Politiķiem tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja īstenot gadiem ilgi kultivēto ideju par nekam nederīgo ierēdņu pārmācīšanu. Valsts kanceleja piedāvā strādājošo skaita ievērojamu samazināšanu, saskatot tajā priekšnoteikumu kvalitatīvai izaugsmei. Runa ir par astoņiem līdz vienpadsmit tūkstošiem likvidētu štata vietu trīs gadu laikā no kopējā 60 000 skaita, ieskaitot arī ilgstošās vakances.
Pār Latvijas būvniecības nozari šā gada beigās sāks līt struktūrfondu naudas lietus, kas draud ar problēmu plūdiem – būvnieki sagrābsies projektus pāri savām jaudām, bet plānās celtnieku rindas papildinās ar bulgāriem, rumāņiem un citiem amatieriem. Cenas šādā darba pārpilnībā augs, turpretim kvalitāte kritīs.
Latvijas lēmums atlikt NATO finansiālo saistību pildīšanu līdz 2018. gadam kontekstā ar ASV prezidenta Donalda Trampa uzstājīgo prasību NATO sabiedrotajiem pildīt salīgto radījis acīmredzamu satraukumu.
Visiem gribas pelnīt vairāk, un Latvijas Radio darbinieki nav izņēmums. Viņu cīņa par personīgo labklājību nonākusi politiķu un ierēdņu dienaskārtībā, jo publiski izskanējis brīdinājums par klusumu ēterā. Radio vadībai gan šādi draudi oficiāli nav izteikti, un arī priekšniecības nomaiņu darbinieki neprasa.
Tāpat kā deputāti vakar neapturami rāpās pāri guļošiem protestētājiem, lai tiktu iekšā parlamenta ēkā, tā brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu nenovēršami iesoļo ES dalībvalstu tautsaimniecībā. Eiropas Parlaments ir devis zaļo gaismu.
Grandiozā iecere savienot Baltijas valstis un pārējo Eiropu ar sliežu ceļiem jau saņēmusi 765,4 miljonus eiro. Nule Eiropas Savienībai pieprasīta trešā naudas porcija – to tērēs piegādātāju tirgus novērtēšanai, projektēšanas pabeigšanai, būvuzraudzībai, dažādiem atbalsta un publicitātes pasākumiem. Taču atklāts paliek jautājums, kā uz līdzīgiem tēriņiem iedvesmot Poliju. Bez Polijas projektam nav jēgas.
Par Eiropas Savienotajām Valstīm sapņojoši politiķi mēģina iezīmēt pirmos soļus savienības federalizācijas virzienā. Eiropas Parlamentā tapuši trīs pašiniciatīvas ziņojumi, kas būtībā aicina samazināt nacionālo valstu ietekmi. Latvijai un citām mazām valstīm tas nozīmētu zaudētas veto tiesības un izstumšanu no lēmumu pieņēmēju loka.
Latvijas Zemnieku savienības biedres Ivetas Grigules aiziešana no partijas ļaus atviegloti uzelpot gan valdības vadītājam Mārim Kučinskim un Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan arī koalīcijas sadarbības partneriem Briselē.
Tenkas par soda mēriem nereģistrētu suņu saimniekiem laukos un nesaudzīgiem suņu reidiem Rīgā neatbilst patiesībai, taču čipēšanas un reģistrācijas procesu tās sekmē.
Arī kūtī pie mākslīgā apgaismojuma mītošu vistu dētās olas būs bioloģiskas, ja vien putni saņems bioloģisko barību, taču dējība var kristies pat uz pusi. Pie vainas valdības ieviestie pasākumi saistībā ar putnu gripas draudiem.
Kopš ASV paziņojuma, ka drošības garantijas Austrumeiropai ir svētas, pagājuši trīs gadi, Baraks Obama vairs nav prezidents, bet viņa pēctecis Donalds Tramps cenšas šīs drošības garantijas no reliģiskas pielūgsmes objekta pārvērst lietišķā līgumā – jūs maksājat naudu, mēs sniedzam drošību. ASV tanki uz Latviju šodien gan ir atvesti, neraugoties uz to, ka solījums aizsardzībā ieguldīt 2% no IKP pildīts netiek.
Sods par anonīmu lamāšanos ir vietā, taču tā apmērs Latvijas apstākļiem nesamērīgi liels – šādu viedokli Eiropas Žurnālistu federācijai paudusi Latvijas Žurnālistu savienība. Arī Eiropā ļaunprātīga pseidonīma un vārda brīvības valkāšana netiek uzskatīta par labo praksi. Bet sodam jābūt samērīgam.
Divdesmit astoņi procenti no Latvijas kopējās meža platības jau ir aplikti ar dažādiem vides aizsardzības aprobežojumiem. Neoficiālas aplēses liecina, ka pēc biotopu kartēšanas beigām un tai sekojošās mikroliegumu pārskatīšanas aizsargājamu teritoriju apjoms varētu pieaugt par 7%. Privātie īpašnieki bažījas, ka tas notiks uz viņu rēķina, proti, viņu īpašumos daba tiks sargāta pedantiskāk, kamēr valstij piederošie meži kļūs brīvāki no apgrūtinājumiem.
Kaut gan iniciatīvas autori debatēs kolēģus centās pārliecināt, ka aizliegums izdot masu informācijas līdzekļus nemaz neaizliegs to darīt, priekšlikums tika noraidīts, un uz trešo lasījumu likumprojekts ceļos jau bez idejas par pašvaldību avīžu slēgšanu.
Februāra beigās plānotās Pasaules sporta spēles karavīriem, visticamāk, būs vismazāk apmeklētās to vēsturē, jo rīkotāja ir Krievija. Arī Latvija nepiedalīsies.
Triju gadu garumā Latvijā netraucēti un pilnīgi atklāti darbojusies vergturu banda un neviens par sagūstīto cilvēku ciešanām nelikās ne zinis. Tāpēc, ka sabiedrībai bezpajumtnieki nerūp.
Aizliedzot pašvaldībām veidot pašām savus masu informācijas līdzekļus, Saeima dažiem izdevējiem palīdzēs konfliktos ar vietvaru priekšniekiem, dažiem mirstošiem izdevumiem – noturēties virs ūdens, nemainot savu biznesa modeli. Savukārt uzņēmējiem zudīs iespēja nosūtīt savu komercvēstījumu precīzi nomērķētai auditorijai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paspārnē izveidota jaunā Vides konsultatīvā padome. Tās sastāvs tiek pārvēlēts katru gadu, taču šis īpaši ievērojams ar to, ka radikāli zaļajam spārnam izdevies pilnībā atbrīvoties no tautsaimniecības intereses pārstāvošajām organizācijām. Tādējādi valsts institūciju saņemtais sabiedrības viedoklis vides jautājumos, vismaz no šīs padomes, turpmāk būs vēl mazāk draudzīgs uzņēmējdarbībai.
Drīzumā gan pa privātiem, gan valstij piederošiem īpašumiem sāks staigāt nepiederošas personas un viņu darbību rezultātā ievērojami mazināsies šo īpašumu saimnieciskā vērtība. Sekas biotopu atrašanai parasti ir mikroliegumu izveide.
Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā starptautisku biznesa izstāžu vajadzībām tapušais vārdu salikums Magnetic Latvia izrādījies tik veiksmīgs, ka Latvijas institūts to vēlas izmantot arī ikvienā citā jomā.
Jaunu vieglo automobiļu tirgus Latvijā pagājušajā gadā audzis par 15%. Atmetot komercauto – pat par 19%. Taču tas nebūt nenozīmē, ka proporcionāli kāpj arī nodokļu ieņēmumi Valsts kasē. Automašīnu tirdzniecības un apkopes nozare slimo ar hronisku nevēlēšanos maksāt nodokļus, un gadā tiek noshēmots līdz pat 70 miljoniem eiro.
Lai nabadzīgo valstu eiropieši arī turpmāk varētu piepelnīties bagātajās, dempingojot darbaspēka izmaksas, Eiropas Savienība (ES) vienotus atalgojuma principus dalībvalstīm neuzspiedīs. Un nabadzīgās arī pašas ir pret – kā citādi konkurēt, ja ne ar lētiem cilvēkiem.