Mediķu prasības: nemelot un pildīt apsolīto

STREIKS. Pie valdības nama pulcējās vairāki simti mediķu, paužot savu attieksmi pret valdības lēmumiem © Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Šodien turpinās Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības brīdinājuma streiks, kurā piedalās 316 mediķu no dažādām Latvijas slimnīcām. Streika iemesls ir vēlme mediķu arodbiedrībai un Veselības ministrijai panākt kompromisu par ārstniecības personu atalgojuma palielināšanu.

Mediķu arodbiedrība kritizē valdības līdzšinējo politiku - solīt, bet atbilstoši solījumiem nepalielināt algas, savukārt Veselības ministrija ar ministru priekšgalā apelē pie līdz šim mediķu algu palielinājumam jau piešķirto rekordlielo finansējumu un pārmet arodbiedrībai nevēlēšanos vienoties par kompromisu. Šis gads iezīmējas jau ar divām protesta akcijām - vasarā protesta gājienā mediķi Rīgā izgāja ielās, savukārt izglītības darbinieku streiks tika atsaukts pašā tā priekšvakarā.

Streikotāji cīnās par algām visiem

Brīdinājuma streikā, kas sākās vakar, piedalās neliels mediķu skaits - 316, tomēr, pēc Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības vadītāja Valda Kera teiktā, streika atbalstītāju ir krietni vairāk. Streika iemesls ir neizdevušās sarunas ar Veselības ministriju par prasību izpildi, turklāt tādu prasību, kas no arodbiedrības puses ir vairākas reizes mīkstinātas, tā apgalvo Valdis Keris. Prasības ir šādas: šā gada otrajā pusgadā palielināt darba samaksu visām ārstniecības personu kvalifikācijas kategorijām par desmit procentiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada vidējās darba samaksas likmi.

Arodbiedrība norāda, ka jau kopš pērnā rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju tā atkārtoti mīkstinājusi sākotnējās streika prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena - valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem - 2048 (pašlaik - 1963) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - 1229 (pašlaik 1183) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 820 (pašlaik 745) eiro pirms nodokļu samaksas. Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa atgādināja, ka valdība 2017. gadā apstiprināja konceptuālu ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, tajā norādot mērķi, ka 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem - 2327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem - 1396 eiro un māsu palīgiem - 931 eiro. “Arodbiedrība neprasa valdībai izpildīt rīkojumu pilnībā, bet gan piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu,” atzina Līga Bāriņa. Lai prasību izpildītu, papildus nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro.

Pavļuts: mēs centāmies

Mediķi otrdien arī protestēja pie Ministru kabineta, turot rokās dažādus plakātus, kā arī pie valdības nama bija novietojuši zārkus. Atšķirībā no pirmā protesta vasarā, kad veselības ministrs mediķus neuzrunāja, šoreiz Daniels Pavļuts bija iznācis parunāties ar protestētājiem. Tiesa, ministrs vairāk runāja par jau sasniegto un sacīja, ka viņam nevarot pārmest to, ka mediķiem nemaksā atbilstošu atalgojumu, un vispār - pēdējo četru gadu laikā mediķu algām piešķirtā nauda - 364 miljoni eiro - ir lielākā summa, kādu jebkad jebkura valsts finansēta profesija ir saņēmusi Latvijā.

“Mēs cīnīsimies par mediķu algām arī turpmāk, un mēs esam pieprasījuši nākamā gada budžetā 55 miljonus eiro mediķu algām, kas attiecīgi ļautu palielināt atalgojumu arī turpmāk,”

sacīja D. Pavļuts. Viņš atsaucās uz jauno mediķu atalgojuma modeli, kas paredz jau no nākamā gada palielināt algas visām mediķu kategorijām. Ministrs arī atzina, ka visas arodbiedrības prasības patiešām nav izpildītas, taču ministrija ir pūlējusies.

Tieši šonedēļ jauno modeli mediķu algām apstiprinājusi valdība. Šo reformu visi mediķi nevērtē vienādi. Arodbiedrība to kritizē, savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzskata, ka jaunajam mediķu atalgojuma modelim nav jēgas, ja netiek pārskatīti visi tarifi, proti, nepārskatot to, cik un kas maksā veselības aprūpē, nekas netiks atrisināts. Turklāt kopumā veselības nozares finansējums ir nepietiekams. Latvija vienam iedzīvotājam gadā tērē 1368 eiro, bet Igaunija - 2300 eiro. Ārstu biedrība norāda, ka, domājot par algām, pienācīga uzmanība nav pievērsta māsām, māsu palīgiem, ārstu palīgiem, sanitāriem, bez kuru darba ārsta darbs nav iedomājams.

Atkal melo mediķiem?

Pašlaik mediķi izlēmuši par brīdinājuma streiku. Šo divu dienu laikā būtisku traucējumu veselības aprūpes sniegšanā pacientiem nebūs, liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošā informācija. Atsevišķās slimnīcās bija jāpārkārto operāciju grafiki. Streika dēļ nekādā veidā nebūs traucēta neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Stradiņa slimnīcā streiko 80 darbinieku, to vidū ir anesteziologi, māsas, ķirurgi un citi darbinieki. Streiko arī citu slimnīcu mediķi, tomēr, protams, no kopējā medicīnā strādājošo skaita tas nav liels īpatsvars. Arī dažādu mediķu profesionālo organizāciju domas par streiku dalās - ne visi to atbalsta. Tas arodbiedrību neuztrauc, jo, kā sacīja V. Keris, “ir jāapzinās, ka sekas tam, ka politiķi turpina nobadināt veselības nozari, turpina nepildīt paši savus rīkojumus, kā arī melot, būs traģiskas”. Faktiski mediķi, kuri pašlaik piedalās streikā, cīnās arī par pārējo mediķu situāciju. Ja ar šo brīdinājuma streiku nekas netiks panākts, arodbiedrība turpinās cīnīties par prasībām, arī pēc vēlēšanām iesniedzot prasības jau jaunajai nozares vadībai.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais