Ilze Zonne / Autori

Neraugoties uz dabas kaprīzēm, bez rabarberiem palikuši neesam, kaut arī dažviet tie nav tik lekni kā allaž un steidz ātrāk izziedēt. Tautas ticējumam, ka rabarberus drīkst ēst tikai līdz Jāņiem, ir racionāls pamats: pārauguši rabarberi satur daudz skābeņskābes, kas nenāk par labu ne garšai, ne ēdāja veselībai. Vēl viens iemesls pasteigties ir tas, ka trauslos, sulīgos, tomēr skābenos rabarberu kātus jau sāk izkonkurēt zemenes, saldie ķirši un mellenes no Spānijas, Grieķijas un citām siltākām zemēm.

Vasaru mēdz dēvēt par grilēšanas sezonu, taču tas ir visai nosacīti, jo lielākie grilēšanas entuziasti to nepārtrauc nevienā gadalaikā, savukārt citiem sezona sākas un beidzas ar vienu pikniku. Grilētu produktu cienītāji apgalvo, ka šis ēdienu gatavošanas veids esot veselīgāks nekā cepšana uz pannas, jo grilējot produktu poras noslēdzas un tie patur sevī visas vērtīgās vielas. Nereti grilēšana prasa arī īsāku laiku nekā citi ēdiena gatavošanas veidi.

Dodoties piknikā vai laivu braucienā, uz zaļumballi vai jebkuru citu pasākumu, kas saistīts ar uzturēšanos brīvā dabā, jāatceras paņemt līdzi kaut ko pret odiem. Jo nejaukie kukaiņi būs klāt kā likts.

«Ja sa­bied­rī­ba sme­jas par kā­du ve­se­lī­bas pro­blē­mu, tas aiz­vai­no, liek pa­cien­tam dis­tan­cē­ties no pro­blē­mas un to ne­at­zīt. Tie­ši tā Lat­vi­jā no­ti­cis ar krāk­ša­nu: gan sa­bied­rī­ba, gan pa­cien­ti, gan diem­žēl arī me­di­cī­nas pro­fe­si­onā­ļi šo pro­blē­mu bie­ži ig­no­rē,» sa­ka oto­ri­no­la­rin­go­logs, He­ad­li­ne pri­vāt­klī­ni­kas va­dī­tājs un Lat­vi­jas Uni­ver­si­tā­tes lek­tors Kas­pars Pek­sis. «Ir pa­cien­ti, ku­ru krāk­ša­na ne­no­da­ra ļau­nu­mu ve­se­lī­bai, ir tā­di, ku­ri sli­mo ar mie­ga ap­no­ju – kad or­ga­nisms mie­gā cieš no skā­bek­ļa trū­ku­ma, bet tre­šā pa­cien­tu ka­te­go­ri­ja ir cil­vē­ki ar mie­ga trau­cē­ju­miem,» stās­ta He­ad­li­ne pri­vāt­klī­ni­kas ār­ste Lī­va Šper­la.

Pret psihiskajām slimībām lielā sabiedrības daļā ir virspusēja attieksme: cilvēki vai nu uzskata, ka tas ir kaut kas ļoti nenopietns, vai arī domā, ka tur nav iespējams neko palīdzēt un pacientam, kurš vēršas pie psihiatra, tiks uzspiests nepieskaitāmības zīmogs.

Tie, kuri cenšas sekot veselīga uztura aktualitātēm, noteikti būs ievērojuši, cik pretrunīga informācija pasaulē pēdējā laikā veltīta pienam un piena produktiem.

Par fiziskas aktivitātes labvēlīgo iespaidu uz vispārējo pašsajūtu zināms jau sen – tās ietekmē sirds strādā intensīvāk, palielinās asiņu pieplūdums audiem, organismā izdalās labsajūtas hormoni.

Kafijas «sausinošā» ietekme uz cilvēka ķermeni ir viens no biežākajiem argumentiem, kādēļ to neiesaka dzert. Kafijas tēmu dažādi padomdevēji bieži skar kontekstā ar to, ka daudziem cilvēkiem mūsdienās ir paradums lietot par maz šķidruma. Tiek apgalvots, ka nedrīkst kafiju ieskaitīt kopējā šķidruma patēriņā, jo tā esot diurētiska – urīndzenošana, tādēļ ne vien ātri tiekot izvadīta no organisma pati, bet arī paņemot līdzi daļu no tik ļoti vajadzīgā ūdens, kas uzņemts no citiem avotiem.

Stājoties darbā, cilvēkam jāpierod pie daudzām jaunām lietām, kas saistītas ar darba saturu, organizatoriskām niansēm, jauniem priekšniekiem un kolēģiem, gribas parādīt sevi no labākās puses, bet darba apstākļi uz šī fona nešķiet tik svarīgi. Tomēr ir traucēkļi, kurus nevar nepamanīt, un viens no tādiem ir caurvējš. Vienkārši neērtība vai faktors, kas rada risku veselībai?

Dārzos šajā aukstajā pavasarī viss aizkavējies, tomēr skābeņu lapiņas daudzviet jau ēdamā lielumā.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2015. gadā rekordlielam iedzīvotāju skaitam – 224 cilvēkiem – konstatēta ādas vēža bīstamākā forma – melanoma, bet vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem reģistrētas citas ādas vēža formas, līdz ar to ierindojot ādas vēzi pirmajā vietā starp visiem onkoloģisko slimību veidiem. Dati par pagājušo gadu vēl nav pieejami.

Saskaņā ar sporta apģērbu zīmola 4F veikto aptauju, kurā piedalījās 650 respondentu, 74% Latvijas iedzīvotāju neapmeklē pašvaldību piedāvātās bezmaksas sporta nodarbības. Iegūtie dati ir jo īpaši pārsteidzoši tāpēc, ka 80% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju gribētu apmeklēt bezmaksas treniņus. «Mūsu gribēšana dažkārt nesaskan ar mūsu varēšanu,» komentē fitnesa treneris Kristaps Ence.

Kad ēdienu receptēs viena no sastāvdaļām ir milti, mēs ar to saprotam kviešu miltus, visbiežāk – smalka maluma un augstākā labuma, ne jau pilngraudu. Ārsti un uztura speciālisti rosina pievērsties arī citiem miltu veidiem, kas ļauj uzņemt daudzveidīgākas uzturvielas un izjust jaunas garšas nianses.

20.–21. maijā Jelgavā, Pasta salā, interesentus pulcēs HELSUS festivāls. Tā norise iecerēta septiņos dārzos, no kuriem katrs simbolizē kādu cilvēka attīstības virzienu: Dvēseles, Fiziskās kultūras, Vides, Veselības, Uztura, Sevis izziņas, kā arī Bērnu/Izglītības dārzs. Būs iespēja uzklausīt pašmāju un ārvalstu lektorus, izmēģināt dažādas fiziskas prakses un jaunus pašizziņas ceļus, gūt vērtīgas atziņas veselīgākai ikdienai.

Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) marta beigās reģistrējusi pirmās un vienīgās zāles primāri progresējošas multiplās sklerozes (MS) ārstēšanai, kas ir viena no šīs slimības formām ar vislielāko invaliditātes risku. Kompānijas Roche zāles ir paredzētas arī recidivējošas MS ārstēšanai. Diagnozes noteikšanas brīdī vairumam MS pacientu ir recidivējoša vai primāri progresējoša slimības forma.

Mēs esam pār­steig­ti, uz­zi­not, ka cil­vē­ki, ku­rus dien­die­nā sa­sto­pam dar­bā, sa­vā pa­gal­mā vai re­dzam te­le­vi­zo­ra ek­rā­nos, ir bron­hi­ā­lās ast­mas pa­cien­ti. Pa­rei­zi ār­stē­jo­ties ar mūs­die­nī­giem me­di­ka­men­tiem, lie­lā­kā da­ļa ast­mas slim­nie­ku var dzī­vot piln­vēr­tī­gu dzī­vi – sa­ka me­di­ķi. Cits jau­tā­jums, cik ie­in­te­re­sē­ti un ga­ta­vi ie­sais­tī­ties ār­stē­ša­nā ir pa­ši pa­cien­ti un vai lai­kus no­teik­ta dia­gno­ze.

Kad līdz īstiem un sulīgiem vietējiem zaļumiem vēl kāds laiks jāgaida, bet siltumnīcu gurķi šķiet ūdeņaini, uzburt pavasarīgu noskaņu ēdienkartē palīdzēs maigi zaļais avokado mīkstums. Ēdiena krāsai ir nozīme – apgalvo tie, kuri šajā jautājumā nopietni iedziļinājušies, un zaļā krāsa esot nomierinoša, atpūtinoša un labu noskaņojumu radoša. Kādēļ gan to nepārbaudīt?

Mostoties dabai, mostas arī cilvēku vēlme pēc košākas, svaigākas un veselīgākas ārienes. Kad dienas gaišākas un saule spilgtāka, kļūst arī grūtāk samierināties ar ādas defektiem un defektiņiem, kas ziemā šķita pavisam neuzkrītoši vai bija bieza apģērba nosegti. Un, ja vēl vasarā paredzēts izlaidums, kāzas, apaļa jubileja vai citi pasākumi, kur īpaši labi jāizskatās, tad pareizs un likumsakarīgs lēmums ir doties pie dermatologa uz konsultāciju.

Pēdējā laikā mediķi arvien biežāk konstatē osteoartrītu gados jauniem cilvēkiem. Divdesmitgadnieku un trīsdesmitgadnieku paaudze bieži vien pat īsti nezina, kas slēpjas aiz šī nosaukuma. Tomēr derētu gan painteresēties, jo sevišķi tiem, kuru vecākiem un vecvecākiem ir locītavu problēmas un varbūt jau veikta ceļu vai gūžu locītavu endoprotezēšana.

Mediji ziņo, ka dārzkopība kļūst arvien populārāka, tostarp arī pilsētnieku un jaunu cilvēku vidū. Stādiņi jau aug, ļaudis pēta dārza lietām veltītus izdevumus un interneta publikācijas, gaida, kad beidzot pārliecinoši atnāks pavasaris, meklē darbarīkus un stilīgus piederumus. Dārza darbus daudzi uztver arī kā veselīgu izkustēšanos svaigā gaisā, un tā patiešām var būt, tikai ar vienu nosacījumu – lai šīs aktivitātes nenodara kaitējumu mugurai, locītavām un cilvēka veselībai kopumā.

Liels dau­dzums cie­ti vā­rī­tu olu paš­laik pie­der pie lie­tas jeb­ku­rā mā­jā, kur nav sve­ša Liel­die­nu svi­nē­ša­na. Tām, kas ak­tī­vi ka­ro­ju­šas, pa­ras­ti ir sa­dau­zī­ta čau­ma­la, kas turp­mā­ko gla­bā­ša­nu pa­da­ra pro­ble­mā­tis­ku. Un ko nu tur gla­bāt – kad tad vēl ēdīs olas, ja ne ta­gad? Pa­vi­sam sa­dau­zī­tās un tās, ku­ras ne­iz­do­das glī­ti no­lo­bīt, iz­man­to­ja­mas sa­lā­tiem vai sa­ce­pu­miem, bet no pā­rē­jām lai top pil­dī­tas olas.

Ne­kur nav teikts, ka vi­sas olas Liel­die­nās ob­li­gā­ti jā­krā­so. Kā­du var pār­mai­ņas pēc pa­ga­ta­vot ci­tā vei­dā. Bez čau­ma­las vā­rī­ta ola pra­sa zi­nā­mas ie­ma­ņas, bet kā­dēļ gan Liel­die­nu brīv­die­nās ne­pa­mē­ģi­nāt?