Inga Paparde / Autori

“Atceros dienu, kad manā kabinetā ienāca kāda draudzes locekle, kura nu jau ir mūžībā, un silti, mātišķi uzraugoši mani lūdza aizlūgt par cilvēkiem, kuri apbedīti viduslaiku kapsētā pie baznīcas, un izlūgties viņiem dieva mieru,” sarunā ar Neatkarīgo saka Tukuma evaņģēliski luteriskās Sv. Trīsvienības baznīcas mācītājs Mārcis Zeiferts. “Tobrīd sapratu, ka mērķis – atjaunot baznīcu – nav un nebūs vienkāršs, jo baznīca nav tikai ēka un mūra sienas, tā ir gadsimtiem sena vēsture, kas mums ikdienā paliek arī neieraudzīta.”

Lai arī mirstība no alkohola lietošanas un saindēšanās Latvijā pēdējos gados samazinājusies, tomēr nesamazinās grādīgo dzērienu pārmērīga lietošana un pieaug alkohola izraisīto slimību skaits. Veselības ministrija alkoholisma samazināšanas plānā ir iekļāvusi vairākus pasākumus, lai veicinātu pieejamību ārstēšanai tiem cilvēkiem, kuri sirgst ar alkohola atkarību.

Veselības ministrija izstrādājusi jaunu mediķu atalgojuma modeli, ko sāks ieviest nākamajā gadā. Tas paredz pakāpenisku algu palielinājumu vairāku gadu garumā, līdz 2027. gadā ārsta alga sasniegtu gandrīz četrus tūkstošus eiro mēnesī, bet māsu alga – 2259 eiro.

Lai izskaustu C hepatītu Latvijā, pēc Pasaules veselības organizācijas aprēķiniem, līdz 2030. gadam ir jāpanāk, ka 60 procenti pacientu ir izārstēti un 90 procenti inficēto zina par savu diagnozi. Hepatīta pacientu apvienība uzskata, ka Latvijā būtu laiks ieviest nacionālu skrīninga programmu, lai pārbaudītu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju skaitu un, atklājot C hepatītu, uzsāktu savlaicīgu ārstēšanu.

Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš Latvijā ir vienpadsmit litri uz vienu pieaugušu iedzīvotāju, bet valdība ar Veselības ministrijas izstrādātu plānu nākamo divu gadu laikā plāno samazināt šo patēriņu par aptuveni vienu litru.

Veselības indeksā par Latvijas iedzīvotāju veselību noskaidrots, ka cilvēki arvien labāk vērtē savu veselību. Taču vienlaikus atklāts, ka 55 procenti iedzīvotāju ārstēšanās procesā nelieto visus ārsta izrakstītos medikamentus.

Šāgada aprīlī stājās spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, par ko pacientu viedoklis nav viendabīgs – no izpratnes un piekrišanas līdz lielam izmisumam. Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens intervijā Neatkarīgajai atzīst, ka desmitā daļa pacientu, kuri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka viņi nesaprot, kas ir jaunā zāļu sistēma, un tā ir radījusi problēmas ārstēšanās procesā.

Labklājības ministrija, sekojot Satversmes tiesas lēmumiem sociālās palīdzības jomā, piedāvās valdībai izskatīšanai un apstiprināšanai uzlabotu minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, Neatkarīgajai apstiprināja Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa. Ienākumu slieksnis, pie kura cilvēku vai ģimeni atzītu par trūcīgu, varētu būt 20 līdz 50 procentu robežās no mājsaimniecību vidējiem ienākumiem.

Vairāk nekā divarpus gadi bija nepieciešami, lai izvēlētos un publiski izziņotu lēmumu par Paula Stradiņa klīniskās universitātes jaunā korpusa otrās kārtas būvnieku. Lēmumu kavēja gan objektīvi iemesli, gan sākotnējas neskaidrības par finansējumu šim pašlaik vislielākajam celtniecības projektam veselības nozarē. Tiesības celt Stradiņus ieguvis uzņēmums “Velve”, kas pirms diviem gadiem pat bija izslēgts no iepirkuma procesa, ko par likumīgu atzina arī Iepirkumu uzraudzības birojs. Taču uzņēmums šo lēmumu apstrīdēja tiesā, tiesu uzvarēja un nu ir ieguvis nepilnu 90 miljonu eiro vērtu pasūtījumu. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 140 miljonus eiro.

Slimnīcu līmeņu izmaiņas nav saistītas ar nepieciešamību ietaupīt finansējumu veselības nozarē, skaidrojot Veselības ministrijas mērķi sarunās ar reģionālajām slimnīcām, uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele. Pat ja kādai slimnīcai rezultātā mainīsies stacionārā sniegto pakalpojumu klāsts, nauda papildus būs nepieciešama ambulatorās palīdzības pastiprināšanai ārstniecības iestādēs, kur, piemēram, vairs nebūs diennakts medicīniskā palīdzība.

Valsts kontrole revīzijā par individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumiem atklājusi ne tik daudz nelikumību, cik necaurspīdību lēmumu pieņemšanā, organizējot masku iepirkumus, kas radīja korupcijas riskus, bet, un tas ir vēl svarīgāk, konstatējusi ilgstoši pieļautu neizdarību materiālo rezervju plānošanā un iegādē valstī kopumā. Tas nozīmē, ka atbildība jāuzņemas ne tikai vienam – Nacionālajam veselības dienestam, bet visiem, kuri piedalījās šajā procesā, sākot ar Veselības ministriju un valdību.

Pensionāri jau ilgstoši iestājās par pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet, neraugoties pat uz savāktajiem vairāk nekā 12 000 parakstu, nodokļa piemērošana pensijām nav atcelta. Vienīgais, ko panākuši seniori un viņu atbalstītāji, ir ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana.

Eiropas Zāļu aģentūra reģistrējusi Covid-19 ārstēšanai paredzēto jauno medikamentu remdesivīru. Šāda reģistrācija ir spēkā visā Eiropas Savienībā, tai skaitā Latvijā. Līdz ar to teorētiski šīs zāles varētu būt pieejamas arī pacientiem Latvijā, tomēr, kā Neatkarīgā noskaidroja Zāļu valsts aģentūrā, zāļu ražotājs informējis, ka remdesivīra piegādes tas organizē tikai uz tām valstīm, kur tās nepieciešamas visvairāk. Un Latvija nav šo valstu skaitā.

Rinalds Muciņš Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu sāka vadīt īsi pirms Covid-19 epidēmijas. Sarunā ar Neatkarīgo slimnīcas valdes priekšsēdētājs uzsver, ka jaunā koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija bija un ir pārbaudījums ne tikai Stradiņa slimnīcai, bet visai veselības aprūpei. “Latvijā mēs strādājam uz savu spēku izsīkuma robežas un šādas krīzes parāda visas vājās vietas,” saka R. Muciņš, skaidri iezīmējot tos resursus, kas slimnīcā un kopumā veselības nozarē jāstiprina, lai Latvija sekmīgi cīnītos ar šādām epidemioloģiskām krīzēm.

Slimnīcu finansējums, piemaksas mediķiem par darbu Covid-19 ārkārtas situācijas laikā, kompensējamo zāļu budžets, e-veselība, jaunā zāļu izrakstīšanas kārtība – tie ir daži no svarīgiem jautājumiem, kur atslēgas figūra ir Nacionālais veselības dienests. Tomēr kopš Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs pameta darbu dienestā, jauns iestādes vadītājs nav atrasts. Un interesantākais – pagaidām arī nemaz netiek meklēts.

Veselības ministrija ir pieprasījusi 211 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai no nākamā gada, pieteikumu ar prioritāšu sarakstu iesniedzot Finanšu ministrijā. Tomēr mediķus biedē situācija, kādā valdība var nonākt, pēc būtības sākot darbu pie nākamā gada budžeta, kad izrādīsies, ka papildu naudas mediķu algām nav, un pašreizējās sarunas tikai pļāpas vien ir.

Valdība plānojusi izskatīt Veselības ministrijas priekšlikumu un no naudas neparedzētiem gadījumiem piešķirt vairāk nekā trīs miljonus eiro veselības aprūpes iestādēm par Covid-19 un citu slimību ārstēšanu ārkārtas situācijas laikā.

Vairāk nekā divsimt miljoni eiro – tāda ir Labklājības ministrijas atbilde sociālās drošības un sociālās palīdzības sistēmas kritiķiem. Pensiju piemaksas, ģimenes pabalsti un atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti ir nākamā gada prioritāšu sarakstā.

Latvijā epidemiologi novēro straujāko Covid-19 izplatības pieaugumu Baltijas valstīs pēdējo divu nedēļu laikā. Tas pamudinājis valdību ārkārtas sēdes laikā atgriezties pie vairākiem epidemioloģiskās drošības ierobežojumiem, kas visvairāk skar sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Ierobežojumi atjaunoti no 11. jūlija un būs spēkā līdz pat 1. septembrim. Valdība pieļauj iespēju vēl vairāk pastiprināt ierobežojumus jau nākamo otrdien, ja pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Latvija diskriminē savus iedzīvotājus, jo īpaši nenodarbinātos cilvēkus ar invaliditāti, nosakot tādu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas nekādi nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, secinājusi Satversmes tiesa. Par neatbilstošām Satversmei tiesa atzina normas, kas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Papildu finansējums kompensējamām zālēm 2018. un 2019. gadā deva iespēju iekļaut valsts apmaksāto zāļu sarakstā virkni jaunu medikamentu. Taču šogad valsts atvēlētais finansējums kompensējamām zālēm ir mazāks nekā 2019. gadā, turklāt Veselības ministrijas aprēķini rāda, ka kompensējamo zāļu budžetā izveidojies deficīts par 14 miljoniem eiro.

Covid-19 epidēmija nav apturējusi pensionēšanās vecumu, un kopš koronavīrusa izplatības sākuma vairāki tūkstoši cilvēku, kuri sasnieguši pensionēšanās vecumu, devušies pensijā un grasās to darīt pašlaik. Tomēr pensijas aprēķinu ietekmē vairāki faktori, kuriem topošajiem pensionāriem jāpievērš uzmanība, un, ja iespējams, došanās pelnītā atpūtā jāattālina.