Jānis Lasmanis / Autori

Ieilgušā jaunās valdības veidošanas procesa dēļ Krišjāņa Kariņa veidotais Ministru kabinets savu politisko iniciatīvu realizēšanu atlicis uz 2020. gadu. Šādu lēmumu topošā koalīcija pieņēmusi, lai pēc iespējas ātrāk varētu apstiprināt valsts budžetu šim gadam.

Šodien topošās valdības veidotājs Krišjānis Kariņš potenciālajiem koalīcijas partneriem parakstīšanai piedāvās Fiskālo paktu, kas paredzēs stingru pieturēšanos budžeta rāmim un tiekšanos pēc bezdeficīta budžeta. Parakstīts šis dokuments var būtiski ietekmēt partiju ieceres par darāmajiem darbiem, kuri, visticamāk, šonedēļ tiks nostiprināti deklarācijā par K. Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

Par spīti vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda apņēmībai virzīt apstiprināšanai valdībā likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, šis jautājums Māra Kučinska valdībā netiks skatīts, bet jaunajā valdībā tas vairs nebūs ne K. Gerharda, ne viņa pārstāvētās Nacionālās apvienības kompetencē.

Konkursā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu 20. novembrī oficiāli par labāko kandidāti tika pasludināta Ieva Jaunzeme, kuru apstiprināt amatā solīja vēl šī – aizejošā – valdība. Taču tas nenotiks, un Saeimas gaiteņos tiek mēļots, ka dažiem jaunās koalīcijas pārstāvjiem viņas kandidatūra nav pieņemama un svarīgajam amatam varētu tikt lūkots cits kandidāts.

Reti kurš šaubās par to, ka Krišjāņa Kariņa veidotā valdība Saeimas balsojumā netiks apstiprināta un tas, kā plānots, visticamāk, notiks pēc divām nedēļām. Aktuālāks jautājums ir par to, cik ilgi šī ideoloģiski ļoti atšķirīgo politisko spēku valdība spēs neizirt.

Ar lielu ticamību šorīt varētu tikt pielikts punkts gandrīz trīs mēnešus ilgušajam jaunās valdības veidošanas maratonam. Vienošanās ar KPV LV gan var maksāt vienu amatu Nacionālajai apvienībai un opozīcijā atstātajai Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS).

Sabiedrības uzticēšanās virknei valsts un sabiedrisko institūciju aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, būtiski pieaugusi, bet Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimai un politiskajām partijām tā turpina sarukt. Vislielāko sabiedrības uzticību joprojām bauda izglītības iestādes, liecina pēc Neatkarīgās pasūtījuma SKDS veiktais pētījums.

Latvija aizvadītajā gadā spērusi pārliecinošus soļus ceļā uz pārticīgu sabiedrību un jau tuvojas Eiropas Savienības vidējam dzīveslīmenim. Šāds vēstījums bija saklausāms Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska uzrunās, sagaidot 2019. gadu.

Šodien aprit nedēļa, kopš interesentiem pieejami bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti jeb daļa no tā dēvētajiem čekas maisiem. Ažiotāža, par kuru brīdināja dokumentu publiskošanas pretinieki, šķiet, pateicoties svētkiem, tā arī nav pieņēmusi prognozētos apmērus, taču atklātībai dotā informācija ļāvusi iepazīt vismaz daļu no čekas interesi izraisījušo personu vārdiem un izprast dažu personu izvēles pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Lai KPV LV un Jaunā konservatīvā partija dzēstu valdības izveidošanu par neiespējamu padarījušās sarkanās līnijas, Krišjānis Kariņš partijām devis laiku līdz šodienai. Taču jau ceturtdienas vakarā bija zināms, ka vēlamo rezultātu K. Kariņš nesagaidīs, bet tas nozīmē, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespējamība kļuvusi daudz ticamāka, jo vismaz pagaidām partijas nav arī gatavas Valsts prezidenta piedāvātam bezpartejiskam premjeram.

Sākot ar šodienu, ikviens interesents interneta vietnē kgb.arhivi.lv varēs iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem. Lai piekļūtu informācijai, interesentam būs jāaizpilda īpaša reģistrācijas anketa, kas satrauca Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju Artusu Kaimiņu, jo viņš uzskatīja, ka tiek likti šķēršļi šīs informācijas iegūšanai. Ekspertiem deputātu gan izdevās nomierināt.

Neiedragājams Rīgas domes koalīcijas atbalsts un premjerministra Māra Kučinska nevēlēšanās sasteigt lēmumus ļāvuši Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam uz nenoteiktu laiku nosargāt savas pozīcijas galvaspilsētas pašvaldībā.

12. Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim patika atgādināt, ka ZZS ir teju vienīgā partija, kas spējusi izturēt pārbaudījumu ar opozīciju un atkal kļūt par varas partiju. Šķiet, ka, pateicoties Jaunajai konservatīvajai partijai, šim politiskajam spēkam jau atkal būs iespēja pierādīt savu spēju izdzīvot arī smagajos opozīcijas apstākļos – Jaunās Vienotības premjerministra amata kandidāts Krišjānis Kariņš zaļzemniekus savā valdības modelī atstājis bez amatiem.

Šodien Jaunā Vienotība un Krišjānis Kariņš potenciālajām partnerēm jaunajā valdībā nosauks atbildības nozaru sadali, kas lielā mērā izšķirs K. Kariņa mēģinājuma rezultātus. Iekārojamākā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuru savā pārziņā grib iegūt četras no sešām valdību izveidot mēģinošajām politiskajām partijām. Turklāt Jaunā konservatīvā partija jau sarunu sākumā apliecinājusi, ka ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) vienā valdībā nestrādās arī tad, ja to vadīs K. Kariņš.

Aldis Gobzems Valsts prezidentam Raimondam Vējonim atzinis, ka, par spīti visiem centieniem, Saeimas vairākuma atbalstīts valdības modelis viņam nav. Prezidents tuvākajā laikā atsauks A. Gobzema kandidatūru un nākamo kandidātu meklēs politiskajās konsultācijās ar partijām, bet nu jau bijušais premjerministra amata kandidāts brīdina, ka aizvien neizbēgamāka šķiet ārkārtas vēlēšanu nepieciešamība.

Ar Latvijas politiskajā teātrī līdz šim nepiedzīvotu performanci noslēdzies termiņš, kurā Aldim Gobzemam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim jāuzrada Saeimas vairākuma atbalstītas jaunās valdības modelis. Ko uzrādīt A. Gobzemam nav, jo vairākums labēji centrisko partiju pagriezušas viņam muguru, bet sabiedrība un paši politiķi ar aizturētu elpu gaida, kā rīkosies prezidents.

Pēc Alda Gobzema paziņojuma, ka viņš savā valdībā vēlas redzēt arī Zaļo un zemnieku savienību, Jaunā konservatīvā partija tiešu atbildi, vai tā ir gatava šādā valdībā strādāt, sniegt izvairījās. It kā diplomātisku apsvērumu dēļ. Bet reaģējusi, kaut ar nelielu aizturi, tā ir prognozējami – konservatīvie vienā valdībā ar zaļzemniekiem nav gatavi strādāt. Premjerministra amata kandidāts un līdz ar viņu arī pārējās iesaistītās partijas tagad nogaidīs līdz rītvakaram. Kas tiks gaidīts, nav skaidrs, jo savu ultimātu konservatīvie atsaukt negrasoties.

Ja strauji nemainās apstākļi, kādos top Alda Gobzema valdība, ātrākais, kad Saeima varētu par to balsot, pretēji iepriekš premjerministra amata kandidāta teiktajam, ka valdība uz balsojumu Saeimā tiks virzīta jau rīt, ir 11. decembris. Valdības veidošanas procesā atkal neliela pauze.

«Agri vai vēlu KPV LV vadīs Latvijas valdību,» nepaguris atkārto šīs politiskās organizācijas kandidāts premjerministra amatam Aldis Gobzems. Tikmēr šķiet, ka uz valdības veidošanas sarunām uzaicinātās partijas, neuzbāžoties ar savu iniciatīvu un ļaujoties iemidzinošajam sarunu ritmam, uzmanīgi vēro gan KPV LV kustības, gan potenciālos partnerus – kurš pirmais paziņos par izstāšanos no A. Gobzema vadītajām sarunām.

Valdību veidojošā Alda Gobzema sarunu biedri atzīst, ka viņa spēja nu jau nedēļu pie viena galda noturēt Zaļo un zemnieku savienību un Jauno konservatīvo partiju ir vērā ņemama, taču tas vien nenozīmējot, ka labēji centriskās partijas spērušas kaut soli tuvāk jaunajai valdībai. Savukārt pats sarunu vadītājs ir gatavs paralizēt valdības darbu kaut līdz maijam un nepieciešamības gadījumā vest tautu ielās.

Tikai ar niecīgu pārsvaru Nacionālajai apvienībai izdevās panākt, ka tās rosinātā rezolūcija, ar kuru Ministru kabinets aicināts nepievienoties tā dēvētajam ANO migrācijas paktam, tiks iekļauta nākamajā Saeimas sēdē.

Alda Gobzema vadītās valdības veidošanas sarunas trešā diena nav noritējusi gluži pēc iepriekš apstiprinātā 10 soļu darba plāna, taču premjerministra amata pārstāvētā partija KPV LV nākusi klajā ar konkrētu priekšlikumu, kā mainīt pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas kārtību, un paziņojusi, ka no Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka Jāņa Maizīša vēlēsies saņemt paskaidrojumus par viņa pausto intervijā Neatkarīgajai.