Inga Paparde / Autori

Covid-19 dēļ noteiktās ārkārtas situācijas laikā samazinājās onkoloģisko pacientu plūsma uz ārstniecības iestādēm, lai gan ne zaļais koridors, ne vēža ārstēšana nebija nedz apturēta, nedz ierobežota, pamanījusi Veselības ministrija. Valdībai ir steidzami jāzvana lielais trauksmes zvans, jo mums ir bažas, ka pēc gada mēs iegūsim daudz vairāk pacientu vēža vēlīnajās stadijās, kuri nebūs saņēmuši veselības aprūpi laikus, sarunā ar Neatkarīgo uzsver krūts vēža pacientu biedrības “Vita” vadītāja Irina Januma.

No nākamā gada mazākā vecuma pensija būs 149 eiro un 60 centi. Valdība, ņemot vērā Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus, konceptuāli vienojusies par minimālo ienākumu palielināšanu, starp kuriem ir arī minimālā vecuma pensija.

Latvija Covid-19 izraisītajā ārkārtas situācijā noreaģēja labi, lai gan ne tikai sabiedrībā, bet pat amatpersonu, kurām bija jārīkojas, vidū jaunais koronavīruss izraisīja šoka stāvokli un bezpalīdzību, tāpēc konkrēta rīcība nereti kavējās, sarunā ar Neatkarīgo uzsver veselības ministre Ilze Viņķele. Saruna par to, kādi ir galvenie secinājumi par Covid-19 ierobežošanu, kādas mācības esam guvuši, un to, kāpēc ministre izšķīrusies par piedāvājumu mediķiem padalīties ar pacientiem ar veselības nozarei plānoto papildfinansējumu. Lai arī mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris aicina premjeru par šādu soli vērtēt Ilzes Viņķeles atbilstību amatam, tas, pēc politiķes domām, jādara premjeram, ne viņai.

Zāļu ražošana nav tikai uzņēmējdarbība, tās ir rūpes par pacientu, kuram ārstēšanās procesā ir nepieciešami medikamenti. Ar kādiem izaicinājumiem Covid-19 epidēmijas laikā saskāries zāļu ražotājs “Grindeks” un kādi ir uzņēmuma nākotnes attīstības plāni ‒ Neatkarīgās sarunā ar akciju sabiedrības “Grindeks” valdes priekšsēdētāju Dr. chem. Juri Hmeļņicki.

Septembrī visā pasaulē īpašu uzmanību mediķi pievērš uroloģisko slimību profilaksei un ārstēšanās iespējām, kā arī informē sabiedrību par jaunākajām ārstēšanas metodēm. Arī Latvijā uroloģiskas saslimšanas ikdienā sagādā problēmas simtiem sieviešu un vīriešu, dažas no tām var būt arī nāvējošas, uzsver urologs Kārlis Mičulis. No 21. līdz 25. septembrim, Vispasaules uroloģijas nedēļā, Latvijas speciālisti aicina domāt un rūpēties par savu veselību, iespējams, ne tikai izglābjot savu dzīvību, bet arī uzlabojot tās kvalitāti.

Mediķu atalgojuma palielinājumam nākamgad un “parāda” atdošanai par šajā gadā neizmaksāto algu pielikumu nepieciešami 211 miljoni eiro, aprēķinājusi Veselības ministrija. Tas ir par aptuveni 30 miljoniem mazāk, nekā nākamgad mediķu algām ir gatava piešķirt Finanšu ministrija un valdība.

Kopš Latvijā ir spēkā jaunā kārtība kompensējamo zāļu izrakstīšanā, pacienti līdzmaksājumos par zālēm katru mēnesi ietaupa vairāk nekā miljonu eiro, kas kopumā pirmajos piecos mēnešos ļāvis pacientiem ietaupīt 5,05 miljonus eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Koronavīrusa epidēmija nav bijis šķērslis, lai medicīnas jomā apturētu attīstības projektus. Rīgas 1. slimnīca atjaunojusi vēsturisku ēku, kurā darbību sākusi Rehabilitācijas klīnika.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome vienbalsīgi nolēmusi neatbalstīt Veselības ministrijas sagatavotās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības ieviešanu, jo uzskata, ka Veselības ministrija zināmā mērā manipulē ar faktiem par esošo darba samaksas sistēmu.

Latvijas Pensionāru federācija gatavo senioru prasību sarakstu valdībai un Saeimai. Pensionāriem būtiski jautājumi nav atrisināti, bet politiskās partijas no saviem solījumiem meistarīgi atkāpjas, meklējot dažādus ieganstus, kāpēc tos nevar izpildīt. Kāda būs senioru atbilde politiķiem, par to Neatkarīgās sarunā ar Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāju Aiju Barču.

Kārtējo reizi mediķi savu pacientu vārdā vēršas pie valdības un Saeimas politiķiem ar aicinājumu nodrošināt ārstēšanu vēža pacientiem. Šoreiz onkologi aicina palielināt valsts apmaksātu testu skaitu, kas ļauj pacientiem nozīmēt atbilstošu terapiju.

Latvijā trūkst vienas konkrētas politiskas personas bērnu tiesību aizsardzības jomā, no kuras varētu pieprasīt atbildību, norāda Valsts prezidents Egils Levits. Pārvaldes modelis mūsu valstī ir sadalīts dažādos sektoros, kuri ne vienmēr sadarbojas vardarbības novēršanā pret bērniem. Savukārt centra pret vardarbību “Dardedze” vadītāja Laila Balode situācijas raksturojumam velta tēlainu salīdzinājumu: ja kādreiz mēs domājām, ka šī joma Latvijā ir kā kuģis bez kapteiņa, tad tagad redzam, ka mums pat īsti nav kuģa, ko vadīt.

Lai gan pensiju piemaksas “jaunajiem” pensionāriem esot Labklājības ministrijas prioritāte numur viens, tomēr situācija valsts budžetā nākamajā gadā, visticamāk, neļaus piepildīt šo mērķi un piemaksas piešķirt.

Tēva lomai ģimenē šoruden pievērsta īpaša uzmanība – vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” uzsver laba tēta prasmes, un, kā rāda tēvu aptauja, lielākā daļa tētu apgalvo, ka stiprs ir tas tētis, kurš prot sniegt un saņemt mīlestību. Savukārt Labklājības ministrija, kas veikusi pētījumu par tēva lomu ģimenē, noskaidrojusi, ka rūpes par bērniem Latvijā pamatā aizvien tiek uzskatītas par sievietes atbildību, īpaši izteikti to novēro šķirto ģimeņu vidū.

Aptieku īpašnieku asociācija neatbalsta Veselības ministrijas izstrādātos jaunos aptieku izvietojuma kritērijus, jo tie mazinās iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi un iegādāties zāles, kā arī veicinās aptieku slēgšanu. Kādi ir asociācijas galvenie iebildumi un situācijas vērtējums, sarunā ar Neatkarīgo stāsta Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Lai arī valsts finansē vairākus pakalpojumus bērniem ar atkarībām un uzvedības traucējumiem, tomēr tie ir sadrumstaloti. “Mēs joprojām valstiski šo bērnu, jauniešu atkarību problēmu nerisinām kompleksi. Viens bērns, kuram nepieciešama gan medicīniska aprūpe, gan sociālā rehabilitācija, netiek uzskatīts par vienotu veselumu,” uzskata bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Sākoties Covid-19 krīzei, daudz asāk atklājušās Latvijas slimnīcās ilgstoši nerisinātās problēmas – infrastruktūras nesakārtotība, mediķu trūkums un darbs vairākās slimnīcās, zems informācijas tehnoloģiju līmenis, norāda Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols.

Līdz šim valsts pārvaldes iestādes negribīgi publicē izmaksātās piemaksas par darbu Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos. Viena no pirmajām pārskatu publicēja Veselības ministrija, taču citas ministrijas atklāj šos datus tikai pēc īpaša pieprasījuma. Labklājības ministrijā Neatkarīgā noskaidroja, ka piemaksas maksātas ne tikai sociālajiem aprūpētājiem, aprūpētājiem, sociālajiem darbiniekiem, bet arī ministrijas darbiniekiem, turklāt piemaksām paredzētā summa, ja to rēķina uz vienu darbinieku, pašā ministrijā ir daudzkārt lielāka.

Cilvēks ar invaliditāti uzvarējis tiesā valsti par tiesībām saņemt invaliditātes pensiju. Augstākā tiesa lietā par invaliditātes pensijas saņemšanu atcēlusi šai personai nelabvēlīgo apgabaltiesas spriedumu.

Dažu dienu laikā manabalss.lv iniciatīvu vietnē savākti jau vairāki tūkstoši parakstu, atbalstot dzemdību nodaļas Kuldīgas un Dobeles slimnīcās. Sagaidāmā slimnīcu reforma ir aktualitāte ne tikai iedzīvotājiem, bet to pārtvēruši arī politiķi, izmantojot savā retorikā arī tik jūtīgu jautājumu kā dzemdības un mazuļu nākšana pasaulē.

Arī Iekšlietu ministrijas jomā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, secinājusi Valsts kontrole. Tā turpina vērtēt, vai un kā valsts iestādes, kuras iegādājās maskas un dezinfekcijas līdzekļus, ievēroja iepirkumu normas, pat ja Covid-19 apstākļi ļāva šo procesu vienkāršot.

Labklājības ministrija nolēmusi kārtējo reizi reorganizēt valsts sociālās aprūpes centrus. Apvienojot divus centrus – “Vidzeme” un “Zemgale”, tiks izveidots viens centrs ar daudzām filiālēm. Dokumentā, ko šonedēļ izskata valdība, uzsvērts valsts pārvaldes iestāžu sakārtošanas mērķis, bet nav sniegta atbilde, ko no šādas reorganizācijas iegūs aprūpes centros dzīvojošie cilvēki.