­ri­kā. Pa­rei­zi pa­ga­ta­vo­ti, bro­ko­ļi ir mai­gi un vien­lai­kus krauk­šķī­gi, kā arī ļo­ti ba­gā­ti ar ve­se­lī­gām uz­tur­vie­lām.

Maz­sā­lī­ti gur­ķi? Tas ir ļo­ti vien­kār­ši: bur­kā iek­šā, garš­vie­las klāt, sā­lī­ju­mu vir­sū – un ot­rā die­nā jau var ēst. Ap­mē­ram tā stās­ta pie­re­dzē­ju­šas saim­nie­ces. Lai pir­mo­reiz iz­mē­ģi­nā­tu maz­sā­lī­tu gur­ķī­šu ga­ta­vo­ša­nu, var at­rast de­ta­li­zē­tu re­cep­ti vai sī­ki iz­vai­cāt kā­du liet­pra­tē­ju un da­rīt vi­su tie­ši tā, kā sa­cīts. Vē­lāk jau var vei­dot sa­vu vie­dok­li par to, ku­ras sa­stāv­da­ļas va­ja­dzē­tu pie­likt vai­rāk, ku­ras ma­zāk, no ku­rām at­teik­ties un ku­ras ie­kļaut re­cep­tē vēl pa­pil­dus.

Vārds «maniaks» visbiežāk saistās ar šausminošu tēlu, teiksim, asinskāru slepkavu vai sadistisku izvarotāju, kurš, acīm neprātīgi spīdot, vajā savus upurus. Grieķu vārds maníā patiešām burtiskā tulkojumā nozīmē «ārprāts, kaisle», bet plašākā izpratnē mānija ir vienkārši pārspīlēta nosliece, tieksme uz kaut ko.

Kā tu gu­li, tāds tu esi. Nav ne­maz jā­būt sap­ņu tul­kam, lai va­rē­tu spriest par cil­vē­ka per­so­nī­bu un ve­se­lī­bu pēc vi­ņa gu­lē­ša­nas pa­ra­du­miem, –da­žā­dos pē­tī­ju­mos se­ci­nā­ju­ši ame­ri­kā­ņu zi­nāt­nie­ki.

Kurš gan sa­vu rei­zi nav sa­si­tis as­tes kau­la ap­vi­du, pa­krī­tot uz pēc­pu­ses? Šķiet, ka gan jau sā­pes pēc kā­da lai­ka pār­ies pa­šas no se­vis. Bet ja ne – jā­ie­dzer kā­das tab­le­tes. Tā sprie­žam mēs pa­ši, un ga­dās, ka tā spriež arī ģi­me­nes ār­sti. «Ja sā­pes as­tes kau­la ap­vi­dū tur­pi­nās di­vas ne­dē­ļas un il­gāk, ir jā­mek­lē ci­ti ce­ļi, kā šo pro­blē­mu ri­si­nāt,» sa­ka mu­gur­kau­la ķi­rurgs Ar­tis Gul­bis. «Reizēm, īpa­ši jau­niem cil­vē­kiem, ir ļo­ti grū­ti ap­tvert, ka arī vien­kāršs kri­tiens uz di­be­na spēj ra­dīt hro­nis­kas un ilg­sto­šas sā­pes, kas ar lai­ku var pat mai­nīt cil­vē­ka rak­stu­ru; viņš kļūst ner­vozs, vieg­li aiz­ska­rams, pa­rā­dās nei­ro­zes pa­zī­mes un ģi­me­nes ārsts pa­pil­dus ci­tiem me­di­ka­men­tiem no­zī­mē arī an­ti­dep­re­san­tus. Ne­kā­dā ga­dī­ju­mā šīs sā­pes ne­va­ja­dzē­tu ie­laist ilg­sto­ši.»

Tomātiem, gluži tāpat kā daudziem cilvēkiem mūsu zemē, šovasar gribētos vairāk saules. Taču atrast kvalitatīvus, smaržīgus un garšīgus vietējos tomātus nu jau ir iespējams. Vislabāk, ja tie nav noplūkti puszaļi, bet ir nogatavojušies turpat dārzā, kaut arī plēves vai polikarbonāta «tomātu būdiņās», nevis zem klajas debess.