Ilze Zonne / Autori

Ābolu laiks jāsteidz izmantot, jo tieši tagad tie ir visvērtīgākie, sulīgākie un vitamīniem bagātākie. Kamēr dārzā ābolu pilna zeme, mums ir izdevība saēsties svaigus augļus, atsaukt atmiņā zināmās ābolu ēdienu receptes un apgūt jaunas.

Pirmie kraukšķīgie un tik ļoti svaigie lauka gurķi tika ar nepacietību gaidīti un, iespējams, nograuzti turpat uz vietas.

Ir brīži, kas laika ritējumu izjūtam krasāk nekā citkārt. Tāda ir arī augusta nogale, kad bērniem, jauniešiem un bieži arī cilvēkiem brieduma gados jāsāk posties jaunam mācību gadam.

Omlete ir labs risinājums brokastīm, pusdienām vai vakariņām, kad nav laika un patikas ilgi stāvēt pie plīts, bet izsalkums liek sevi manīt.

«Pacientiem skaidroju, ka mandeles mums ir tāds kā apsardzes sensors vai enter taustiņš datorā,» saka otorinolaringologs Kaspars Peksis, Headline privātklīnikas vadītājs un Latvijas Universitātes lektors.

Saldie pipari – tomātu, kartupeļu un baklažānu radinieki no nakteņu dzimtas – tika atklāti līdz ar Ameriku. Kamēr eiropieši 16. un 17. gadsimta mijā brīnījās par neredzēto augu un prātoja, vai tas maz ēdams, Dienvidamerikas un Vidusamerikas pamatiedzīvotāji to kultivēja jau vismaz deviņus gadu tūkstošus.

Ogu laiks nav nemaz tik garš, un tas jāizmanto, lai kārtīgi saēstos svaigas upenes, jāņogas, mellenes, avenes... Sava interese par ogām ir arī zinātniekiem un veselības stiprināšanai domātu dabas produktu ražotājiem – viņi pēta, kā vērtīgās vielas, kas ir ogās vai augļos, var vislabāk saglabāt un iekļaut produktu sastāvā.

Siltā laikā, iedomājoties kūpošu zupas šķīvi, ēstgriba šķiet pagaisusi. Varbūt tas tāpēc, ka nav ne mazākās vēlēšanās stāvēt pie karstas plīts.

Vienīgais plašākai sabiedrībai daudzmaz pazīstamais ēdiens, kurā izmantotas biešu lapas, ir zupa. Nav slikta, bet vai jūs bieži to vārāt? Gandrīz katrā ģimenē ir kāds, kurš, ieraugot biešu lapas savā šķīvī, saka – nē, paldies, es neēdu zāli.

Brīžos, kad saskaramies ar traumām, negadījumiem un īsti nezinām, kā pareizi sniegt pirmo palīdzību cietušajam, pārņem stress un apjukums.

Kļūt par saaukstēšanās upuri arī viskarstākajā laikā liek neparedzēta apstākļu sakritība vai pašu bezrūpība. Ne vienmēr varam izvairīties no pēkšņas pērkona lietus gāzes, kas izmērcē līdz ādai, bet cepināties karstā saulē un pēc tam mesties vēsā ūdenī gan neviens neliek.

Jauko vasarīgo brīdi, kad dārzos satiekas zemenes un ķirši, var izmantot ļoti garšīgu saldo ēdienu radīšanai no abiem.

Kad vasarīgais laiks rosina būt fiziski aktīviem, prātīgi dara tie, kuri pareizi novērtē savu fizisko sagatavotību, izvēlas piemērotu slodzi un palielina to pakāpeniski, neaizmirstot arī iesildīties. Tomēr pilnīgi pasargāts no negadījumiem nav neviens.

Kad rukolas vārds tikko sāka parādīties ceļojumu aprakstos un kulinārijai veltītās apcerēs, tam bija nedaudz snobiska pieskaņa – lūk, tur, Vidusjūras zemēs un arī tepat smalkos restorānos šie salāti ir parasta lieta, bet jūs par tādiem pat dzirdējuši neesat.

Sēnītes ir mūsu neredzamās kaimiņienes un arī apakšīrnieces. «Ir tādas sēnītes, kuras mums nekādi netraucē, un tādas, kas mums ir nepieciešamas, jo veido ādas normālo mikrofloru, kā arī tādas, ar kurām labāk nesastapties, jo pat neliela saskarsme beidzas ar saslimšanu,» stāsta dermatovenerologs Raimonds Karls, Veselības centra 4 Estētiskās dermatoloģijas un ķirurģijas klīnikas vadītājs, kuru Māja lūdza pastāstīt par izplatītu, bet ne vienmēr laikus pamanītu un ārstētu problēmu, ko sadzīvē mēdzam dēvēt par pēdu sēnīti.

Neatlaidīgi un pacietīgi strādā mūsu organisma atindēšanas fabrika – aknas. Darāmā tām netrūkst ne brīdi, jo visapkārt tik daudz toksīnu: sadzīves ķīmijā, medikamentos, augu aizsardzības līdzekļos, bez kuriem vasarā iztiek tikai retais dārzkopis, un daudzās citās vielās.

Senos laikos esot bijis tā, ka līgotāji Jāņatēvam prasījuši alu un Jāņamātei – ne tikai sieru, bet arī citus gardumus, piemēram, siltus raušus. Lai notiek, samīcīsim kārtīgu porciju rauga mīklas – sanāks visvisādi rauši, gan sāļi, gan saldi.

Ko jūs darīsiet Jāņu vakarā? Atbildes uz šo jautājumu var būt tik dažādas... Gribētos, lai visiem būtu prieks un svētku sajūta, bet, ja pērnie Jāņi bija garlaicīgi un arī šogad nekādus brīnumus negaidāt, tad ierosmei atgādināsim dažas tautas tradīcijas.

Nu tad ņemam groziņu un ejam zemenēs uz dārzu, uz tirgu vai kur nu katram ir tāda izdevība. Tautā joprojām cirkulē uzskats, ka vasaras sezonā jāapēd vismaz desmit kilogramu zemeņu.

Tam, kurš patiešām grib zaudēt liekos kilogramus, jābruņojas ar pacietību un apņēmību. Labi, ka savā cīņā viņš nav viens. Svara normalizēšanu spēj atvieglot un veicināt dažādas no dabas nākušas vielas.

Kad rūpnieciski ražotie atspirdzinošie dzērieni izpelnās veselīga uztura aizstāvju kritiku vai arī vairs nav pa kabatai, atliek vien pievērsties limonādes gatavošanai mājās.

Odi jau paguvuši par sevi atgādināt gandrīz katram, kurš ilgāku laiku uzturējies laukā. Pāris dzēlienu sezonas atklāšanai pieder pie lietas, bet, ja sabrūk virsū vesels odu mākonis, tad vairs nesanāk ne jauka dabas baudīšana, ne mierīga strādāšana dārzā, ne vingrojumu komplekss parkā, un ir jāmeklē kāds līdzeklis, lai pasargātu sevi no izsalkušajiem asinssūcējiem.