Mediķi un epidemiologi uzskata, ka ārkārtas situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju nedrīkst atcelt. Veselības ministrijas ekspertu grupa valdībai piedāvā ārkārtas situāciju pagarināt vēl vismaz uz mēnesi, tiesa, pagaidām neieviešot stingrākus epidemioloģiskos ierobežojumus.
People who suffer moderate or severe health problems after being vaccinated against Covid-19 will be able to claim compensation. The Ministry of Health expects that the rules on how to apply for this compensation and how it will be assessed will be ready for consideration by the government early next year.
Sākumā neticīgi un ar skepsi, vēlāk ar asām diskusijām Neatkarīgās lasītāji šajā gadā uztvēra ziņu par valdības lēmumu par katru bērnu Latvijā izmaksāt tā saucamo 500 eiro pandēmijas pabalstu.
Iedzīvotāji, kuriem pēc vakcinācijas pret Covid-19 būs radušies vidēji smagi vai smagi veselības traucējumi, varēs pieprasīt kompensāciju. Veselības ministrija prognozē, ka noteikumi, kā pieteikties šai kompensācijai un kā to izvērtēt, būs sagatavoti izskatīšanai valdībai nākamā gada sākumā.
Vairāk nekā divsimt mediķu izmantojuši Eiropas fondu atbalstu, lai sāktu darbu reģionos Latvijā. Ārstniecības personām, tajā skaitā ģimenes ārstiem, māsām un ārstu palīgiem, ja to darbavieta būs ārpus Rīgas, ir iespēja saņemt naudas kompensāciju.
Pirmajā Covid-19 pandēmijas gadā Latvijā būtiski palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 439 000 jeb 23,4 procenti iedzīvotāju, un tas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
The number of people at risk of poverty in Latvia has increased significantly during the first year of the Covid-19 pandemic. In 2020, 439,000 people, or 23.4 percent of the population, were at risk of poverty in Latvia, which is 1.8 percentage points more than in 2019, according to data from the Central Statistical Bureau.
Teju gada pēdējā darba dienā valdība pieņēmusi lēmumu piešķirt papildu naudu – astoņus miljonus eiro – kompensējamo medikamentu un laboratorisko izmeklējumu apmaksai.
Valdība vienojusies piešķirt papildu naudu – gandrīz 17 miljonus eiro – pašvaldībām, kurām gan Covid-19 epidēmijas dēļ, gan tāpēc, ka pieaug komunālās izmaksas, jāpalīdz nomaksāt rēķini arvien lielākam iedzīvotāju skaitam.
Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi laika periodu starp vakcināciju un balstvakcīnas saņemšanu – tagad papildu vakcīnas devu varēs saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas. Šādu lēmumu padome pieņēmusi, ņemot vērā Covid-19 omikrona varianta straujo izplatību Eiropā.
Jau līdz šim Bērnu slimnīcas pacienti savu viedokli varēja paust speciālā aptaujā, taču tas neskāra vienu no slimnīcas noslogotākajām – Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļu.
Bērnu slimnīca sākusi bērnu vakcināciju pret Covid-19, bet ģimenes ārstu praksēs tā, visticamāk, sāksies jaunajā gadā. Bērnu slimnīcā divu dienu laikā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā simt bērnu.
The adoption of children abroad has been one of the most vicious issues for politicians for several years. Should children be allowed to be adopted abroad or should it be denied, restricted or allowed under control?
Reto slimību ārstēšanai paredzētajā budžetā šogad izveidojies naudas pārpalikums. Šī summa nemaz nav maza – gandrīz seši miljoni eiro. Veselības ministrija to sauc par “neizmantoto dotāciju” un rosina Finanšu ministrijai ļaut to novirzīt budžeta deficīta segšanai kompensējamo zāļu budžetā.
Latvijā tikai puse iedzīvotāju savu ģimenes ārstu apmeklē vismaz reizi gadā, lai gan regulāri ģimenes ārstu apmeklējumi un nepieciešamo medicīnisko izmeklējumu veikšana ir viens no būtiskākajiem slimību profilakses un ārstēšanas pasākumiem.
Bērniem ar hroniskām slimībām līdzīgi kā pieaugušajiem ir augstāks risks nopietnāk saslimt ar Covid-19, tāpēc tieši šos bērnus speciālisti aicina vakcinēt pret Covid-19.
Blakusparādības pēc trešās Covid-19 vakcīnas devas ir līdzīgas kā pēc pirmās vai otrās Covid-19 vakcīnu devas saņemšanas, liecina Zāļu valsts aģentūras apkopotā informācija par vakcinēšanās blaknēm. Kopumā līdz šim saņemti 40 ziņojumu par vakcinācijas blakusparādībām tieši pēc trešās devas jeb balstvakcīnas.
Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī kopumā tiek vērtēta kā neskaidra, Valsts operatīvā medicīniskā komisija tomēr nolēmusi ļaut paplašināt plānveida medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.
Latvijā novembra beigās klīniski apstiprināts šosezon pirmais gripas gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Pagājušajā sezonā gripas intensitāte bija ļoti zema, Latvijai secen gāja gripas epidēmija un netika reģistrēts neviens nāves gadījums, kuru būtu izraisījusi gripa. Tomēr eksperti prognozē, ka pēc divu sezonu salīdzinoši nelielas izplatības šogad varētu būtiski palielināties gripas vīrusa izplatīšanās riski.
Nepiekrītot nākamā gada budžeta sadalījumam veselības aprūpes nozarē, kur papildus piešķirtais finansējums ir pietiekams pavisam nelielam mediķu algu kāpumam, mediķu organizācijas vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu pārskatīt nākamā gada prioritātes.
Iedzīvotāju savāktie nu jau vairāk nekā 16 tūkstoši parakstu par finansējuma piešķiršanu onkoloģisko slimību ārstēšanai parlamentā pieņemti zināšanai. Iedzīvotāji prasīja piešķirt vismaz 28 miljonus eiro inovatīvu zāļu iekļaušanai vēža ārstēšanai. Tomēr nākamgad kompensējamo zāļu sistēmai papildus piešķirs 20 miljonus eiro, no tiem vismaz puse uzreiz aizies deficīta segšanai kompensējamo zāļu budžetā.