Ilze Zonne / Autori

Šajā nedēļas nogalē ir vērts iegriezties Latvijas Dabas muzejā, kur ar košu gladiolu ziedu izstādi uz savu 25 gadu veikumu atskatās Latvijas Gladiolu un īrisu biedrība.

Piena produkti nesola ēdājam ātru liekā svara zudumu, bet, lietojot tos pastāvīgi ilgtermiņā, ir izredzes liekajā svarā neiedzīvoties, raksta Woman’s Health.

Vecāki un vecvecāki, kuru atvases gāja skolā ap gadu tūkstošu miju, droši vien vēl atceras karošanu par to, lai bērni nepavadītu pārāk ilgu laiku pie datora, un savu negaidīto atskārsmi, ka dators patiešām var izraisīt atkarību. Pat tiem, kuri, trijās darbavietās raudamies, bija iegādājušies datoru cerībā, ka tīnis tad sēdēs mājās, nevis klīdīs ielās ar apšaubāmiem draugiem, reizēm nācās atzīt, ka nav pat iedomājušies par tādām sekām. Bet, tehnoloģijām attīstoties, datoram pievienojās dažādas viedierīces, auga interneta piedāvātās iespējas un radās arvien vairāk iemeslu lietotāju aizrautībai.

Kas tās vēl tādas, gribas jautāt. Izklausās aizdomīgi. Bet pietiek iegūglēt, un var atrast gan informāciju, gan attēlus, gan receptes. Aukstās zupas kūku mode nāk no Lietuvas, kur divas radošas konditores izdomāja, patentēja un padarīja populāru aukstās biešu zupas jogurta torti. Tagad parādās arvien jaunas sāļo jogurta kūku versijas.

Arvien lielāka sabiedrības daļa vēlas uzlabot veselību, izmantojot dabas dziednieciskos faktorus – tas acīmredzot ir likumsakarīgi mūsu laikmetā, kad pieaug bažas par visuresošo «ķīmiju». Lai to varētu, vajadzīgas gan dabas bagātības, gan mediķi, kuri zina, kā tās izmantot. Kūrorta rehabilitācijas centrā Jaunķemeri ir abi šie resursi, jo līdztekus vispārpieņemtajām rehabilitācijas metodēm ārstniecības procesā aktīvi tiek iesaistītas tradicionālās kūrorta ārstēšanas metodes. Viena no tām ir peloīdterapija – ārstēšana ar dūņām. Kam tā domāta un kā tiek veikta – stāsta rehabilitācijas centra vadītāja neiroloģe Elīna Malkiela.

Baziliku ir grūti nepamanīt dārzā vai tirgū, jo tā spēcīgā, ne ar ko citu nesajaucamā smarža jūtama jau pa gabalu, patīk vai nepatīk. Ļoti daudziem – patīk. Tas ir ne vien garšīgs, bet arī izskatīgs, bet dārzā dod pat trīskāršu labumu – skaisti zaļais vai violetais augs priecē acis, labi iederas stādījumos, spēcīgi smaržo, aizbaida vienu otru kaitēkli, turklāt jebkurā laikā var noplūkt svaigu zariņu, ko pievienot ēdienam. Visvērtīgākie ir tieši jaunie bazilika dzinumi, kas vienlaikus ir maigi un pikanti, saka garšaugu lietpratēji.

Sen tas bija, kad rukolas vārds tikko sāka parādīties ceļojumu aprakstos un kulinārijai veltītās apcerēs un ēdienu receptes, kurās bija prasīta rukola, bieži atlikām malā, jo nebija skaidrs, kur lai meklē tādu virtuves modes kliedzienu un cik tas maksā. Tie, kuri neatmeta ar roku, drīz vien atklāja, ka šaurlapainais salātiņš, kuram jūsmotāji piedēvē «pikantu viegli rūgtenu sinepju un riekstu garšu», ir viegli izaudzējams dārzā vai pat puķupodā uz palodzes.

Cik ilgu laiku dienā jūs pavadāt ārpus telpām? Iespējams, jau apnicis klausīties, ka cilvēkam regulāri nepieciešams izstaigāties svaigā gaisā – gan vienkārši tāpat, gan brīžos, kad uzvirmo negatīvas emocijas, sāk sāpēt galva vai nelūgts uzmācas miegs. Vasara ir kā radīta, lai iedibinātu šo veselīgo paradumu.

Saldējums esot populārākais deserts pasaulē. Dažkārt – vairāk nekā tikai saldais ēdiens. Mazs iepriecinājums, atvēsinājums, reizēm arī mierinājums. Vairāku paaudžu bērniem tas bija arī kārots atalgojums par labu uzvedību vai labi paveiktu darbiņu, bet gājiens pēc saldējuma – galvenais dienas notikums uz pilsētas bruģa pavadāmā vasaras brīvlaikā.

Vasarā āda daudzējādā ziņā var atviegloti uzelpot, jo atpūta, svaigs gaiss un pozitīvas emocijas tai nāk par labu. Reizēm mēs, ļaujoties bezrūpīgai noskaņai, tomēr aizmirstam par savu ādu pienācīgi rūpēties. Dažas kļūmes liek manīt sevi uzreiz, citas turpretī atklājas tikai vēlāk, un ne visas ir iespējams labot.

Laiki mainās. Lai noskaidrotu, vai sēnes sākušas augt, senāk vajadzēja iet uz mežu vai vismaz ielūkoties tirgū. Tagad informācija strauji izplatās sociālajos tīklos, sēņu laikā tos pārplūdina neskaitāmi pilno grozu attēli un sezonas gaitā izvēršas sacensība – kuram sēņu vairāk, kuram skaistākas un vērtīgākas... Ar sociālo mediju palīdzību cilvēki arī cenšas noskaidrot, kā sauc to vai citu sēni, un bieži uz šiem jautājumiem atbildes sniedz Latvijas Dabas muzeja botānikas nodaļas vadītāja, mikoloģe Inita Dāniele.

Neatņemama sastāvdaļa piknikā ir garda maltīte. Protams, brīvā dabā, jo sevišķi pēc fiziskām aktivitātēm, par ēstgribas trūkumu nevar sūdzēties, tāpēc notiesāti tiks arī visparastākie ēdieni, bet ir ļoti labi, ja izdodas pārsteigt piknika dalībniekus ar kaut ko īpašu.

Piparmētrām ir grūti paiet garām. Vai tas būtu dārzā, upmalā vai tirgū pie zāļu tantiņu stendiem, stiprā smarža signalizē par mētru klātbūtni. Piparmētra ir gan garšaugs, gan ārstniecības augs, tāpēc vāksim krājumus ziemai, bet neaizmirsīsim arī lietot svaigas piparmētru lapiņas, lai piešķirtu atspirdzinošu garšas niansi dzērieniem, salātiem un citiem ēdieniem.

Kūrorta rehabilitācijas centrā Jaunķemeri līdztekus citām darbojas ājurvēdas medicīnas nodaļa. Ājurvēdas vārdu dzirdējuši daudzi, bet ne visiem ir par to skaidrs priekšstats.

Šogad rabarberiem netrūka piedzīvojumu, jo pavasarī valdīja sausums, tāpēc tie daudzos dārzos gribēja agri izziedēt un nācās izlauzt ziedus, dažviet skādi nodarīja salnas, vēlāk lapas sacaurumoja krusa. Bet tagad rabarberi ir godam pelnījuši vietu Jāņu galdā.

Viens pošas ilgi un rūpīgi plānotā tūrisma braucienā, otrs spontāni nopērk «karsto» ceļazīmi, trešais brauc ar velosipēdu vai pārvietojas ar stopiem. Lai cik atšķirīgi būtu katra ceļotāja gūtie iespaidi, vismaz viena kopīga iezīme ir visiem – agri vai vēlu gribas ēst. Šodien reti kurš tūrists baidās, ka varētu palikt nepaēdis, bet biežāk ir bažas par pārtikas kvalitāti vai par to, ka, viesnīcās ēdot cenā iekļautās maltītes, nāks klāt kāds lieks kilograms.

Viens pošas ilgi un rūpīgi plānotā tūrisma braucienā, otrs spontāni nopērk «karsto» ceļazīmi, trešais brauc ar velosipēdu vai pārvietojas ar stopiem. Lai cik atšķirīgi būtu katra ceļotāja gūtie iespaidi, vismaz viena kopīga iezīme ir visiem – agri vai vēlu gribas ēst.

Cilvēkiem mēdz būt ļoti konservatīvi ēšanas paradumi, tomēr ir produkti, kuru dēļ vērts tos nedaudz pamainīt. Uz to var pretendēt jaunās biešu lapas.

Kā Neatkarīgā jau ziņoja, 29. maijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā norisināsies Multiplās sklerozes dienai veltīti pasākumi. Uzreiz jāuzsver: multiplā skleroze nav anekdotēs apsmaidītā kaite, kas pasliktina vecvecmāmiņas atmiņu, bet gan galvenais netraumatiskas invaliditātes cēlonis jauniem cilvēkiem – hroniska neiroloģiska slimība, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu, traucējot galvas un muguras smadzeņu darbību.

Par savu vaļasprieku izvēloties dārzkopību, varam ne tikai izaudzēt ražu, bet arī radoši izpausties, gūt prieku un iekšēju harmoniju, kā arī nodrošināt sev veselīgu fizisku aktivitāti, kas ļauj saglabāt vingrumu un vairot spēku. Protams, tas viss – ar nosacījumu, ka cilvēks ieklausās savā organismā un neuzņemas vairāk, nekā viņš spēj paveikt. Pretējā gadījumā dārzkopība no hobija kļūst par mocību. Pirmās, kas cieš no neadekvātas slodzes, nereti ir locītavas.

Lai iepriecinātu mammu ar kādu pašgatavotu gardumu Mātes dienā, vajag sirsnīgu vēlēšanos, nedaudz laika, kvalitatīvas izejvielas un, protams, labas idejas. Neatkarīgā tās smēlās kūku meistarklasē, ko vadīja AS Rīgas dzirnavnieks kūku meistare Nataļja Lagzdiņa. Meistarklases īpašie vēstneši bija Roberto, Kašers, Aija Vītoliņa (Amber), Valters Krauze, bobslejisti – olimpiskais čempions Daumants Dreiškens un Eiropas čempions Mārcis Rullis.

Dusmas ir viena no cilvēka pamatemocijām, līdztekus, piemēram, priekam, skumjām vai bailēm. Un tās var reizēm pamatīgi sarežģīt dzīvi gan tam, kurš dusmojas uz citiem, gan tam, pār kuru dusmas tiek izgāztas. Tautā saka – dusmas skādē skaistumam. Dusmas var nodarīt jūtamu kaitējumu arī mūsu veselībai, nemaz nerunājot par attiecībām ar līdzcilvēkiem visdažādākajās dzīves jomās – tas vien jau ir pietiekams iemesls, lai iemācītos savas dusmas atšifrēt un kontrolēt. Par to – saruna ar hipnopsihoterapeitiem Zani Siliņu un Edgaru Skrodeli.