Inga Paparde / Autori

Latvijas Bērnu fonds, sākot Ziemassvētku labdarības akciju Nepaej garām!, aicina atbalstīt Latvijas ģimenes un bērnus, ziedojot aktuālu sociālu jautājumu risināšanai.

Veselības ministrija pieņēmusi lēmumu – jau no nākamā gada darbs jāpārtrauc Straupes narkoloģijas slimnīcai. Šo lēmumu emocionāli un ar sirdssāpēm uztvēruši slimnīcas ilggadējie darbinieki, kuri Neatkarīgajai pastāstīja par ministrijas skarbo lēmumu. Likvidēta no nākamā gada tiek ne tikai slimnīca, bet arī pusaudžu rehabilitācijas centrs Saulrīti.

Politiķu diskusijas vainagojušās ar secinājumu, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma pamata tekstā tomēr jāiekļauj konkrēta norma par veselības nozares finansējumu. Ja arī turpmāk deputāti par šo priekšlikumu būs vienisprātis, tad likums noteiks, ka, sākot no 2020. gada, veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums četru procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Taču atbilstoši budžeta plānošanai veselības nozare gan izskatās citādi, proti, 2020. gadā tai no iekšzemes kopprodukta plānots atvēlēt vien 3,62 procentus.

Divu dienu laikā mūziķim un televīzijas raidījumu vadītājam Valteram Frīdenbergam saziedoti vairāk nekā 100 000 eiro vēža ārstēšanai Vācijā. Ļaundabīgu audzēju Valteram atklāja pirms gada, viņam tika veikta operācija, kurai sekoja vairāki ķīmijterapijas kursi, taču tagad slimība ir atgriezusies ar metastāzēm limfvados. Palīdzēt Valteram cīņā ar vēzi apņēmusies klīnika Charité Vācijā. Ziedotāju atbalstu Latvijā lūdz ļoti daudz cilvēku, lielākajai daļai nepieciešama nauda tādu zāļu iegādei, kuras valsts nekompensē.

Latvijā antibiotiku patēriņš ambulatorajā veselībā – zāles izsniedz aptiekā pret ģimenes ārsta izrakstītu recepti – uz Eiropas fona nav liels, taču raizes dara antibiotiku plašā lietošana slimnīcās. Nevietā un nepareizi lietotas antibiotikas veicina antimikrobo rezistenci – infekciju izraisītāji, dažādi mikrobi, nereaģē uz antibiotikām, un arvien grūtāk nākas cīnīties ar slimībām.

Eiropas HIV testēšanas nedēļā, kas Latvijā norisinās līdz 24. novembrim, ikviens cilvēks var bez maksas un anonīmi veikt HIV eksprestestu, kā arī rast atbildes par HIV un AIDS situāciju Latvijā. Pagājušajā gadā Latvijā tika reģistrēts lielākais īpatsvars jauno HIV inficēšanās gadījumu Baltijas valstīs. Eksperti uzsver: lai arī absolūtos skaitļos HIV infekcija diagnosticēta mazākam skaitam iedzīvotāju, HIV skar ikvienu, jo infekciju vairs nevar attiecināt tikai uz vienu sabiedrības grupu, piemēram, intravenozo narkotiku lietotājiem.

«Būt pārticīgai, stiprai, skaistai. Es Latvijai dzimšanas dienā vēlētos uzdāvināt kādu labu darbu, piemēram, iestādīt koku, sakopt apkārtni, sarīkot talku, sapulcinot daudz cilvēku,» dienu pirms Latvijas 99. dzimšanas dienas saka Āgenskalna sākumsskolas 6. klases skolniece Emīlija. «Mēs Latvijai vēlētos dāvināt savus sporta sasniegumus un sekmes mācībās, un nākotnē mēs varētu kļūt par politiķiem,» spriež Emīlijas klasesbiedrs Alberts. Bērni Latvijai novēl spēku, izturību, mīlestību un daudz cilvēku, kuri Latvijā justos laimīgi.

Ances kultūras namā Ances pagastā Ventspils novadā šodien atklāj cimdu izstādi, kurā būs apskatāmi 100 rokas ietērpu pāru. Krāšņie cimdu pāri tapuši šīs vasaras laikā, kad sabiedriskais centrs Ances muiža atklāja Cimdu adīšanas skolu 100 cimdu pāri Latvijas simtgadei.

Latvijā hronisko obstruktīvo plaušu slimību (HOPS) joprojām diagnosticē maz, jo pacienti ar ilgstošu, smacējošu klepu pie ārsta vēršas nelabprāt, īpaši, ja viņi ir smēķētāji. Slimība diagnosticēta tikai septītai daļai no iedzīvotājiem, kuri slimo ar HOPS.

Diabēta pacientu skaits Latvijā desmit gados ir dubultojies. 2005. gadā bija reģistrēti 47 847 cukura diabēta slimnieki, bet 2016. gada beigās Latvijas cukura diabēta pacientu reģistrā bija jau gandrīz 90 000 diabēta slimnieku.

Veselības ministrija jaunajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā ir paredzējusi, ka ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi ir iekļauti pamata aprūpes grozā kopā ar neatliekamo medicīnisko palīdzību un dzemdību palīdzību. Taču šo normu no likumprojekta, par kuru pašlaik notiek asas diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, piedāvāts izslēgt. Viedokļi ir kategoriski.

No ambulatorajiem veselības pakalpojumiem piešķirtās valsts naudas – kopumā 146 miljoniem eiro 2017. gadā – 27 procentus apsaimnieko privātas medicīnas iestādes. Lielāko finansējumu privātie saņem par speciālistu konsultācijām – ap 15 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik atvēlēts pašvaldību medicīnas iestādēm, un vismaz par trešdaļu vairāk nekā valsts kapitālsabiedrības jeb slimnīcas, izpētīja Neatkarīgā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā iesniegts priekšlikums, lai prioritāri veselības budžeta naudu saņemtu tieši valsts un pašvaldību iestādes.

Latviešu valodā izdota grāmata, kas ļaus migrēnas pacientiem justies saprastam un lauzīs stereotipu par cilvēka ikdienas dzīvi, kuram ir migrēna. To uzrakstījusi igauņu izcelsmes kanādiešu rakstniece Maija Sepa, kas savu pieredzi ar migrēnu izstāstījusi grāmatā Migrēna. Izlaušanās (The Migraine Mafia – angļu val.), bet Latvijā to izdevusi izdevniecība Baiba Books.

Ārstniecības iestādēm, tostarp ģimenes ārstiem, lai noslēgtu nākamā gada līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un saņemtu valsts budžeta finansējumu, priekšnosacījums būs e-veselības sistēmas lietošana. Slimnīcām par šo jaunievedumu līgumu slēgšanā jāsatraucas nebūs, jo tās visas jau e-veselībai ir pievienojušās, taču šāda noteikuma izvirzīšana ģimenes ārstiem, no kuriem pat puse nelieto e-veselību, var izraisīt jaunus konfliktus starp Veselības ministriju un ģimenes ārstus pārstāvošajām organizācijām.

Bērnu slimnīcas fonds kopā ar Bērnu slimnīcu, īpaši ārstiem neonatologiem, panācis atbalstu no Nacionālā veselības dienesta un Veselības ministrijas, lai izveidotu valsts apmaksātu programmu priekšlaikus dzimušo bērnu medicīniskajam un psiholoģiskajam atbalstam. Līdz šim Priekšlaikus dzimušo bērnu ambulatorās veselības programma darbojās, pateicoties ziedotāju atbalstam, un nu pat Bērnu slimnīcas fonds sveica pirmos šīs programmas absolventus – dvīņu māsiņas Rūtu un Dārtu un puisēnu Pauli Robertu.

Saeima steidzamības kārtā plāno atcelt normu, kas atsevišķos gadījumos pasliktinātu maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu saņēmēju situāciju.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija citu pēc cita skata priekšlikumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Līdz šim deputāti ir vienojušies jau par vairākiem būtiskiem punktiem, pirms likumprojektu apstiprināt otrajā lasījumā. Viens no būtiskākajiem ir rosinājums, ko deputāti jau ir apstiprinājuši, un tas paredz: veselības aprūpes publiskais finansējums pakāpeniski palielinās un veido vismaz četrus procentus no iekšzemes kopprodukta.

Latvijā katastrofāli trūkst politiskās gribas, sakārtot bez vecāku gādības palikušo bērnu vai bērnu ar garīga un fiziska rakstura traucējumiem aprūpi, Neatkarīgajai šādu viedokli pauž sociālās jomas eksperti. Vairāku gadu garumā ir teoretizēts par to, kā un kad pāriet no aprūpes institūcijās uz aprūpi ģimeniskā vidē visiem bērniem, taču reālas rīcības nav vai tā ir ļoti pasīva.

Uz dienesta izmeklēšanas laiku Labklājības ministrija atstādinājusi valsts sociālās aprūpes centra Rīga direktori Inesi Pauderi un centra filiāles Rīga vadītāju Mariju Ziņinu.

Vidēji gadā Latvijā ar A hepatītu saslimst 12 cilvēki, taču šogad Latvijā novērots saslimšanas gadījumu skaita būtisks pieaugums – nepilnos desmit mēnešos reģistrēti jau 57 inficēšanās gadījumi ar A hepatītu jeb dzelteno kaiti.

Gada laikā, kopš darbojas zaļais koridors, pieci tūkstoši pacientu saņēmuši izmeklējumus un ārstu konsultācijas saistībā ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu. Valdības vakar apstiprinātās izmaiņas veselības aprūpes finansēšanas kārtībā ļauj cerēt, ka turpmāk savlaicīgu palīdzību saņems daudz lielāks pacientu skaits, jo ir paplašināts saraksts ar tām vēža saslimšanām, pie kurām darbojas zaļais koridors, kā arī uz zaļā koridora ietvaros saņemamo medicīnisko palīdzību varēs nosūtīt ne tikai ģimenes ārsts, bet arī ārsts speciālists.

Pacientu, kuriem ir tiesības uz valsts kompensētiem medikamentiem, ir vairāk, nekā budžetā zālēm ir atvēlēts finansējums, tāpēc šogad līdz gada beigām kompensējamo zāļu budžetā veidosies deficīts astoņu miljonu eiro apmērā. Visticamāk, Veselības ministrija (VM) lūgs valdībai šo iztrūkumu nosegt ar līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā informācija.