Latvijā joprojām nav izveidots un nedarbojas vienots onkoloģisko pacientu reģistrs, kas ļautu lietderīgāk izmantot valsts budžeta līdzekļus, norāda Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis. Latvijā kopumā reģistrēti vairāk nekā astoņdesmit tūkstoši vēža pacientu, katru gadu vēža diagnozi nosaka aptuveni 6000 cilvēku, tomēr tas nešķiet pietiekami svarīgi, lai sakārtotu vismaz reģistru, kas ļautu onkoloģiskās slimības ārstēt efektīvāk, mazināt mirstību un vēža izplatību.
The coronavirus affects not only a person's physical health and social relationships, but also mental health. This is confirmed both by research conducted in the world, as well as surveys and research in Latvia. The Health Index survey conducted during the Covid-19 epidemic shows that more than half of Latvians often feel anxious, depressed and irritated.
Koronavīruss ietekmē ne tikai cilvēka fizisko veselību un sociālās attiecības, bet arī garīgo veselību. To apliecina gan pasaulē veiktie pētījumi, gan aptaujas un izpēte Latvijā. Covid-19 epidēmijas laikā veiktā Veselības indeksa aptauja rāda, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju bieži jūtas satraukti, nomākti un aizkaitināti.
Aicināt visus vakcinēties pret gripu, lai samazinātu šīs vīrusa infekcijas slimības izplatību Covid-19 epidēmijas apstākļos, un tad atskārst, ka gripas vakcīnu visiem nepietiks. Saprotams, ka gripas vakcīnas kļūst par deficīta preci ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, tomēr – vai ir izdarīts viss, lai mazinātu ažiotāžu ne tikai pēc maskām, bet nu jau arī pēc vakcīnu pieejamības.
Latvijas medicīnas iestādēm nav jāuztraucas par sejas aizsargmasku krājumiem, jo to krājumi ir “apmierinoši”, šādu īsu atbildi Neatkarīgā saņēma veselības iestādē. Slimnīcām pašām jāturpina iepirkt medicīniskās maskas un citus aizsardzības līdzekļus un pašām jāseko, vai respiratoru, cimdu un masku krājums jau nav sasniedzis kritisku brīdi.
Tiesībsargs Juris Jansons aicina līdz 2024. gadam pārtraukt cilvēku ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros, jo tas ir pretrunā ar pašas valsts sociālās politikas mērķi – cilvēkiem ar invaliditāti nodrošināt atbilstošus sociālos pakalpojumus un dzīvi sabiedrībā, ne institūcijā.
Gulta, jumts virs galvas un ēdiens. Tā trīs vārdos var raksturot dzīvi sociālās aprūpes centros. Ēdiens, kur kartupeļi ar gaļas mērci tiek saspaidīti kopā ar maizi un pārlieti ar saldu kompotu. “Attīstošās” nodarbības ‒ ieslēgts televizors un mūzikas ritmā šūpojošies cilvēki vai mīkstās rotaļlietas, kas skaisti saliktas plauktos... Protams, tā nav visos sociālās aprūpes centros, bet redzētais tiesībsarga un “Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi” veiktajās novērtējuma vizītēs vairākos aprūpes centros liecina par šokējošu vienaldzību pret cilvēkiem. Visticamāk, sistēmas problēmas dēļ. Neatkarīgajai bija iespēja doties Tiesībsarga biroja ekspertiem līdzi un redzēt visu savām acīm.
Saeimas deputāts Ēriks Pucens (KPV LV) nosūtījis vēstuli veselības ministrei Ilzei Viņķelei ar lūgumu oficiāli apliecināt Kuldīgas un Dobeles iedzīvotājiem, ka šo pilsētu slimnīcās netiks slēgtas dzemdību nodaļas. Lai gan veselības ministre publiski norādījusi, ka Kuldīgas slimnīcā nemaz nav plānots slēgt šo nodaļu, deputāts uzstāj, ka tas ministrei jāpasaka oficiāli un rakstiskā formā.
Sarunā ar Neatkarīgo kuldīdznieks un deputāts Ēriks Pucens atbild uz jautājumiem, kāpēc iesaistījies Kuldīgas slimnīcas aizstāvībā un ko vēlas panākt.
Šā gada Nobela balva medicīnā piešķirta amerikāņu virusologiem Hārvijam Alteram un Čārlzam Raisam, kā arī viņu britu kolēģim Maiklam Hotonam. Nobela prēmijas komisija novērtējusi visu trīs zinātnieku ieguldījumu vīrushepatīta C atklāšanā.
Rīgas Tehniskā universitāte ir pirmā no augstskolām, kas šonedēļ pilnībā pārgājusi uz attālināto studiju procesu, izņemot atsevišķas programmas, kur studentiem jāveic laboratorijas darbi klātienē.
Bērnu slimnīcas statistikas dati liecina par nepieņemamu tendenci – bērnu traumu statistika pieaug, neraugoties uz dzimstības samazinājumu Latvijā, norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe. Šogad vasarā Bērnu slimnīcā nonācis rekordliels dažādas traumas guvušu bērnu skaits, turklāt liela daļa no šiem bērniem bija zīdaiņi, kuri 72 procentos gadījumu guvuši galvas traumas!
Veselības ministrija gatavo ziņojumu valdībai par situāciju e-veselībā un šīs sistēmas nākotni. Ministrijas plānos ir konkursa kārtībā izvēlēties profesionāļus, kuri varētu atbilstoši veselības nozares vajadzībām “uzzīmēt e-veselības ceļa karti”, Neatkarīgajai apstiprināja veselības ministre Ilze Viņķele.
Divu nedēļu laikā Latvija no salīdzinoši mierīgas situācijas saistībā Covid-19 izplatību nonākusi oranžajā brīdinājuma zonā. Valdība tāpēc spērusi pirmo soli, pastiprinot epidemioloģiskās drošības noteikumus visā Latvijā, par obligātu nosakot sejas aizsargmasku lietošanu sabiedriskajā transportā. Maskas obligāti jāsāk lietot 7. oktobrī, turklāt – tieši maskas, nevis sejas aizsegus – šalles un lakatus – kā tas bija pavasarī.
Within two weeks, Latvia has moved from the relatively calm situation regarding the spread of Covid-19 to the orange warning zone. Due to this, the government has taken the first step by strengthening epidemiological safety regulations throughout Latvia, making the use of face masks in public transport mandatory. Masks must be worn starting from October 7, and it is stressed that they must be masks, not face coverings - scarves and shawls - as it was allowed in the spring.
Valdība apstiprinājusi Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus vairākos likumos, nosakot minimālo ienākumu līmeni. Turpmāk likumā būs nostiprināts viens rādītājs, ko izmantos kā atskaites punktu minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā sociālās aizsardzības jomā, un tā būs mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediāna uz vienu patērētāju. Rādītājs, ko izmantos 2021. gadā, būs 2018. gada ienākumu mediāna – 544 eiro.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, veicot koronavīrusa genoma izpēti, atklājuši 247 dažādas vīrusa mutācijas Latvijā. Pētnieki tāpat ir noskaidrojuši, ka vīrusa mainība ir lēna ‒ jauna mutācija rodas vidēji reizi divās nedēļās.
Tas ir fakts ‒ papildu finansējumu tieši veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm nākamā gada veselības budžetā valdība neplāno piešķirt, jo visa nauda tiks novirzīta likumā noteiktajam mediķu algu palielinājumam, un tas nozīmē, ka pacienti ir atstāti ārpus laivas.
Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu, šādi Labklājības ministrija nodefinējusi pensiju pārskatīšanu. Šodien, 1. oktobrī, Latvijā notiek visu pensiju indeksācija un Neatkarīgā kopā ar Labklājības ministrijas ekspertiem pensiju jomā skaidro, kas ir pensiju indeksācija un kā šoruden pensijas tiek pārskatītas.
Lai gan Latvijā pēdējās nedēļas laikā strauji pieaudzis ar Covid-19 saslimušo skaits, epidemiologi neuzskata, ka visā Latvijā pašlaik būtu pastiprināmi ierobežojumi epidemioloģiskās drošības dēļ. “Inficēto ar Covid-19 skaits pieaudzis, bet nav sasniedzis kritisku robežu, kas liecinātu, ka jaunais koronavīruss izplatās strauji un nekontrolēti,” norāda Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs. Kritiskā robeža būs brīdī, ka Covid-19 inficēto skaits sasniegs trīs procentus.
Next year, the government plans to significantly increase the state social security benefit for people with disabilities. According to the plan of the Ministry of Welfare, benefits for non-working disabled people will increase, but for working people it will get smaller.
Šogad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes devušās uz vairāk nekā 21 000 izsaukumu pie bērniem, kuriem nepieciešama neatliekama mediķu palīdzība. Tas ir ļoti liels skaits izsaukumu, kuros mediķiem ātri jāpieņem lēmums un jāreaģē, ņemot vērā faktu, ka pacients ir bērns.
Nākamajā gadā valdība paredzējusi būtiski palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu cilvēkiem ar invaliditāti. No Labklājības ministrijas plāna izriet, ka šo pabalstu lielāku saņems nestrādājoši cilvēki ar invaliditāti, bet mazāku – cilvēki, kuri strādā.