Inga Paparde / Autori

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās rīdzinieku sajūtas un pārdomas par pilsētas nākotni nevar raksturot vienā vārdā. Tās var raksturot kā pilnīgu pretstatu – daļa vēlētāju ļoti apņēmīgi un ar lielām cerībām devās uz galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanām, savukārt citi – lai arī uz vēlēšanu iecirkni atnākuši, uzskata, ka viņu balsij nozīmes nav, un viņi pat īsti neesot zinājuši, par ko vēlēt.

Mazinoties noteiktajiem ierobežojumiem un pieaugot personu skaitam, kas dodas ārpus Latvijas, Veselības ministrija nolēmusi, ka arī turpmāk ikviens, kuram būs aizdomas par inficēšanos, varēs veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu. Tāpat arvien vairāk cilvēku skar obligāts noteikums pašizolēties pēc atgriešanās no Covid-19 visvairāk skartajām valstīm, kuru saraksts ar katru nedēļu papildinās.

Politiskie spēki, kuri kandidē Rīgas domes vēlēšanās, iedzīvotājiem sola ne tikai bezmaksas sabiedrisko transportu un sakārtotas ielas, bet arī daudz lielākus pabalstus ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Retā partiju priekšvēlēšanu programma nekoncentrējas tikai uz materiālo atbalstu vecumdienās vai jaundzimušajam rīdziniekam, bet īsumā iezīmē arī attieksmi pret sociālo pakalpojumu attīstību.

Nevienā slimnīcā – vai tā būtu prestiža universitātes klīnika Rīgā vai reģionālā slimnīca Latgalē – nepietiek medicīnas darbinieku. Slimnīcas visos iespējamos veidos mēģina atvilināt pie sevis ārstus, māsas un citus mediķus, solot modernu darba vidi, finansiālu atbalstu un dzīvokļus.

Izdienas pensiju jautājums var kļūt pār pārbaudījumu valdību veidojošajai koalīcijai, jo partija KPV LV īsi pirms nākamā gada budžeta projekta sagatavošanas rosinājusi ieviest izdienas pensijas vēl vienai strādājošo grupai, proti, Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes darbiniekiem.

Ministru kabineta noteikumi par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai uz divdesmit lappusēm izklāsta pamatprincipus, prasības un ierobežojumus, tomēr saprast, kādas ir cilvēka tiesības pierādīt savu statusu, lai viņam netiktu piemērota obligātā karantīna, ir sarežģīti.

Veselības ministrija ir pārskatījusi pašlaik pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus un secinājusi, ka aptieku skaits pēdējo deviņu gadu laikā palielinājies vismaz par desmit procentiem, lai gan efektīvas sistēmas nodrošināšanai pietiktu ar 480 aptiekām jeb par 37 procentiem mazāk, salīdzinot ar pašreizējo aptieku skaitu. Jaunu aptieku atvēršanai līdz ar to būs plānoti stingrāki noteikumi, piemēram, mazāk apdzīvotās vietās vairs nevarēs atvērt otru aptieku, ja tur jau būs viena.

Pašlaik pensiju piemaksas ir piešķirtas un tās saņem tikai tie pensionāri, kuri pensionējušies līdz 2011. gada beigām, savukārt pensionāri, pat ja nostrādājuši tikpat daudz gadu vēl padomju laikā, saņemt pensiju piemaksu nevar.

Lai nodrošinātu šobrīd, kā arī iepriekš Gērnsijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas valstspiederīgo sociālās tiesības, valdība lēma par Latvijas un Gērnsijas līguma sociālās drošības jomā parakstīšanu un iesniegšanu apstiprināšanai Saeimā. Lafboro universitātes lektore un Latvijas Universitātes pētniece Aija Lulle, kura pētījusi tieši Gērnsijas kopienu, Neatkarīgajai norādīja, ka šis likumprojekts ir ļoti liels panākums un ir būtiski, ka šo jautājumu risināšana nonākusi valdības dienas kārtībā.

Ja Covid-19 masku un cimdu iepirkumā, ko šopavasar organizēja Aizsardzības ministrija un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkuma centrs, būtu izvēlēts lētāks piedāvājums, valsts būtu ietaupījusi vismaz 150 000 eiro. Valsts kontrole, turpinot pētīt individuālās aizsardzības līdzekļu iepirkumus Covid-19 epidēmijas laikā, secinājusi, ka revīzijā konstatētais neļauj izdarīt secinājumu, ka šajos iepirkumos nepieciešamās preces visos gadījumos ir iegādātas par konkrētajā brīdī izdevīgāko cenu.

Liels bezdarbnieku skaits un liela Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku noslodze – tie ir iemesli, kāpēc atsevišķās pilsētās konsultācija reģistrētam bezdarbniekam ir jāgaida vairāki mēneši. To Neatkarīgajai apstiprināja arī Nodarbinātības valsts aģentūrā, norādot, ka konsultācijas, ja ļoti nepieciešams, var saņemt arī attālināti.

Labklājības ministrija aprēķinājusi indeksus, kurus izmantos šā gada pensiju pārskatīšanā. Indeksējot vecuma pensijas, piemēros indeksu atkarībā no seniora darba stāža – jo lielāks darba stāžs, jo lielāks pensijas pielikums.

Veselības ministrija, sniedzot pirmo vērtējumu par jaunās kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtības darbību, uzsver pacientu ieguvumus, proti, mazākus līdzmaksājumus par medikamentiem. Tomēr gan aptiekas, gan pacienti norāda uz būtiski problēmu – lētāko zāļu aptiekās nereti vien nav. Izsniegt citas zāles farmaceits nevar un pacientam jānāk vēlreiz vai jāmeklē zāles citās aptiekās.

Finanšu ministrija ziņojumā valdībai iezīmējusi plānu, kā ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Piecu procentu veselības iemaksas jeb veselības nodokli maksās visi darba ņēmēji, turklāt sociālo iemaksu likmi plānots palielināt par diviem procentpunktiem.

Valdība pieņēmusi grozījumus virknē likumu, kas skar izdienas pensijas. Izmaiņas skars visus pensiju saņēmējus, kuri devušies izdienas pensijā un kuriem, sasniedzot pensionēšanās vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, ir jāizvēlas, ko darīt ar otrā pensiju līmeņa uzkrājumu.

Kopš jaunā koronavīrusa epidēmijas radītās krīzes līdz pat jūlijam bezdarba līmenis pieauga visā Latvijā. Tomēr jūlijā pirmo reizi kopš šā gada marta bezdarbnieku skaits nedaudz samazinājies. “Situāciju nodarbinātības jomā vērtējam piesardzīgi, bet saglabājot optimismu,” Neatkarīgajai uzsver Nodarbinātības Valsts aģentūras direktore Evita Simsone.

Jau šonedēļ Labklājības ministrija, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus, sāks rēķināt koeficientus šā gada pensiju indeksācijai. Pensiju indeksācija noteikti būs, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Tomēr ņemot vērā faktu, ka šogad dažos mēnešos patēriņa cenas ir samazinājušās, nevis pieaugušas, pensiju indeksācija varētu būt mazāka.

Labklājības ministrija, pamatojoties uz jaunu metodi, kā rēķināt sociālo pabalstu un pensiju minimālos apmērus, piedāvā minimālo vecuma pensiju no 2021. gada palielināt līdz 163 eiro. Tā būtu vecuma pensijas pamata bāze, kas ļautu vēl lielāku minimālo pensiju noteikt pensionāriem ar lielāku darba stāžu.

Ja valdība pildītu to, kas ir noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, tad, visticamāk, jau nākamgad mediķu atalgojums būtu pietuvojies OECD vidējam rādītājam, bet piedāvāto atalgojuma reformu var vērtēt kā mēģinājumu šo solījumu izpildi pārcelt uz tālākiem gadiem. Tas ir nepieņemami, un tas ir mēģinājums leģitimizēt likuma nepildīšanu. Saruna ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāju Valdi Keri par to, kā viņš vērtē Satversmes tiesas apņemšanos vērtēt likuma normu par mediķu atalgojumu un kādi ir jaunā mediķu darba samaksas reformas klupšanas akmeņi.

Slimnīcas ir tehnoloģiski aprīkotas, izremontētas un renovētas, bet tajās nav pietiekami pamatdarbā strādājošu mediķu un trūkst arī pacientu, šāds secinājums izriet no Veselības inspekcijas ziņojuma. Slimnīcas apguvušas prasmes pakārtot pacientu statistisku līgumam ar Nacionālo veselības dienestu, bet tām nav motivācijas attīstīt mazāk apmaksātus pakalpojumus, pat neskatoties uz lielo pieprasījumu, piemēram, paliatīvo aprūpi. Veselības ministrija visas šīs problēmas vēlas risināt, reformējot slimnīcas un pārskatot tām noteiktos pakalpojumu līmeņus. Konkrētu plānu katras slimnīcas turpmākajam darbam ministrija piedāvās septembrī, taču ir skaidrs, ka vairākām slimnīcām piedāvāts atteikties no ķirurģiskām operācijām un dzemdībpalīdzības.

Ja Labklājības ministrijas sagatavotais priekšlikums par minimālā ienākuma līmeni pagājušajā gadā būtu apstiprināts valdībā, jau no šāgada janvāra spēkā būtu pavisam cita sistēma un Satversmes tiesas nemaz nebūtu bijis, uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Covid-19 pandēmijas radītās ārkārtas situācijas laikā Nacionālais veselības dienests uz vairākiem mēnešiem pārtrauca izsūtīt uzaicinājuma vēstules uz krūts vēža un dzemdes kakla vēža profilaktiskajām pārbaudēm jeb skrīningu, un jaunākie šā gada dati rāda, ka tas būtiski ietekmējis sieviešu atsaucību veikt šos veselībai svarīgos izmeklējumus. Arī kolorektālā vēža skrīningā, ko organizē ģimenes ārsti, vērojams iedzīvotāju atsaucības sarukums, tomēr tas nav samazinājies kritiski.