Inga Paparde / Autori

Labklājības ministrija, sekojot Satversmes tiesas lēmumiem sociālās palīdzības jomā, piedāvās valdībai izskatīšanai un apstiprināšanai uzlabotu minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa. Ienākumu slieksnis, pie kura cilvēku vai ģimeni atzītu par trūcīgu, varētu būt 20 līdz 50 procentu robežās no mājsaimniecību vidējiem ienākumiem.

Vairāk nekā divarpus gadi bija nepieciešami, lai izvēlētos un publiski izziņotu lēmumu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes jaunā korpusa otrās kārtas būvnieku. Lēmumu kavēja gan objektīvi iemesli, gan sākotnējas neskaidrības par finansējumu šim pašlaik vislielākajam celtniecības projektam veselības nozarē. Tiesības celt Stradiņus ieguvis uzņēmums “Velve”, kas pirms diviem gadiem pat bija izslēgts no iepirkuma procesa, ko par likumīgu atzina arī Iepirkumu uzraudzības birojs. Taču uzņēmums šo lēmumu apstrīdēja tiesā, tiesu uzvarēja un nu ir ieguvis nepilnu 90 miljonu eiro vērtu pasūtījumu. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 140 miljonus eiro.

Slimnīcu līmeņu izmaiņas nav saistītas ar nepieciešamību ietaupīt finansējumu veselības nozarē, skaidrojot Veselības ministrijas mērķi sarunās ar reģionālajām slimnīcām, uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele. Pat ja kādai slimnīcai rezultātā mainīsies stacionārā sniegto pakalpojumu klāsts, nauda papildus būs nepieciešama ambulatorās palīdzības pastiprināšanai ārstniecības iestādēs, kur, piemēram, vairs nebūs diennakts medicīniskā palīdzība.

Valsts kontrole revīzijā par individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumiem atklājusi ne tik daudz nelikumību, cik necaurspīdību lēmumu pieņemšanā, organizējot masku iepirkumus, kas radīja korupcijas riskus, bet, un tas ir vēl svarīgāk, konstatējusi ilgstoši pieļautu neizdarību materiālo rezervju plānošanā un iegādē valstī kopumā. Tas nozīmē, ka atbildība jāuzņemas ne tikai vienam – Nacionālajam veselības dienestam, bet visiem, kuri piedalījās šajā procesā, sākot ar Veselības ministriju un valdību.

Pensionāri jau ilgstoši iestājās par pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet, neraugoties pat uz savāktajiem vairāk nekā 12 000 parakstu, nodokļa piemērošana pensijām nav atcelta. Vienīgais, ko panākuši seniori un viņu atbalstītāji, ir ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana.

Eiropas Zāļu aģentūra reģistrējusi Covid-19 ārstēšanai paredzēto jauno medikamentu remdesivīru. Šāda reģistrācija ir spēkā visā Eiropas Savienībā, tai skaitā Latvijā. Līdz ar to teorētiski šīs zāles varētu būt pieejamas arī pacientiem Latvijā, tomēr, kā Neatkarīgā noskaidroja Zāļu valsts aģentūrā, zāļu ražotājs informējis, ka remdesivīra piegādes tas organizē tikai uz tām valstīm, kur tās nepieciešamas visvairāk. Un Latvija nav šo valstu skaitā.

Rinalds Muciņš Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu sāka vadīt īsi pirms Covid-19 epidēmijas. Sarunā ar Neatkarīgo slimnīcas valdes priekšsēdētājs uzsver, ka jaunā koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija bija un ir pārbaudījums ne tikai Stradiņa slimnīcai, bet visai veselības aprūpei. “Latvijā mēs strādājam uz savu spēku izsīkuma robežas un šādas krīzes parāda visas vājās vietas,” saka R. Muciņš, skaidri iezīmējot tos resursus, kas slimnīcā un kopumā veselības nozarē jāstiprina, lai Latvija sekmīgi cīnītos ar šādām epidemioloģiskām krīzēm.

Slimnīcu finansējums, piemaksas mediķiem par darbu Covid-19 ārkārtas situācijas laikā, kompensējamo zāļu budžets, e-veselība, jaunā zāļu izrakstīšanas kārtība – tie ir daži no svarīgiem jautājumiem, kur atslēgas figūra ir Nacionālais veselības dienests. Tomēr kopš Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs pameta darbu dienestā, jauns iestādes vadītājs nav atrasts. Un interesantākais – pagaidām arī nemaz netiek meklēts.

Veselības ministrija ir pieprasījusi 211 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai no nākamā gada, pieteikumu ar prioritāšu sarakstu iesniedzot Finanšu ministrijā. Tomēr mediķus biedē situācija, kādā valdība var nonākt, pēc būtības sākot darbu pie nākamā gada budžeta, kad izrādīsies, ka papildu naudas mediķu algām nav, un pašreizējās sarunas tikai pļāpas vien ir.

Valdība plānojusi izskatīt Veselības ministrijas priekšlikumu un no naudas neparedzētiem gadījumiem piešķirt vairāk nekā trīs miljonus eiro veselības aprūpes iestādēm par Covid-19 un citu slimību ārstēšanu ārkārtas situācijas laikā.

Vairāk nekā divsimt miljoni eiro – tāda ir Labklājības ministrijas atbilde sociālās drošības un sociālās palīdzības sistēmas kritiķiem. Pensiju piemaksas, ģimenes pabalsti un atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti ir nākamā gada prioritāšu sarakstā.

Latvijā epidemiologi novēro straujāko Covid-19 izplatības pieaugumu Baltijas valstīs pēdējo divu nedēļu laikā. Tas pamudinājis valdību ārkārtas sēdes laikā atgriezties pie vairākiem epidemioloģiskās drošības ierobežojumiem, kas visvairāk skar sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Ierobežojumi atjaunoti no 11. jūlija un būs spēkā līdz pat 1. septembrim. Valdība pieļauj iespēju vēl vairāk pastiprināt ierobežojumus jau nākamo otrdien, ja pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Latvija diskriminē savus iedzīvotājus, jo īpaši nenodarbinātos cilvēkus ar invaliditāti, nosakot tādu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas nekādi nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, secinājusi Satversmes tiesa. Par neatbilstošām Satversmei tiesa atzina normas, kas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Papildu finansējums kompensējamām zālēm 2018. un 2019. gadā deva iespēju iekļaut valsts apmaksāto zāļu sarakstā virkni jaunu medikamentu. Taču šogad valsts atvēlētais finansējums kompensējamām zālēm ir mazāks nekā 2019. gadā, turklāt Veselības ministrijas aprēķini rāda, ka kompensējamo zāļu budžetā izveidojies deficīts par 14 miljoniem eiro.

Covid-19 epidēmija nav apturējusi pensionēšanās vecumu, un kopš koronavīrusa izplatības sākuma vairāki tūkstoši cilvēku, kuri sasnieguši pensionēšanās vecumu, devušies pensijā un grasās to darīt pašlaik. Tomēr pensijas aprēķinu ietekmē vairāki faktori, kuriem topošajiem pensionāriem jāpievērš uzmanība, un, ja iespējams, došanās pelnītā atpūtā jāattālina.

Tiesībsarga vēršanās Satversmes tiesā par Veselības aprūpes finansēšanas likuma neatbilstību Satversmei bija tikai laika jautājums, jo šajā likumā joprojām ir spēkā normas, kuras politiķi negrasās īstenot. Pat Covid-19 epidēmija nebija un joprojām nav pamudinājums izpildīt mediķiem dotos solījumus – katru gadu palielināt atalgojumu par divdesmit procentiem. Tiesībsargs Saeimu jau februārī brīdināja par šī likuma neatbilstību Satversmei, taču līdzīgi kā valdība atļāvās ignorēt tiesībsarga institūciju jautājumā par garantēto minimālo ienākumu, arī par mediķu algām – tā nekustina ne ausi.

Latvijas slimnīcas joprojām nav saņēmušas valdības pirms četriem mēnešiem apsolītās piemaksas par mediķu darbu Covid-19 epidēmijas apstākļos. “Tas ir vēl trakāk nekā absurds,” Neatkarīgajai saka Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs, “jo pirms vēl piešķirta nauda piemaksām par mediķu darbu sarežģītos apstākļos, slimnīcas jau kontrolē inspektori, pārbaudot, vai tiešām mediķi ir strādājuši. Tik lielu neuzticību pret medicīnas jomu vēl neesam redzējuši.”

Ieviešot piecu procentu veselības nodokli, strādājošajiem sola nepalielināt nodokļu slogu, tajā pat laikā politiķi vēlas, lai par valsts veselības apdrošināšanu maksā visi, kuri strādā, un tas nozīmē, ka daļai strādājošo nodokļu slogs pieaugs. Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri strādā tā sauktajos alternatīvajos nodokļu režīmos.

Ādažu sākumskolā eksperimentālā kārtā uzstādīta digitālā ķermeņa temperatūras mērīšanas ierīce. Pašlaik skola to izmanto testa režīmā un strādā pie sistēmas, ko darīt brīdī, ja digitālais termometrs pie skolas ieejas durvīm skolēnam fiksēs paaugstinātu temperatūru, kas var liecināt par saslimšanu.

Personalizētās medicīnas ieguvumus pacientiem, ārstiem un kopumā visai valstij neviens vairs neapstrīd, tomēr tā vēl nav ikdiena Latvijas veselības aprūpē. Personalizētās medicīnas pamatā ir datu infrastruktūra, lai būtu iespēja savākt un uzglabāt plaša mēroga datus, un piekļuve šiem datiem, tajā pat laikā, aizsargājot cilvēku privātumu. Tā nozīmē arī inovācijas ‒ uzlabotu diagnostiku, modernu digitālo tehnoloģiju izmantošanu un mērķtiecīgu ārstniecību. Tas ir jāapvieno nacionāla līmeņa darbības plānā, lai personalizēto medicīnu ieviestu pilnībā.

Latvija pašlaik ir to desmit Eiropas valstu sarakstā, kur saslimstība ar Covid-19 ir viszemākā. Atceļot ārkārtas situāciju Latvijā, Veselības ministrija tomēr nepārtrauc testēšanu uz jauno koronavīrusu, pat vēl vairāk – no šodienas valsts apmaksātu testu var veikt pilnīgi ikviens, kas to vēlas. Pat bez saslimšanas simptomiem.

Satversmes tiesa spriedumu lietā par garantētā minimālā ienākuma (GMI) atbilstību Satversmei pasludinās 25. jūnijā, taču Labklājības ministrija ar pašvaldībām jau tagad asi diskutē, vai un kādu GMI noteikt nākamajam gadam. Pēc Labklājības ministrijas prognozēm, nākamajā gadā GMI pabalsta saņēmēju skaits tikai augs.